Jelgavas skolēni savu brīvo laiku pavada dažādi – cits dejo, cits dzied, bet aizvien netrūkst arī jauniešu, kuri raksta dzeju. Un pavisam iespējams, ka drīz vien tik atpazīstamus Jelgavas dzejniekus kā Rasma Urtāne vai Gunta Micāne nomainīs Jelgavas jaunā dzejnieku paaudze, kura jau tagad parāda, uz ko ir spējīga.
Krista Umbraško
Jāatzīst, ka nozīmīgs ir arī pieredzējušo dzejnieku atbalsts jaunajiem censoņiem. Pagājušajā gadā iznāca pirmais Jelgavas skolēnu dzejas krājums «Es klusēt nevaru», kuru veidoja Jelgavas Latviešu biedrība., bet nesen kā tradīciju Jelgavā Dzejas sacensības, kurās var piedalīties visi jaunie dzejnieki, ieviesa organizācija «Zariņš & Lejnieks». Šīs sacensības notiek divās kārtās, kurās autoriem jālasa savi oriģināldarbi. Jāpiebilst, ka aktīvi darbojas arī Jelgavas dzejas klubiņš «Pieskāriens», kurš labprāt aicina pievienoties arī jaunos dzejniekus. Šis klubiņš arī katru gadu izdod dzejas almanahu «Dzejas vācelīte», kurā iespēja publicēt savu dzeju ir arī jaunajiem censoņiem.
Asprātīgi un mazliet skarbi par skumjām
«Varbūt izklausās mazliet savādi, bet pārsvarā rakstu dzejoļus tad, kad man ir skumji», stāsta jaunā dzejniece Lauma Rūta Grīnberga, kuras dzeja tiks publicēta šī gada dzejas almanahā «Zemgales vācelīte 2014». Tieši tad, kad ir skumji, Lauma savas izjūtas un emocijas «izliek» uz papīra. Meitene uzskata, ka tieši tad arī dzejolis iegūst pats savu personību un pasaka kaut ko īstu.
Lauma atminas, ka savu talantu atklājusi jau trešajā klasē. «Skolotāja mums visiem lika uzrakstīt dzejoli par kādu noteiktu tēmu. Citi bērni žēlojās, ka viņiem nekas nesanāk, bet mani aizrāva ideja par smieklīgām atskaņām, un prātā raisījās daudzas un dažādas idejas dzejoļiem, ko vēlāk mājās pierakstīju,» stāsta jaunā autore.
Pati Lauma gan atzīst, ka rakstīt dzeju par saulrietu vai putna lidojumu šķiet diezgan salkani, tāpēc viņa cenšas asprātīgā un pat mazliet skarbā veidā aprakstīt mūsdienu sabiedrības problēmas, dažāda veida netaisnību, kā arī cilvēku izjūtas. «Cilvēki bieži nevēlas skatīties patiesībai acīs, un tas mani mudina šīs problēmas izteikt savdabīgā veidā, proti, ar dzejoļiem,» tā par sevi Lauma, kura atzīst, ka ar saviem dzejoļiem viņa cenšas mudināt cilvēkus aizdomāties par viņu ikdienu un to, ko viņi gribot vai negribot nodara citiem.
«Dzeja ir labs instruments, ar kuru izteikt savas domas»
Emīls Rotgalvis ir jaunais autors, kura dzejolis «Oranžās debesis» ir publicēts Jelgavas skolēnu dzejoļu krājumā «Es klusēt nevaru». Jaunietis raksta savu dzeju par pavisam ikdienišķām lietām, kas neprasa īpašu iedvesmu. «Piemēram, eju pa ielu, domāju par kaut ko, vai arī kas apkārt notiekošs piesaista, un no tā rodas domas, idejas un spriedumi, un dažreiz tos visai veiksmīgi var ielikt dzejas rindās,» par sevi stāsta Emīls, kurš atminas, ka savu talantu atklājis, pateicoties draugiem. Jaunā dzejnieka draugu lokā ir daudz radošu cilvēku, kas Emīlu pamudināja brīvajā laikā rakstīt dzeju. Emīls tā arī darījis – pamēģinājis un rakstīšana viņam patiesi iepatikās.
«Es uzskatu, ka katrs, kurš raksta, ieliek tekstā daļiņu no sevis. Ikdienā domājot un saprotot savas vēlmes un idejas, to ar laiku rodas tik daudz, ka dažreiz pilnīgi prasās pierakstīt,» atklāj jaunietis, kurš uzskata, ka dzeja ir labs «instruments». Ja Emīlam būtu savi dzejoļi jāsadala tēmās, tad galvenie būtu divi motīvi: pirmais no tiem būtu vizuāli tēlojumi, kuros viņš cenšas ielikt to, ko redz: dabu, pilsētu un vienkārši sīkumus, kuri dažkārt paliek nemanīti, bet otrā, pēc Emīla domām, varētu būt tāda kā propaganda, bet ne politiskā, drīzāk gan idejiskā. Jaunais autors vienmēr ir ticējis, ka katrs cilvēks dzīvo ar savu ideju un pieņēmumiem un ka par tiem ir jāpastāv un jācīnās.
«Klusēšana nekad ne pie kā laba nav novedusi»
Arī Santa Kanaška ir jaunā dzejniece, kuras dzejolis «Izlaušanās» jau publicēts Jelgavas skolēnu dzejas krājumā «Es klusēt nevaru», kā arī meitenes dzeja būs iekļauta šī gada dzejas almanahā «Zemgales vācelīte 2014». «Rakstīt dzeju mani mudina viss, kas saistīts ar emocijām, precīzāk, viss, kas tās rada – pārsteigumi, pārdzīvojumi un citi notikumi,» stāsta Santa, kura atminas, ka dzeju sākusi rakstīt 5. klasē, kad viņu ir iedvesmojis Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, kura dzejas krājums «Elementi» nācis klajā pagājušā gada vasarā. Sestajā klasē meitene ir saskārusies ar pārdzīvojumiem, kuri mudinājuši rakstīt vēl vairāk. Tieši šādi viņa ne tikai atbrīvo sajūtas, bet arī sakopo domas, un Santa ir sapratusi, ka rakstot viņa vienmēr spēs izteikt vairāk nekā runājot.
«Savā dzejā vienmēr esmu uzsvērusi patiesumu jebkurā situācijā vai pārdzīvojumā, pārkāpjot mūsdienās novēroto «nevainojamo» cilvēka tēlu. Klusēšana nekad ne pie kā laba nav novedusi,» pārliecināta ir jauniete, kura uzsver, ka emocijas ir jāmāk kontrolēt, lai neradītu sekas, tāpēc viņa uzskata, ka viens no labākajiem veidiem, kā izteikt savas izjūtas, ir – rakstot dzeju. Santas dzejoļi ir dažādi, visbiežāk tie sasaucas ar viņas dzīves notikumiem. «Savos dzejoļos mudinu cilvēkus nezaudēt savu personību un vienmēr ticēt saviem sapņiem.»
Ieskatu jauniešu dzejoļos var gūt ŠEIT
Foto: no JV arhīva