Komandas sporta veids, ko uz ledus spēlē formās tērpti slidojoši sportisti, cenšoties pretinieku vārtos samest pēc iespējas vairāk golu – šādam aprakstam atbilst ne tikai hokejs, bet arī bendijs, kas lielai daļai jelgavnieku varētu būt pilnīgi svešs. Taču izrādās, ka nu jau pāris gadu mūsu pilsētā ir jaunieši, kam bendijs ir ne tikai aktīva izklaide, bet nopietns sports – nesen viņi atgriezušies no pasaules čempionāta bendijā, kas risinājās Zviedrijā.
Arturs Neikšāns
Jelgavnieks Latvijas bendija izlases spēlētājs Uldis Bušs atzīst, ka patiesībā starp bendiju un hokeju var vilkt zināmas paralēles. «Var teikt, ka bendijs ir hokejs ar futbola noteikumiem, bet ripas vietā ir bumbiņa,» teic Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa students U.Bušs, kurš bendiju sācis spēlēt pirms diviem gadiem, bet hokeju spēlē kopš astoņu gadu vecuma. Uldi izmēģināt spēkus bendijā uzaicinājis viens no labākajiem Latvijas hokeja tiesnešiem Eduards Odiņš, kurš šobrīd pilda arī Latvijas Bendija federācijas viceprezidenta pienākumus. «Es aizbraucu uz pirmo spēli, pamēģināju, un man tā lieta iepatikās – tā arī viss sākās. Pēc kāda laika sāku spēlēt bendija klubā «Zemgale», pēc tam notika Latvijas čempionāts, kam jau sekoja dalība pasaules čempionātā,» straujo notikumu attīstību apraksta bendists.
Uldis teic, ka, salīdzinot ar hokeju, bendiju spēlēt ir interesantāk. «Bendijs ir krietni ātrāks par hokeju – ir lielāks laukums, citādākas slidas, tāpēc spēlējot var uzņemt krietni lielāku ātrumu. Ne velti bendiju dēvē par pasaulē ātrāko spēli uz ledus,» teic U.Bušs. Pa televizoru viņš gan bendiju neskatītos un dotu priekšroku hokejam, kas skatītājiem esot tīkamāks.
Jelgavnieki – Latvijas čempioni
Kaut arī Latvijā bendijs vēl ir samērā mazpazīstams, to spēlē arī Jelgavā, turklāt bendija klubs «Zemgale», kura rindas pārstāv arī Uldis, ir pašreizējie Latvijas čempioni. Cīņā par čempiona titulu ar rezultātu 9:7 tika pieveikti «Tēvzemnieki», turklāt vienus vārtus guva arī Uldis. «Lai gan spēles aizvadām Jelgavas Ledus hallē, īsti jelgavnieki komandā esam tikai divi – es un Kalvis Olte. Mēs arī spēlējam vienā hokeja komandā «Karāts», kas piedalās Zemgales amatieru hokeja līgā,» teic jelgavnieks. «Pēdējā finālmača lielais rezultāts nav pārsteigums, jo rezultivitāte bendijā parasti ir augstāka nekā hokejā. Vārtsargam visas spēles 90 minūtes nostāvēt sausā ir ārkārtīgi grūti, taču visādi brīnumi gadās,» tā U.Bušs.
Spēka paņēmieni – aizliegti
Lai arī Uldis ir pievērsies bendijam, hokeju spēlēt viņš nav pārtraucis. «Ņemot vērā, ka Latvijā bendiju atsāka spēlēt tikai pirms trīs gadiem, turnīru ir ļoti maz – praktiski vienīgais turnīrs ir Latvijas čempionāts, kas notiek tieši pirms pasaules čempionāta, no kura arī tiek nokomplektēta Latvijas bendija izlase. Spēlēt tikai bendiju Latvijas līmenī praktiski nav jēgas, tāpēc hokeju neesmu pametis,» tā bendists. Viņš gan teic, ka šāda paralēla nodarbe dažreiz traucē, jo brīžiem jūk noteikumi. «Puse no Latvijas bendija izlases spēlētājiem vismaz vienreiz ir saņēmuši noraidījumu, gaisā noķerot bumbiņu. Hokejā ripas notveršana nav nekas neparasts, bet bendijā tas nav atļauts! Bendijā nav atļauti arī spēka paņēmieni – šajā kontekstā vienam no Latvijas spēlētājiem nesen sanāca diezgan traģikomiska situācija, kad spēles laikā viņš pretiniekam iegrūda mugurā. Hokejā par šādu pārkāpumu viņš saņemtu varbūt divas soda minūtes, par ko neviens nekad vairs neatcerētos, bet bendijā… Teiksim tā – viņš tagad izcieš trīs gadu diskvalifikāciju,» saka Uldis.
Īsākas nūjas
Uldis atzīst, ka viņam vieglāk ir pārvaldīt hokeja ripu, taču pieļauj – tas tāpēc, ka hokeju spēlē jau kopš bērnības. «Bendijā metieni ar bumbiņu ir pilnīgi citādāki, ir arī īsākas nūjas. Kas hokejā ir metiens no neērtās puses, bendijā – no ērtās puses. Sākumā bija grūti pielāgoties, taču ar laiku apradu,» teic sportists. Bendijam ir arī specifiskas slidas, kas krietni atšķiras no hokeja slidām. «Atšķirībā no hokeja bendija slidu asmenim ir krietni lielāka saskare ar ledu, turklāt tām ir tendence durties ledū. Tāpēc, ja redzat, ka kāds strauji slidojošs bendists pēkšņi paklūp vai apmet kūleni, tas ir hokejists, kurš uzkāpis uz bendija slidām,» jokojot nosaka U.Bušs.
Trūkst futbola laukuma plašuma
Sportists arī atzīst, ka Latvijā diemžēl nav nevienas bendija halles. «Jā, mēs trenējamies un spēles aizvadām hokeja laukumos, tomēr atšķirība starp bendija un hokeja laukumiem ir milzīga. Salīdzinot ar bendija laukumu, kas ir līdzvērtīgs futbola plašumiem, hokeja laukums ir gandrīz divas reizes mazāks. Tādējādi Latvijā mēs praktiski spēlējam minibendiju, kurā var piedalīties tikai pieci laukuma spēlētāji un vārtsargs. Salīdzinājumam – uz lielā laukuma vienā komandā vienlaicīgi spēlē desmit spēlētāji, neskaitot vārtsargu. Uz mazā laukuma nav iespējams izpildīt arī stūra metienus, nav brīvsitienu, līdz ar to pilnīgi mainās stratēģija,» norāda U.Bušs. Tieši bendija halles trūkumu kā mīnusu šī sporta veida izaugsmei un popularizēšanai Latvijā min Uldis un atzīst, ka regulāras prakses trūkums uz lielā laukuma atspoguļojas arī pasaules čempionātā. «Pērn pirms pasaules čempionāta mums bija iespēja aizbraukt un patrenēties uz lielā laukuma, šogad nebija, varbūt tāpēc arī nospēlējām vājāk,» teic jelgavnieks. 2009. gada pasaules čempionātā Zviedrijā Latvijas izlase B grupā ierindojās 4. vietā, pēdējā spēlē piekāpjoties Igaunijai ar rezultātu 4:6. Pērn tika izcīnīta 3. vieta. «A grupā mums diemžēl nav ko darīt, vismaz pagaidām, kamēr mums nebūs sava halle,» nopūšas U.Bušs.
Jautāts, vai labs hokejists var kļūtu par labu bendistu, Uldis teic, ka bendijs un hokejs tomēr ir krietni atšķirīgi sporta veidi. «Krievijā reiz notika draudzības spēle bendijā starp NHL hokejistiem un profesionāliem bendistiem. Ziniet, kā noslēdzās spēle? Hokejisti cieta briesmīgu sagrāvi,» tā Uldis.
Galvenās atšķirības starp bendiju un hokeju:
0.9 °C,
6.8 m/s,
96.2 % 
0.9 °C,
6.8 m/s,
96.2 %