Pilsētā

Atzīmējot Jelgavas atbrīvošanas simto gadadienu, 23. novembrī pirmo reizi pilsētā tiks organizēts vērienīgs kaujas rekonstrukcijas uzvedums «Bermontiādes pēdējā kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100». Tas notiks pulksten 13.30 pie Jelgavas pils dienvidu vārtiem, attēlojot sadursmi starp latviešu karavīriem un Bermonta karaspēku Jelgavas atbrīvošanas noslēgumā.

«Šo vēsturisko rekonstrukciju rīkojam kā
valsts simtgades programmas notikumu, atsaucoties uz šā gada tēmu
«Varonības gads». Tāpat ar šo notikumu vēlamies atgādināt par
Jelgavas vēsturisko nozīmi Latvijas Brīvības cīņu norisē, jo
Jelgavas atbrīvošana 1919. gada 21. novembrī uzskatāma par
bermontiādes noslēdzošo posmu,» stāsta Jelgavas pašvaldības
iestādes «Kultūra» producents Gundars Caune.

Uzveduma režisors ir Normunds Pucis, kurš
režisējis filmas «Segvārds Vientulis» un «Sarkanais mežs», kā arī
pagājušajā gadā notikušo Cēsu kauju rekonstrukciju. Visos šajos
projektos N.Pucis sadarbojies ar biedrību «Latviešu karavīrs», kas
nodarbojas ar dažādu vēstures periodu cīņu rekonstrukcijām un
piedalīsies arī Jelgavas kaujas uzvedumā. Tāpat tajā varēs redzēt
Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra aktierus un aktierus no Igaunijas,
dalībnieku skaitam sasniedzot aptuveni 80 cilvēku,» informē
G.Caune.

Jelgavas atbrīvošana no Bermonta karaspēka
norisinājās 1919. gadā no 15. līdz 21. novembrim, bet kaujas
uzvedumā tiks attēlots šī notikuma beigu posms un viena kaujas aina
pie Jelgavas pils, stāsta biedrības «Latviešu karavīrs» vadītājs
Normunds Jērums. «Plānojot šo rekonstrukciju, apmeklējām Jelgavas
pili un izvērtējām apstākļus, lai varētu imitēt kauju. Plānu
vienmēr veidojam, pētot vēsturiskos notikumus, un šoreiz
rekonstrukcijā izmantosim pils apkārtni,» skaidro viņš. Biedrība ar
cīņu rekonstrukcijām nodarbojas jau vairāk nekā 10 gadu, šajā laikā
izveidojot personīgu krājumu gan ar autentiskiem dažādu laika posmu
cīņu tērpiem, gan ekipējumu un kara tehniku, tostarp bruņumašīnām
un motocikliem. Tas viss būs redzams arī 23. novembrī.

Rekonstrukcijas režisors N.Pucis atklāj, ka,
izstrādājot Jelgavas kaujas rekonstrukciju, izmantota iepriekšējos
projektos gūtā pieredze, tomēr 23. novembrī gaidāmais uzvedums
piedāvās arī daudz jauna, galvenokārt ņemot vērā atrašanās vietas –
Jelgavas pils – sniegtās iespējas. «Viens no galvenajiem
elementiem, ko izmantojām arī Cēsu kaujās, ir uzveduma skaņu
pavadījums, lai pastiprinātu klātbūtnes efektu gan skatītājiem, gan
cīņas dalībniekiem. Skaņu dizainu var uzskatīt par visa pasākuma
rāmi. Jelgavas kaujas rekonstrukcijā tajā būs apvienots stāstījums
no karavīra skatpunkta – tāda kā dienasgrāmata, ko ierunājis
Valmieras Drāmas teātra aktieris Ģirts Rāviņš, kā arī skaņu dažādie
efekti un muzikālais pavadījums,» stāsta režisors, turpinot:
«Jelgavā īpašs ir tas, ka scenogrāfijai kā fonu izmantojam pili.
Logi, vārti, fasāde, pils parks – viss iekļauts rekonstrukcijā,
radot maksimāli interesantu un autentisku cīņas uzvedumu.»

N.Pucis skaidro, ka, veidojot kaujas
rekonstrukciju, svarīgi bija ievērot vēsturisko precizitāti, taču
vienlaikus parādīt to skatītājiem interesantā formā. Lai
nodrošinātu šādu balansu, projektā piedalās arī vēstures doktors
Jānis Šiliņš, kurš ir uzveduma scenārija līdzautors un Neatkarības
kara notikumu pārzinātājs. Vēsturnieks kā scenārija līdzautors
piedalījies arī Cēsu kauju rekonstrukcijā.

Šobrīd turpinās plānošanas process, kā arī
mēģinājumi grupu komandieriem, kuri vadīs cīņā karavīrus. Kā
informē N.Jērums, cīņā parādīto karaspēku attiecība būs aptuveni
viens pret trim, vairākumu veidojot tieši latviešu pusē esošajiem
karavīriem. «Spēku attiecībā varbūt neesam tik vēsturiski precīzi,
jo reālajās cīņās vāciešu bija vairāk, bet, plānojot šo kaujas
uzvedumu, ņēmām vērā arī to, lai tas būtu skatāmāks un baudāmāks
skatītājiem. Plānojam, ka Jelgavā redzamā cīņa ilgs aptuveni 30
minūtes,» skaidro viņš, uzsverot, ka veiksmīgā sadarbība, kas
vairāku projektu garumā veidojusies ar režisoru N.Puci, ir būtisks
ieguvums rekonstruktoriem, jo īpaši veidotā scenogrāfija un skaņu
dizains būtiski papildina kauju uzvedumus.

Jelgavas atbrīvošanas kaujas rekonstrukcijā
tiks izmantoti autentiski Neatkarības kara ieroči – šautenes,
ložmetēji, lielgabali un vācu bruņumašīna –, kā arī viens no
četriem lielgabaliem, kas veidots speciāli filmai «Dvēseļu putenis»
un pēc filmēšanas nonācis biedrības «Latviešu karavīrs» rīcībā.
Uzvedums tiks papildināts ar dažādiem specefektiem, izmantojot
pirotehniku un skaņu, lai imitētu reālus šāvienus un sprādzienus.
Darbības zona pie pils dienvidu vārtiem būs norobežota, un
skatītāji kaujas norisi visērtāk varēs vērot no pils parka.
Jāpiebilst, ka pasākums ir bez maksas.

«Gan ar šīs kaujas, gan citu vēsturisku cīņu
rekonstrukciju vēlamies sabiedrībai un īpaši jauniešiem stāstīt par
vēsturiskajiem notikumiem, veicinot patriotisko audzināšanu. Šādi
pasākumi parāda, ka latvieši ir bijuši spēcīgi cīnītāji visos
laikos,» uzsver N.Jērums.

Visa pasākuma laikā – no pulksten 12 līdz 16
– vēsturisko kauju ieroči, bruņojums un sadzīves priekšmeti būs
pieejami apskatei. Pasākuma apmeklētāji tos varēs salīdzināt ar
mūsdienu tehniku, jo stāvlaukumā Pilssalas ielā 1, iepretim Pasta
salai, būs iespēja iepazīties arī ar mūsdienu militāro tehniku,
ieročiem un ekipējumu, ko demonstrēs NATO paplašinātās klātbūtnes
kaujas grupa Latvijā. Tāpat pasākuma laikā pils saliņā notiks
sadziedāšanās kopā ar grupām «Baltie lāči» un «Urbix». Mūziķi
izpildīs gan populāras, gan mazāk dzirdētas karavīru dziesmas.
Apmeklētājiem būs iespēja baudīt Zemessardzes lauku virtuvi.

Pasākumu rīko Jelgavas pašvaldība, iestāde
«Kultūra» un biedrība «Latviešu karavīrs» sadarbībā ar Latvijas
Lauksaimniecības universitāti, Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra
aktieriem un Kultūras ministriju. Kaujas rekonstrukcijas uzvedums
«Bermontiādes pēdējā kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100» ir Latvijas
valsts simtgades programmas notikums un daļa no plašās bermontiādes
simtgadei veltītas notikumu programmas Jelgavā.

Foto: Latvijas valsts simtgades birojs