Trīsdesmit piecu gadu vecumā Nikolaju Saliņu atlaida no darba valsts krīzes dēļ – vismaz tā to pamatoja darba devējs.
Olga Tiļecka
«Pēc Jelgavas 6. vidusskolas absolvēšanas mācījos Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, kur ieguvu tehniķa – tehnologa – ekologa amatu. Kādreiz šī profesija tika uzskatīta par pieprasītu, bet pēc koledžas beigšanas gandrīz nemaz šajā nozarē nestrādāju,» stāsta N.Saliņš. Taču viņš atklāj, ka jau sen bijusi interese par dizainu un reklāmu, tāpēc nolēmis apmeklēt kursus, kurus vadīja Igors Vikentjevs un Jūlijs Maraškovskis. «Tieši tādēļ arī nākamās darba vietas bija saistītas ar māksliniecisko projektēšanu, plakātu maketēšanu un reklāmu,» tā Nikolajs, kuram ar laiku hobijs kļuva par pamatdarbu.
Viņa karjeras vēsturē ir tādas organizācijas kā reklāmas avīze «Re!klāma», «ISECO Security Technologies» apsardzes struktūra, žurnāls «Discountes.lv». Uz jautājumu, kāpēc mainīja darba vietu, Nikolajs atbild: «Esmu radoša persona, tāpēc bieži jūtu iedvesmas trūkumu, kas savukārt rosina mani pievērsties cita darba meklēšanai. Esmu dzirdējis, ka pat psihologi iesaka laiku pa laikam mainīt darba vietu. Dažreiz man patīk izmēģināt savus spēkus jaunā jomā, tā notika arī pēdējo reizi, kad nolēmu pamēģināt darboties sev pavisam svešā jomā – strādāju par pārdevēju konsultantu veikalā «Super Action». Tiesa gan – man neizdevās tur noturēties ilgu laiku, un, nostrādājot pusotru mēnesi, nācās uzrakstīt atlūgumu, jo, pirmkārt, es pats nojautu, ka tā nebija man īstā vieta, otrkārt, saimniekam bija neizdevīgi algot pārāk daudz darbinieku. Es pat nebiju pārsteigts, kad mani izsauca uz pārrunām un paziņoja par atlaišanu.»
Taču piedzīvotās neveiksmes un bezdarbnieka statuss nebūt nav mazinājis Nikolaja vēlmi turpināt pilnveidoties, un pašlaik viņš ir apņēmības pilns un apmeklē angļu valodas kursus Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā. «Es uzskatu, ka būt bezdarbniekam nenozīmē neko darīt. Man patīk pilnveidoties un paplašināt savas zināšanas, tāpēc es labprāt lietderīgi izmantoju brīvo laiku. Protams, finansiāli tas nav visai patīkami, bet man palīdz tas, ka protu rīkoties ar datoru, un pat tagad nereti sanāk nopelnīt, realizējot bijušo klientu pasūtījumus, – noformēju reklāmas bukletus, organizēju izstādes. Par to gan saņemu nelielu naudas summu, taču, manuprāt, galvenais ir nenolaist rokas un turpināt meklēt iespējas,» optimistiski teic N.Saliņš, kurš pašlaik aktīvi meklē darbu, jo «dzīvot nestrādājot ir ļoti grūti».
N.Saliņš nenoliedz, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā ir ļoti saspringta, arī bezdarbnieku skaits nemitīgi aug, bet, viņaprāt, cilvēki, kas pārvalda vairākas valodas, tie, kuriem ir augstākā izglītība, nepazudīs. «Protams, mēdz gadīties, ka izglītībai nav nozīmes, piemēram, ja cilvēks ir ļoti talantīgs un apveltīts ar īpašām spējām, tomēr diplomam ir jābūt,» pārliecināts Nikolajs, turpinot paplašināt savu redzesloku.