Latvijas Neatkarības kara laikā viena no spilgtākajām epizodēm bija bermontiāde, kurā īpaša vieta bija Jelgavai. 1919. gada vasarā Jelgavā pulcējās Latvijas Republikas nāvīgākie ienaidnieki – 1919. gada jūlijā kaujās pie Cēsīm nesakautās vācu karaspēka daļas, politiski dažādi noskaņotās krievu militārpersonas, no pārliecinātiem monarhistiem līdz sabiedrības padibenēm.
Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka galvenais bermontiādes ļaunais tēls ir avantūrists P.Bermonts-Avalovs, persona ar neskaidru biogrāfiju, bet bez ievērības nevar atstāt vācu militārās vadības nevēlēšanos izvest karaspēku no Latvijas un attiecīgi nodrošināt P.Bermonta komandēto tā saukto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju ar vācu karaspēka brīvprātīgajiem, kas veidoja 70 procentus no kopējās 17 000 karavīru lielās Bermonta armijas. Atšķirībā no Latvijas armijas Bermonta armija nenoliedzami bija arī labāk apbruņota.
P.Bermonta karaspēka uzbrukums Rīgas virzienā notika 1919. gada 8. oktobrī. Pēc ļoti sīvām cīņām 11. novembrī Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpties uz savu citadeli – Jelgavu. Pats Bermonts, sapratis, ka viņa militārā avantūra ir piedzīvojusi neveiksmi, pameta karaspēku un aizbēga uz Vāciju. Bermonta karaspēka vadību turpināja vācu ģenerālis M.Eberhards, kurš mēģināja vienoties ar Latvijas Pagaidu valdību par pamieru, bet valdība šo ierosinājumu neatbalstīja.
Jelgavas atbrīvošanas operācija tika uzticēta pulkvedim Krišjānim Berķim, un tā notika 1919. gada 20. – 21. novembrī. Latvijas armijas īstenotā Jelgavas atbrīvošanas operācija norisinājās vairākos virzienos vienlaicīgi, un 21. novembra vakarā Bermonta karaspēks no pilsētas bija padzīts. Novembra beigās tika atbrīvota visa Kurzeme, 23. novembrī Latvijas Pagaidu valdība pat pieteica karu Vācijai, kas gan nebija nopietns pieteikums plaša mēroga karadarbībai, bet vēlme saņemt no Vācijas kontribūciju par Pirmajā pasaules karā nodarītajiem postījumiem Latvijas teritorijā.
Atkāpjoties bermontieši pastrādāja noziegumus pret civiliedzīvotājiem – šāva, laupīja un dedzināja. Jelgavā tika nopostītas vai nodedzinātas ievērojamas kultūrvēsturiskas nozīmes celtnes – «Academia Petrina» ar tajā esošo bibliotēku, arhīvu un zinātnisko instrumentu kolekciju, tāpat ugunsgrēkā smagi cieta Jelgavas pils un Jelgavas Reālskolas ēka (tagad LLU Ekonomikas fakultāte). Vandalisma, sprādzienu un ugunsgrēku rezultātā postītas arī privātās ēkas, Jelgavas stacija un dažu Jelgavas baznīcu inventārs.
Pieminot Jelgavas atbrīvošanu no Bermonta karaspēka un šajās cīņās kritušos karavīrus, katru gadu 21. novembrī notiek Jelgavas atbrīvotājiem veltīts piemiņas brīdis Meža kapos.
Attēls: Nodedzinātā Jelgavas Reālskola 1919. gadā
24.6 °C,
1.5 m/s,
66.4 % 
24.6 °C,
1.5 m/s,
66.4 %