19.5 °C, 2.5 m/s, 92.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBērnus rindā uz dārziņu kārtos dators
Bērnus rindā uz dārziņu kārtos dators
10/10/2008

Vecākiem, kas savu bērnu vēlas pieteikt rindā uz vietu kādā no pirmsskolas izglītības iestādēm, jādodas uz konkrēto bērnudārzu un tajā mazais arī jāreģistrē. Taču no 2009. gada janvāra situācija mainīsies – rinda uz pašvaldības bērnudārziem tiks organizēta centralizēti. Turklāt informācijas analīzi un vietu sadali turpmāk veiks nevis cilvēks, bet gan datorprogramma. 

Zanne Auziņa 
 
Vecākiem, kas savu bērnu
vēlas pieteikt rindā uz vietu kādā no pirmsskolas izglītības
iestādēm, jādodas uz konkrēto bērnudārzu un tajā mazais arī
jāreģistrē. Taču no 2009. gada janvāra situācija mainīsies – rinda
uz pašvaldības bērnudārziem tiks organizēta centralizēti. Turklāt
informācijas analīzi un vietu sadali turpmāk veiks nevis cilvēks,
bet gan datorprogramma.  
 
Rindā vairāk nekā 1000 bērnu
Šobrīd pilsētā ir 2087 bērni, kas gaida rindā uz vietu
pirmsskolas izglītības iestādē. Tiesa, no viņiem tikai 1109 bērni
sasnieguši divu gadu vecumu, kad mazie var sākt bērnudārznieka
gaitas. Tādējādi arī viņi uzskatāmi par šā brīža pretendentiem uz
katru brīvo vietu pirmsskolas izglītības iestādē un reālajiem rindā
gaidītājiem. Protams, arī par šī skaitļa pilnīgu atbilstību
reālajam bērnu skaitam nevar būt drošas pārliecības, jo ir bērni,
kas vienlaikus pierakstīti rindā vairākos bērnudārzos, turklāt
nereti ir gadījumi, kad bērns gaida vietu pašvaldības pirmsskolas
izglītības iestādē, taču tajā pašā laikā apmeklē kādu no
privātajiem bērnudārziem. 
Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas
izglītības jautājumos Sarmīte Joma atzīst, ka rinda uz bērnudārziem
nav maza. Turklāt jāatzīst, ka rindā gaidītāju skaits palielinās
straujāk nekā pieaug dzimstība. Tas liek secināt, ka daļu rindas
veido to vecāku bērni, kas uz Jelgavu pārcēlušies no Rīgas vai
citām Latvijas pilsētām. «Analizējot datus par dzimstības līmeni
Jelgavā un to, cik daudz bērnu tiek pierakstīti rindā uz
bērnudārzu, ir jūtamas atšķirības. Dzimstības līmenim ir tendence
palielināties, taču ne tādā apmērā, kā veidojas rindas, no kā var
secināt, ka patiesi aizvien vairāk pilsētā sev dzīvesvietu, bet
bērniem – izglītošanās vietu atrod iebraucēji no citām vietām.
Jāatzīst, ka šiem bērniem mēs vietu bērnudārzā nevaram nodrošināt.
Tas gan nav attiecināms uz obligāto piecgadnieku un sešgadnieku
pirmsskolas sagatavošanas programmu – tā ir nodrošināta pilnīgi
visiem bērniem, no kuriem daļa šo sagatavošanas programmu apgūst
pirmsskolas izglītības iestādēs, bet vēl daļa skolās, kas organizē
piecgadnieku un sešgadnieku apmācību,» uzsver S.Joma. Viņa
piebilst, ka obligāto pirmsskolas sagatavošanas programmu
piecgadniekiem un sešgadniekiem Jelgavā piedāvā piecas skolas, kas
kopā sagatavo 274 bērnus. «Protams, var diskutēt par apmācības
veidu, ko bērns saņem pirmsskolas izglītības iestādē un skolā, –
bērnudārzā mācīšanās tomēr vairāk notiek caur rotaļām un spēlēm,
kamēr skolā, kur gan arī ir domāts par atraktivitāti un mācību
pārtraukumiem, vairāk redzams akadēmiskais darba stils, kas bērnu
jau vairāk sagatavo tam, kas sekos nākamajā gadā, sākot mācības
īstā skolā,» vērtē S.Joma.  
Rindu organizēs datorsistēma 
Bet, atgriežoties pie rindām pirmsskolas izglītības iestādēs,
speciāliste piebilst, ka arī pašreizējie dati par bērnu skaitu
rindā nav uzskatāmi par pilnīgi precīziem: «Regulāri uzturam
pašreizējo «LotusNotes» datu bāzi un rindu reģistru, apkopojam
jaunākos datus par katrā no tām rindā reģistrēto bērnu skaitu, taču
joprojām nav izslēgta iespēja, ka viens bērns pieteikts rindā
vairākos dārziņos, tā veidojot iespaidu par daudz lielāku bērnu
skaitu rindā, nekā tas ir patiesībā. Ceram, ka jaunā sistēma, ko
ieviesīsim no nākamā gada, šo situāciju uzlabos,» stāsta S.Joma.
Viņa atklāj, ka līdz ar jauno gadu paredzēts ieviest centralizētu
bērnu reģistrāciju rindā, kas notiks Jelgavas pašvaldībā. «Esam
intensīvi strādājuši, lai izveidotu maksimāli precīzu un apjomīgu
bērnu reģistrācijas un atlases sistēmu, kas, ņemot vērā dažādus
kritērijus, noteiks arī bērna vietu rindā. Tā paredzēs, ka, tiklīdz
bērnam ir dzimšanas apliecība un vecāki dodas deklarēt viņa
dzīvesvietu, turpat būs iespējams reģistrēt arī bērnu rindā
pirmsskolas izglītības iestādē. Sistēmā tiks ievadīti dati par
bērniņa dzīvesvietu, brāļiem vai māsām un bērnudārzu, kuru viņi
apmeklē, vecāku noteiktā prioritārā pirmsskolas izglītības iestāde,
kurā viņi vēlētos skolot savu bērnu, kā arī daudzi citi parametri.
Tostarp sistēmā tiks ievadīti arī dati par faktoriem, kas likumā
noteiktā kārtībā bērnam sniedz priekšrocības uz vietu bērnudārzā –
ārpuskārtas uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādē paredzēta
Nacionālajos bruņotajos spēkos dienējošo atvasēm, arī skolotāju un
pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu bērniem. Ņemot vērā visus
daudzos parametrus, datorsistēma arī organizēs bērnus rindā,»
skaidro S.Joma. 
Palielinās vecāku līdzatbildību 
Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu bērnu rindas uz pirmsskolas
izglītības iestādēm būs caurredzamākas, tā izskaudīs jebkādas
aizdomas par iespējamo «blatu» sistēmu vai neatbilstošām
priekšrocībām vienam bērnam, bet otra atbīdīšanu rindā, turklāt
sniegs arī precīzākus datus par reālo bērnu skaitu, kas gaida uz
vietu bērnudārzā. «Šobrīd vecāki savu bērnu var reģistrēt rindā
kaut vai visās astoņās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs,
bet, sākot strādāt ar jauno sistēmu, tas vairs nebūs iespējams,»
uzsver Izglītības pārvaldes speciāliste, piebilstot gan, ka bērns
nezaudēs savu vietu rindā, ja paralēli apmeklēs kādu no privātajiem
bērnudārziem. «Taču vieta rindā tiks zaudēta, ja vecāki neievēros
savas saistības un, saņemot pašvaldības paziņojumu par iespēju
apmeklēt kādu no bērnudārziem, uz to nereaģēs. Pagaidām vecāki mēdz
būt bezatbildīgi – kaut arī šā brīža kārtība paredz, ka līdz
aprīlim bērns ir rindā jāpārreģistrē, lai iestādēm būtu pārliecība
par to, ka viņš nav mainījis savu dzīvesvietu un joprojām pretendē
uz vietu dārziņā, netrūkst vecāku, kas to neievēro. Pagaidām vēl ar
skaidrošanos un lūgšanos lielākoties arī šiem aizmāršīgajiem
vecākiem tomēr izdodas bērnu rindā saglabāt, taču, ieviešot jauno
sistēmu, nekādas atrunas netiks ņemtas vērā,» tā S.Joma, uzsverot,
ka arī vecākiem vajadzētu atcerēties ne vien par savām tiesībām,
bet arī pienākumiem un atbildību. Ja vecāki ir saņēmuši paziņojumu,
ka bērns var apmeklēt kādu pirmsskolas izglītības iestādi, taču uz
to nereaģē – vienalga, ar piekrišanu vai atteikumu un lūgumu
turpināt stāvēšanu rindā, līdz vieta atradīsies kādā viņiem
vēlamākā iestādē –, bērns no rindas automātiski tiks izsvītrots. Un
vēlāk vecākiem būs jāsamierinās ar skaudro faktu, ka gaidīšana
jāsāk no jauna. «Visi paziņojumi vecākiem tiks nosūtīti ar
ierakstītām vēstulēm, un uz tiem ir jāreaģē,» uzsver S.Joma,
piebilstot, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu vecākiem vairs
nebūs katru gadu līdz 1. aprīlim jāveic bērnu pārreģistrācija, kā
tas bija līdz šim. Pārreģistrācija rindā būs jāveic vien pēc jaunā
gada, kad tiks izveidota visa rindā stāvētāju datu sistēma, tostarp
arī noteikta katra bērna prioritārā iestāde. 
Viņa pārliecināta, ka ar jauno programmu izdosies uzlabot
bērnu reģistrēšanu pirmsskolas izglītības programmas apguvei un
vietu sadali.