2.8 °C, 3 m/s, 96.1 %

Izglītība

Bez noputējuša grāmatu plaukta
31/01/2008

Bērnu bibliotēkas «Zinītis» jaunā vadītāja Baiba Lukaševiča savu darba dienu var sākt ar prieku, jo viņa atradusi arodu, kas šķiet interesants. Reizēm jāiejūtas bērna ādā, ir iespējas realizēt savas idejas un, galvenais, mainījies priekšstats par tradicionālo bibliotēku.

Daiga Laukšteina

Bērnu bibliotēkas «Zinītis» jaunā vadītāja Baiba Lukaševiča
savu darba dienu var sākt ar prieku, jo viņa atradusi arodu, kas
šķiet interesants. Reizēm jāiejūtas bērna ādā, ir iespējas realizēt
savas idejas un, galvenais, mainījies priekšstats par tradicionālo
bibliotēku.

Pabeidz iesākto! Tāds ir janvāra pēdējās ceturtdienas pēcpusdienas
bērnu tematiskā pasākuma nosaukums. B.Lukaševiča tam gatavojas jau
no paša rīta. Tiek veidoti zīmējumi, kas mazajiem ķipariem būs
jāizkrāso. Uz baltām lapām vietu rod kāds no Margaritas Stārastes
ilustratīvi bagātīgo grāmatu varoņiem. Bērniem būs jāliek lietā
iztēle un jāpiezīmē klāt vide, kurā tad konkrētais pasaku tēls
darbojas. «Viņiem ļoti patīk zīmēt,» novērojusi Baiba. «Zinīša»
vadītāja arī atrod piemērotu multfilmu – «Piedzīvojumi dārzeņu
valstībā» – un sagatavo vēl dažas domāšanu rosinošas spēles.
«Parasti cenšos piemeklēt pamācošas filmiņas, no kā bērni var gūt
to labāko. Šoreiz viņi varēs mācīties saliedētību.»

Bibliotēkas iet līdzi
laikam
«Zinītī» B.Lu­kaševiča darbojas kopš pērnā oktobra. Pirms tam
vairāk nekā gadu viņa strādāja Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Pa
šo laiku jaunietes priekšstats par grāmatu krātuvi apmetis kūleni.
«Agrāk likās, ka bibliotēkās strādā tikai vecas tantes ar lielām
brillēm. Un grāmatu fonds – vecs, noputējis. Bet tā nav!
Bibliotēkas iet līdzi laikam. Ir ļoti daudz jaunu grāmatu gan
krievu, gan latviešu valodā, tāpat – jauni pakalpojumi.»
Baiba arī piemin projektu «Trešais tēva dēls», kas vērsts, lai
beidzot lauztu stereotipu par bibliotēku kā noputējušu grāmatu
krātuvi. Projekta finālā bibliotēkas vēl pamatīgāk kalpos par
informācijas, zināšanu ieguves un inovāciju centru ar bezmaksas
interneta lietošanu, mūsdienīgiem datoriem, īpaši apmācītiem
darbiniekiem. Starp citu, arī pagājušajā nedēļā dažas «Zinīša»
darbinieces kursos apguva iemaņas darbā ar jaunu
datorprogrammu.

Nav stingra,
bet klausīt vajag
«Kad atnācu šurp strādāt, mans mērķis bija pievērst uzmanību
mazajiem bērniem – pirmsskolas vecuma un 1. – 4. klašu audzēkņiem.
Līdz šim bibliotēkā vairāk tika domāts par lielākiem bērniem,»
stāsta Baiba. Viņa ar kolēģēm pat uzfrišināja vienu telpu, lai tā
būtu pielāgota vismazākajiem lasītājiem. Līdzās bērnu aizmirstajām
un darbinieku sarūpētajām rotaļlietām lepni izslējusies Pepija
Garzeķe. Šī un vēl citas «Zinīša» iemītnieces – lelles – ir
bibliotekāres Baibas Knāviņas roku darbs.
Tā telpa bibliotēkas darbiniecēm ir īpaši mīļa. Tieši tajā parasti
notiek neformālā sapulce. «Mums ir izveidojusies tradīcija. No
rītiem, kad atnākam, dzeram tēju un apspriežam dienas darbus,
problēmas, ja tādas radušās,» paskaidro Baiba. Viņasprāt, tas ir
lielisks veids, kā sākt dienu – aprunājoties. «Arī tad, ja gadās
kādi strīdi, mans risinājums allaž ir mēģināt visu izrunāt, rast
kompromisu. Nezinu, kā citādi rīkoties. Neesmu no tām stingrajām
priekšniecēm. Kad sāku strādāt, pateicu, ka nebūšu nekāda stingrā,
bet tas nenozīmē, ka mani nevajag klausīt. Protams, katram ir savs
pacietības mērs, bet pārsvarā visas problēmas mēģinu risināt ar
labu, sarunu ceļā. Domāju, ka esam te pratušas sadzīvot.»

Nāk arī
pieaugušie
B.Lukaševičas ikdienas pienākumu listē ietilpst bibliotēkas
menedžments, organizatora funkcijas un arī ne tik interesantais
«papīru darbs». Tieši janvāris ir statistikas un pārskatu
rakstīšanas laiks. Viss mēnesis pagājis vienos skaitļos. Jāsavelk
kopā pērnā gada rādītāji.
Daudz labprātāk Baiba ģenerē dažādas idejas, un, ja tās izdodas
īstenot, darbs ir kā medusmaize. Arī pašlaik meitenes domās virmo
iecere sarīkot devīto klašu vai vidusskolēnu izglītojošas spēles
par Eiropas Savienību. Tā akcentējot, ka arī vecāko klašu skolēni
nav un arī turpmāk netiks atstāti novārtā.
Starp citu, kaut «Zinītis» ir bērnu bibliotēka, tajā iegriežas arī
dāmas gados un studenti. Reģistrēto lasītāju vidū ir vismaz 400
pieaugušo. Arī viņiem atrodamas attiecīgas grāmatas un citi
informācijas avoti.

Laiks «Pabeigt iesākto»!
Ir pulksten trīs dienā, un pa «Zinīša» durvīm lepni iesoļo viens
mazais lasītājs pēc otra. Visjaunākie nāk ar mammām, citi – ar
brāļiem, māsām. Un rosība var sākties! Baiba visiem ierāda darāmo,
palīdz, ja kas neskaidrs. «Ar bērniem strādāt ir citādāk nekā ar
pieaugušajiem. Bērni ir patiesāki. Ja ir prieks, atnākot uz
pasākumu, viņi to atklāti parādīs. Savukārt, ja nepatiks, arī
nenoslēps. Tur nav liekulības,» kādā brīvākā brīdī piebilst
Baiba.
No malas vērojot, šķiet, kur nu vēl lietderīgāk bērnam pavadīt kādu
pēcpusdienu! Bet ar visu to, ka informācija par pasākumu allaž ir
internetā, vietējos medijos, ceļo no mutes mutē, apmeklētāju nemaz
nav tik daudz. «Jā, viņu varēja būt vairāk. Varbūt mazajiem vēl ir
tāds pats priekšstats par bibliotēku, kāds man reiz bija. Mūsdienās
arī bērni ir ļoti noslogoti. Viņiem parasti līdztekus mācībām ir
dažādi pulciņi un sporta nodarbības,» spriež Baiba.
Diemžēl katru gadu lasītāju skaits samazinās. «Nezinu, tā ir zemā
dzimstība vai interneta pieejamība mājās. Vēl jau atnāk mamma, kas
piereģistrējusi pamatskolēnu, bet paņem arī kādu bilžu grāmatu no
pirmsskolas vecuma fonda. Tas nozīmē – ģimenes lielas,
piereģistrēts viens, bet lasa visi,» saka «Zinīša» vadītāja, tūlīt
piebilstot: «Katrā ziņā esam priecīgi par katru jaunu lasītāju.
Labprāt ikvienu uzņemam, iepazīstinām ar bibliotēku, pakalpojumiem.
Katrs jauns lasītājs ir ļoti gaidīts!»
Bet bērni turpina līksmi čalot, zīmēt, krāsot un mieloties ar
konfektēm.