Nepilngadīga bērna dzīvesvietu turpmāk varēs deklarēt tikai tajās adresēs, kurās deklarējušies arī viņa vecāki, aizbildņi vai tuvi radinieki, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā.
Ja vecāki vai aizbildņi nebūs deklarējuši sava bērna dzīvesvietu, tad par to automātiski tiks uzskatīta adrese, kurā deklarējušies paši vecāki. Nepilngadīgos būs iespējams deklarēt arī bērnu vecvecāku, pilngadīgo brāļu un māsu, pusbrāļu vai pusmāsu, vecāku pilngadīgo brāļu vai māsu, kā arī visu šo personu laulāto draugu dzīvesvietās. Tāpat bērnu varēs deklarēt tās personas dzīvesvietā, kura ir pilnvarota nepilngadīgo pārstāvēt viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Citās adresēs nepilngadīgas personas deklarēt nevarēs.
Ar šādiem grozījumiem plānots samazināt gadījumus, kad vecāki savus bērnus deklarē realitātei neatbilstošās dzīvesvietās tikai tāpēc, lai viņu atvases būtu ērtāk iekārtot izdevīgākās izglītības iestādēs.
Šodien valdībā atbalstītie grozījumi paredz arī papildināt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu ar norādi, ka gan pilngadīgas, gan nepilngadīgas personas dzīvesvietu deklarēt varēs tikai Latvijas teritorijā.
Tāpat grozījumi paredz precizēt to personu loku, kurām ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu – Latvijas pilsonim, nepilsonim, kā arī personai, kura saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību Latvijā.
Paredzēts svītrot no likuma prasību, personai deklarējoties, iesniegt informāciju par savu bijušo deklarēto dzīvesvietu. Kā secinājuši grozījumu izstrādātāji, šādas informācijas iegūšana dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm nav lietderīga vai nepieciešama.
Tāpat plānots papildināt likumu ar noteikumu, ka elektroniski deklarāciju iesniegt varēs, tikai izmantojot speciālu tiešsaistes formu. Šim nolūkam tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi. Patlaban to var izdarīt ar elektroniskā pasta palīdzību, taču personas pārāk bieži sūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ar elektronisko parakstu neparakstītas dzīvesvietas deklarācijas, kas neatbilst likumā noteiktajai kārtībai.
Tostarp šodien atbalstītie grozījumi paredz papildināt minēto likumu ar normu, kas noteic, ka lēmums par ziņu, kas saistītas ar deklarēto dzīvesvietu, anulēšanu būs jāizpilda nekavējoties. Pastāv salīdzinoši vienkārša kārtība, lai persona dzīvesvietā varētu deklarēties, bet, lai šīs ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulētu, paredzēta komplicēta procedūra. Lai samērotu administratīvā procesa ilgumu, likuma grozījumos iekļauta minētā norma par nekavējošu ar deklarēto dzīvesvietu saistīto ziņu anulēšanu.
Tā kā pašreiz nav noteiktas iestādes, kurā būtu apstrīdami pašvaldību lēmumi dzīvesvietas deklarēšanas jomā, lai atvieglotu Administratīvās tiesas darbu, ar grozījumiem likumā minēto funkciju iecerēts nodot PMLP. Līdz ar to Dzīvesvietas deklarēšanas likumu arī plānots papildināt ar normu, kas noteic, ka pašvaldības un PMLP amatpersonu lēmumus šajā jomā varēs apstrīdēt PMLP priekšniekam, bet viņa lēmumu savukārt varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.
Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.
www.leta.lv