Deju centra «Benefice» dejotāji atgriezušies no pasaules deju čempionāta Polijā, pārvedot arī vairākas godalgas show dance grupā. Studijas vadītāja Annika Andersone atzīst: «Latvijā esam vieni no labākajiem, bet pasaulē – kaut kur pa vidū, par ko ir gandarījums, jo līmenis ir neiedomājami augsts. Tiesa, šeit pārlecinājāmies, ka pasaulē ir ļoti augsts līmenis tehnikai, taču ļoti vāja horeogrāfija, ar ko mēs gan varam izcelties.»
Ritma Gaidamoviča
Pasaules deju čempionāts no 8. līdz 14. decembrim norisinājās Polijas pilsētā Mikolajki, kur viss notika lielā viesnīcā – gan dzīvošana, gan gatavošanās konkursam, gan pats konkurss piecās zālēs. «Benefici» čempionātā pārstāvēja vairāk nekā 130 dejotāji modern dance jeb laikmetīgās dejas grupā, show dance un hiphopa grupās. Mūsējie startēja gan solo, gan duetos, gan grupās. «Rezultāti ir dažādi, ir arī pirmās vietas, galvenokārt show dance grupā, kas ir mūsu profils. Taču jāteic, ka konkurence bija ļoti liela – katrā grupā jāsacenšas ar vismaz 50 konkurentiem no dažādām pasaules valstīm – ASV, Kanādas, Dienvidāfrikas, Norvēģijas un citām. Vērtējot kopumā – mēs esam kaut kur pa vidu pasaulē, un par to esmu gandarīta,» tā A.Andersone, uzsverot, ka konkursa un dalībnieku līmenis patiesi ir neiedomājami augsts. «Redzot to, ko tur darīja citu valstu bērni, jāatzīst, tas bija ļoti profesionāli, un mani pat māc šaubas, vai Latvijas baleta mākslinieki to spēj. Tur bija tādi špagati, kājas aiz ausīm! Taču diemžēl pasaulē ir ļoti vāja horeogrāfija, kas mums ir ļoti attīstīta. Mēs konkursā ienācām ar kaut ko jaunu, neierastu, un, šķiet, žūrija mūs tā līdz galam nesaprata. Visiem pārējiem bija emocionāli smagas dejas, ar līdzpārdzīvošanu un žūrija tik nopietna. Uznācām mēs ar savu jautrību, žūrija smējās,» tā A.Andersone, piebilstot – lai gan viņas dejotājiem ir perfekti nostieptas pēdas, perfekti špagati, ar pasauli vēl nevar konkurēt.
Vadītāja uzskata, ka šis konkurss bijis ļoti vērtīgs pašiem dalībniekiem. «Katru konkursa vakaru skatījāmies dienas videoierakstus, izvērtējot, kas bija labi, uz ko jātiecas. Pat mani mazie dejotāji, redzot konkurentus, atzina, ka viņiem vēl daudz jāstrādā un tagad saprot, ko īsti baleta skolotāja no viņiem grib,» tā A.Andersone, piebilstot, ka šis brauciens bijis vērtīgs arī vēl kādā ziņā. Proti, kad esi viens no labākajiem Latvijā, ir grūti saglabāt loģisku spriestspēju, jo esi taču labākais, taču šis konkurss, kur tomēr esi zemāk novērtēts, mudina iesākto turpināt.
Vadītāja stāsta, ka, līdzīgi kā citos braucienos, arī šajā nav iztikts bez kurioziem gadījumiem un stresa. Piemēram, meitenes pazaudējušas rekvizītu – telti, kas apdraudēja viņu uzstāšanos. «Vairākas reizes pārprasījām, vai paņēmāt telti, uz ko saņēmām atbildi: jā, paņēmām, viss kārtībā. Tuvāk startam jautāju, vai tiešām ir, un tad atklājās, ka tomēr daļa no telts nav. Gājām pie viesnīcas apsargiem, lūdzām pārskatīt video, kas ierakstīti pie viesnīcas ieejas, līdz uzgājām, ka kādas citas valsts dalībnieki mūsu telts daļu, kas dienu bija nostāvējusi pie viesnīcas ieejas, ir iekrāmējuši pie saviem rekvizītiem. Ar policijas palīdzību mums izdevās atrast šoferi, kas to paņēma, un telti atgūt. Meitenes bija ļoti pārbijušās – šķiet, ka tā būs mācība dzīvei, kā rūpēties par savām mantām,» tā A.Andersone.
Viņa saka paldies saviem dejotājiem, foršajiem skolotājiem par lielo darbu, paldies arī rūpīgajiem vecākiem, kas atbalstīja.
Foto: no «Benefices» arhīva