24.6 °C, 1.5 m/s, 66.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraBermontiāde – Latvijas Pagaidu valdība pat pieteica karu Vācijai
Bermontiāde – Latvijas Pagaidu valdība pat pieteica karu Vācijai
15/10/2015

Latvijas Neatkarības kara laikā viena no spilgtākajām epizodēm bija bermontiāde, kurā īpaša vieta bija Jelgavai. 1919. gada vasarā Jelgavā pulcējās Latvijas Republikas nāvīgākie ienaidnieki – 1919. gada jūlijā kaujās pie Cēsīm nesakautās vācu karaspēka daļas, politiski dažādi noskaņotās krievu militārpersonas, no pārliecinātiem monarhistiem līdz sabiedrības padibenēm.

Latvijas Neatkarības kara laikā viena
no spilgtākajām epizodēm bija bermontiāde, kurā īpaša vieta bija
Jelgavai. 1919. gada vasarā Jelgavā pulcējās Latvijas Republikas
nāvīgākie ienaidnieki – 1919. gada jūlijā kaujās pie Cēsīm
nesakautās vācu karaspēka daļas, politiski dažādi noskaņotās krievu
militārpersonas, no pārliecinātiem monarhistiem līdz sabiedrības
padibenēm.

Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka galvenais
bermontiādes ļaunais tēls ir avantūrists P.Bermonts-Avalovs,
persona ar neskaidru biogrāfiju, bet bez ievērības nevar atstāt
vācu militārās vadības nevēlēšanos izvest karaspēku no Latvijas un
attiecīgi nodrošināt P.Bermonta komandēto tā saukto Rietumkrievijas
Brīvprātīgo armiju ar vācu karaspēka brīvprātīgajiem, kas veidoja
70 procentus no kopējās 17 000 karavīru lielās Bermonta armijas.
Atšķirībā no Latvijas armijas Bermonta armija nenoliedzami bija arī
labāk apbruņota.

 

P.Bermonta karaspēka uzbrukums Rīgas virzienā
notika 1919. gada 8. oktobrī. Pēc ļoti sīvām cīņām 11. novembrī
Bermonts no Rīgas ieņemšanas bija spiests atteikties un atkāpties
uz savu citadeli – Jelgavu. Pats Bermonts, sapratis, ka viņa
militārā avantūra ir piedzīvojusi neveiksmi, pameta karaspēku un
aizbēga uz Vāciju. Bermonta karaspēka vadību turpināja vācu
ģenerālis M.Eberhards, kurš mēģināja vienoties ar Latvijas Pagaidu
valdību par pamieru, bet valdība šo ierosinājumu neatbalstīja.

Jelgavas atbrīvošanas operācija tika uzticēta
pulkvedim Krišjānim Berķim, un tā notika 1919. gada 20. – 21.
novembrī. Latvijas armijas īstenotā Jelgavas atbrīvošanas operācija
norisinājās vairākos virzienos vienlaicīgi, un 21. novembra vakarā
Bermonta karaspēks no pilsētas bija padzīts. Novembra beigās tika
atbrīvota visa Kurzeme, 23. novembrī Latvijas Pagaidu valdība pat
pieteica karu Vācijai, kas gan nebija nopietns pieteikums plaša
mēroga karadarbībai, bet vēlme saņemt no Vācijas kontribūciju par
Pirmajā pasaules karā nodarītajiem postījumiem Latvijas
teritorijā.

Atkāpjoties bermontieši pastrādāja noziegumus
pret civiliedzīvotājiem – šāva, laupīja un dedzināja. Jelgavā tika
nopostītas vai nodedzinātas ievērojamas kultūrvēsturiskas nozīmes
celtnes – «Academia Petrina» ar tajā esošo bibliotēku, arhīvu un
zinātnisko instrumentu kolekciju, tāpat ugunsgrēkā smagi cieta
Jelgavas pils un Jelgavas Reālskolas ēka (tagad LLU Ekonomikas
fakultāte). Vandalisma, sprādzienu un ugunsgrēku rezultātā postītas
arī privātās ēkas, Jelgavas stacija un dažu Jelgavas baznīcu
inventārs.

Pieminot Jelgavas atbrīvošanu no Bermonta
karaspēka un šajās cīņās kritušos karavīrus, katru gadu 21.
novembrī notiek Jelgavas atbrīvotājiem veltīts piemiņas brīdis Meža
kapos.

Attēls: Nodedzinātā Jelgavas Reālskola 1919.
gadā