Pilsētā

Nu viņu mājā Sprīdīšu ielā jau kādu laiku ēd siltumnīcā
izaugušos redīsus. Māra sarkanīgos un kraukšķīgos vitamīnus
gaidījusi visvairāk. Garšas dažādošanai var izmantot arī pirmās
pētersīļu un seleriju lapiņas. Dobē zem agrotīkla sasegti burkāni.
Zem seguma jau paspējuši sadīgt cukurzirnīši. Piemājas dobe
nosegta, lai pasargātu jaunos dzinumus gan no salnām, gan apkārtnes
kaķiem, kam uzrušinātajā zemē patīk kašāties. 

V.Zīverte stāsta, ka bez pirmajām zemenēm un zaļumiem – savām
dillītēm, lociņiem un citiem garšaugiem, ko noplūkt no pašu dobes,
viņu privātmāja nav iedomājama. «Neko vairāk gan neaudzējam,
kartupeļu vagu mums nav. Laukos pie mammas ir lielākas platības,
tur izaudzējam konservēšanai tomātus, gurķus un citus dārzeņus
ziemas krājumiem,» atklāj Vinetas kundze, papildinot, ka viņu un
vecāku mājās neatkarīgi no laikiem allaž izaudzēts viss
nepieciešamais. Marinētus gurķus un tomātus, arī ievārījumus,
saknes un citus dārzeņus viņu saime veikalā nepērkot. No šīs
kategorijas precēm pirkumu grozā nonāk vienīgi augļi. 

Rosīšanās izdodas, pateicoties lielajam palīgu pulkam. Lielie
bērni uz dārza darbiem gan ir mudināmi, taču mammai ir sava taktika
un nosacījumi. Dēla Artūra ziņā ir dobju uzrakšana. Savi uzdevumi
ir meitai Rūtai, savukārt Māra ir gatava palīdzēt
ikvienam. 

Saimniece atzīst, ka pēdējos gados desmit agrāk tik ierastā
rosīšanās pa lielākiem un mazākiem dārziņiem gājusi mazumā. Tomēr
pietiekami liela daļa tradīcijai palikusi uzticīga. Tāpat daudzi
atteikušies no konservēšanas un citām pašu gatavotām lietām, šo
nodarbi pieskaitot pie pārāk darbietilpīgām. Taču arī to nevar
teikt par visiem. «Pagaidām dārdzības un atalgojuma samazināšanās
spiedienu cilvēki vēl īsti nejūt, bet izskatās, ka to nāksies
izjust,» spriež V.Zīverte, pieļaujot, ka garšaugu un sakņu dobju
iekopšana atkal pieņemsies spēkā un pie ēdienkartes papildināšanas
ar pašaudzēto atgriezīsies arī cilvēki, kas gadiem to nav
darījuši.