Kultūra

Deju studijas «Benefice» dejotāji vēl pērnā gada nogalē viesojās Krievijas galvaspilsētā Maskavā, lai pārstāvētu Latviju atzītā Maskavas deju konkursā, no kura pārbraukuši ar 2. un 3. vietu. Reizē ar darbu dejotāji izmantojuši izdevību tuvāk iepazīt kaimiņvalsti, atgriežoties mājās ar spilgtiem iespaidiem par piedzīvoto. Izvērtuši īpašu misiju, lai vienlaicīgi 71 dejotājs tiktu metro un neviens nepaliktu uz perona, piesaistījuši garāmgājēju uzmanību tirdzniecības centrā, bet pārsteigums bijis, kad, aizbraucot uz dejas meistarklasi Maskavā, izrādījies, ka pasniedzēja ir no Rīgas. 

Evija Plone

Deju studijas «Benefice»
dejotāji vēl pērnā gada nogalē viesojās Krievijas galvaspilsētā
Maskavā, lai pārstāvētu Latviju atzītā Maskavas deju konkursā, no
kura pārbraukuši ar 2. un 3. vietu. Reizē ar darbu dejotāji
izmantojuši izdevību tuvāk iepazīt kaimiņvalsti, atgriežoties mājās
ar spilgtiem iespaidiem par piedzīvoto. Izvērtuši īpašu misiju, lai
vienlaicīgi 71 dejotājs tiktu metro un neviens nepaliktu uz perona,
piesaistījuši garāmgājēju uzmanību tirdzniecības centrā, bet
pārsteigums bijis, kad, aizbraucot uz dejas meistarklasi Maskavā,
izrādījies, ka pasniedzēja ir no Rīgas.
 

Uz Maskavu devāmies 21. novembrī un
bijām patīkami satraukti par gaidāmo garo ceļu līdz Maskavai, jo
zinājām, ka ērtajos autobusa krēslos varēsim kārtīgi atpūsties no
skolas, treniņiem un neuztraukties ne par ko. Līdz Krievijas
robežai brauciens bija mierīgs un patīkams ar sarunām un filmām
autobusa televizoros.

Krievijas robežā sākās pirmās grūtības,
neaizpildītas iebraukšanas anketas, kuras jāpilda krievu valodā. Tā
kā tikai pieci cilvēki no 71 braucēja bija pilngadīgi, talkā nāca
arī vidusskolas vecuma dejotājas, kuras māk rakstīt krieviski, un
nepilnu divu stundu laikā anketas bija aizpildītas un pārbaudītas.
Neilgi pēc pusnakts jau varējām turpināt savu ceļu uz
Maskavu.

Pirmā iepazīšanās ar cenām –
benzīntankā

Lai gan pirms brauciena bija bažas, ka
pa nakti autobusā aizmigt būs grūti, taču robežas pārbaudes ļoti
nogurdināja un miegs nāca pamatīgi. Kad modāmies, bija gaišs.
Izkāpām kādā Maskavas pierobežas benzīntankā, lai ieturētu
brokastis – līdzpaņemtās sausās brokastis ar pienu. Šajā
benzīntankā guvām pirmos priekšstatus par cenām, kuras šķita
salīdzinoši zemas. Kad bijām iestiprinājušies, ar autobusu
turpinājām ceļu uz hosteli Maskavas centrā. Jāteic, ka skati pa
logu, milzīgās ielas un lielās ēkas Maskavas centrā bija
iespaidīgas. Tiesa, līdz hostelim gan veda šauras ieliņas un ar
mūsu divstāvīgo autobusu tur nokļūt bija problemātiski, tāpēc
autobuss mūs izlaida minūtes gājienā no mūsu Maskavas dzīvesvietas.
Iekārtojāmies istabiņās mājīgajā hostelī, kurš bija mūsdienīgs un
ērts.

Piedzīvojums ar
metro

Pusdienas devāmies ieturēt Maskavas
slavenajā vecākajā tirdzniecības centrā «GUM», līdz kuram mērojām
piedzīvojumiem bagātu ceļu ar metro, kas izvērtās par sava veida
misiju. Mūsu vadītāja Annika Andersone nopirka 71 metro biļeti un
pa vienam laida mūs cauri vārtiem, kuri veda uz pazemes metro
tuneļiem. Tas notika ļoti raiti, jo bijām sastājušies divās
kolonnās, – kā biļete tika nopīkstināta, tā gājām iekšā. Nogājuši
uz pazemes metro peroniem, sadalījāmies pa maziem bariņiem visa
perona garumā, lai visi nesprauktos pa vienām durvīm. Zināms, ka
Maskavas metro viss notiek ļoti ātri – ātri cilvēki izkāpj no
metro, ātri iekāpj un durvis aizveras. Taču mums bija svarīgi, lai
iekāpj visi, tāpēc mazākos dejotājus pēc iespējas ātrāk grūdām
iekšā, lai kāds nepaliktu uz perona. Iekāpšana mums izdevās bez
grūtībām – atviegloti varējām uzelpot, kad visi ir iekšā, taču
spriedzi radīja arī izkāpšana, jo būtiski, lai mēs visi izkāptu
vienā pieturā. Satraukumam nebija pamata, viss izdevās – izkāpjot
no metro un uzejot virszemē, pavērās pasakains skats uz Sarkano
laukumu. Pāri tam gājām uz tirdzniecības centru. Lai arī bija tikai
novembris, «GUM» jau bija izrotāts Ziemassvētku noskaņās un viss
bija ļoti grezns.

Pēc veikala izsmalcinātā izskata šķita,
ka šeit būs neiespējami atrast vietu, kur ieturēt lētas pusdienas,
taču izrādījās, ka blakus smalkajiem restorāniem ir arī superīgas
bufetes ar dažādiem gardiem ēdieniem par ļoti pieņemamām cenām.
Jāteic, ka kopumā «GUM» veikali bija grezni un piesaistoši, taču
dārgi. Mūsu gaitas turpinājās ar ne mazāk satraucošu metro
braucienu atpakaļ uz hosteli. Vakariņās bijām pasūtījuši picas no
Maskavā populāras ēdnīcas.

Meistarklasi vada
rīdziniece

Nākamajā dienā ar autobusu devāmies uz
deju meistarklasi. Interesanti, ka, atbraucot uz to, uzzinājām –
pasniedzēja ir no Rīgas, tāpēc meistarklase mums notika mūsu valsts
valodā. Iepazināmies ar deju stilu «wacking». Bija ļoti interesanti
paplašināt savu redzesloku dejošanā. Pēc meistarklases – steidzīgas
pusdienas tirdzniecības centrā, lai mēs paspētu apskatīt Kremli un
tā teritoriju. Jāteic, ēšana un Kremļa biļešu iegāde aizņēma ilgāku
laiku nekā bijām gaidījuši, tāpēc pie biļešu kasēm, pie kurām mēs
bijām 40 minūtes pirms Kremļa apmeklētāju laika beigām, kasiere
mums ieteica biļetes nepirkt. Puse no tā laika paiešot, līdz mēs
tikšot iekšā caur pārbaudēm un aiziesim lielo gabalu līdz mūrim,
bet atlikušais laiks būs par maz, lai pilnvērtīgi apskatīt Kremļa
teritoriju, nemaz nerunājot par izstādēm. Pieņēmām lēmumu Kremļa
apskati atstāt uz mūsu pēdējo dienu Maskavā, un devāmies uz veco
Arbatu – gājēju ieliņu, kurā ir daudz ielu mākslinieku, suvenīru
veikali ik pēc desmit metriem un vecpilsētas
atmosfēra. 

Agrais cēliens vainagojas
panākumiem

Nākamajā rītā cēlāmies pulksten 7 pēc
Maskavas laika, kas mums bija ļoti agri, jo Latvijā tad bija 5 no
rīta. Veidojām matus un krāsojāmies, hostelī valdīja liela rosība.
Braucot autobusā uz konkursu, vēl sagatavojāmies un noskaņojāmies
priekšnesumam. Drošības pēc izbraucām ļoti agri, jo zinājām, ka
Maskavā no rītiem mēdz būt lieli sastrēgumi, taču nekas mūs
nekavēja – konkursa vietā bijām pusstundu agrāk, pirms vispār
konkursantus laida iekšā. Beidzot bijām sagaidījuši durvju
atvēršanu un varējām izmēģināt dejas. Mēģinājumā skatuve nebija
līdz galam noformēta, tāpēc šajā dienā, ieejot zālē, sapratām, ka
skatuve ir citādāka. Tas vēstīja par pārmaiņām, taču mēs neapjukām.
Uzstājoties ar to problēmu nebija un, kā jau vienmēr, viens otru
atbalstījām un izjutām uzstāšanās prieku. Tas atspoguļojās arī mūsu
pozitīvajos rezultātos – ieguvām otro un trešo vietu.

Kremlis, Sarkanais
laukums…

Nākamajā rītā atvadījāmies no hosteļa un
pa ceļam uz Latviju vēl apstājāmies pašā Maskavas centrā, lai
apskatītu Kremli. Katedrālēs bija ļoti skaistas un vērtīgas
izstādes par seno Krieviju. Uzņēmām pēdējos grupas foto Sarkanajā
laukumā un kāpām autobusā, lai mērotu garo ceļu atpakaļ uz Jelgavu.
Tiesa, pirms izbraucām no Maskavas, piestājām pie kāda lielveikala,
lai iztērētu atlikušos rubļus.

Mājupceļš bija gandarījuma pilns un
mierīgs, visi apsprieda un pārdomāja gūtos iespaidus, ko sniedza
Maskava. Robežā atkal izgājām pārbaudes un beidzot bijām Latvijā.
Sešos no rīta bijām Jelgavā, un lielākā daļa dejotāju devās mājās
atpūsties, taču bija arī daži apzinīgi skolēni, kuri atbraukšanas
dienā devās uz skolu. Atbraucot uz Latviju, viss šķita krāsaināks
un saulaināks, jo Krievijā laiks katru dienu bija apmācies, taču
skaistās katedrāles, Sarkanais laukums Maskavu mūsu acīs padarīja
krāšņāku. Redzēt plašās ielas un lielās ēkas bija ļoti
iespaidīgi.

Foto: no Annikas Andersones
arhīva