Basketbola savienība nosaukusi Zvaigžņu spēles sastāvus. Leģionu komandas sastāvā iekļauts arī BK «Jelgava» lietuviešu basketbolists Deniss Krestiņins, kurš ir vienīgais Zvaigžņu spēles komandu sastāvos iekļautais Jelgavas basketbolists.
Ilze Knusle-Jankevica, Krišs Upenieks
LBL izlases pamatsastāvā skatītāju balsojumā ievēlēti aizsargi Žanis Peiners un Kristaps Janičenoks (abi no BK «Ventspils»), uzbrucēji Jānis Timma («VEF Rīga») un Kristaps Dārgais (BK «Valmiera»), kā arī centra spēlētājs Kaspars Kambala («Barons/LDz»). Vēl komandā iekļauti Akselis Vairogs (BK «Ventspils»), Mareks Jurevičus, Lauris Blaus (abi no «Liepāja/Triobet»), Ingus Jakovičs («VEF Rīga»), Mārtiņš Laksa, Ervīns Jonāts (abi no «Jūrmala/Fēnikss») un Ingars Aizpurs («LU»). Komandu vadīs BK «Ventspils» galvenais treneris Roberts Štelmahers.
Leģionāru izlases pamatsastāvā ievēlēti aizsargi Džeralds Robinsons («VEF Rīga») un Andruss Mažutis («Liepāja/Triobet»), uzbrucēji Džastins Hērts (BK «Valmiera») un Trojs Māršals Bārnīss (BK «Ventspils») un, kā arī centrs Hārvijs Grants (BK «Ventspils»). Vēl komandā iekļauti Edgars Zeļonis («Liepāja/Triobet»), Bamba Folls, Roberts Loverijs (abi no «VEF Rīga»), Mateo Kedžo («Barons/LDz»), Devins Teilors (BK «Jēkabpils»), Deniss Krestiņins (BK «Jelgava») un Prestons Džeroms Medlins (BK «Saldus»). Komandu vadīs «Liepāja/Triobet» galvenais treneris Uvis Helmanis.
Aldaris LBL Zvaigžņu spēles konkursu dalībnieki tiks paziņoti nākamās nedēļas laikā.
20 gadus vecais lietuvietis D.Krestiņins ir paguvis uzspēlēt vairākās savas valsts jauniešu izlasēs, bet šogad pēc sezonas spēcīgā Polijas klubā ar mērķi iegūt lielāku spēles laiku nonāca Jelgavā. «Jelgavā ir viss, lai veiksmīgi varētu attīstīties gados jauni basketbolisti. Ar iejušanos komandā nebija nekādu problēmu, jo ātri kļuvām par ģimeni,» 200 centimetrus garais uzbrucējs ir apmierināts ar iespējām Jelgavā un gatavs gan progresēt pats, gan palīdzēt to izdarīt komandai. Turpinājumā — intervija ar D.Krestiņinu.
Kāpēc sāki spēlēt tieši basketbolu?
Mamma un vecmamma septiņu gadu vecumā mani aizveda uz basketbola treniņiem, tāpēc nebija iespēju, ka varētu izvēlēties kādu nepareizu ceļu. Basketbols aizpildīja manu brīvo laiku. Lietuvā basketbols ir kā otra reliģija, tāpēc daudzi bērni jau kopš agra vecuma sapņo par profesionāla basketbolista karjeru.
Pagājušo sezonu pavadīji Eirolīgas klubā «PGE Turow». Kā izdevās tikt tik spēcīgā komandā?
Smags darbs un veiksme bija galvenie iemesli. Tas bija kaut kas īpašs – būt daļai no tik lielas organizācijas.
Pēc tās sezonas nonāci Jelgavā. Kā tiki līdz šim piedāvājumam un kāpēc piekriti?
Nekas neparasts – piedāvājums nāca no mana aģenta. Man patika atmosfēra komandā, un, protams, viens no galvenajiem iemesliem bija potenciāli lielāks spēles laiks. Mans galvenais mērķis pirms sezonas bija palīdzēt komandai iekļūt izslēgšanas spēlēs, kā arī progresēt pašam.
Kādi bija tavi pirmie iespaidi par Jelgavas kluba organizāciju? Kā bija ar iejušanos jaunā vidē?
Klubā ir pilnīgi viss nepieciešamais, lai jaunie basketbolisti varētu attīstīties. Man pat grūti nosaukt kādu mīnusu. Iejusties komandā un jaunā pilsētā bija diezgan vienkārši, jo šeit visi esam kā ģimene.
Pirms tam daudzus gadus pavadīji Lietuvā – vai tev bija sanācis uzspēlēt pret latviešiem? Kādas ir atšķirības starp Latvijas basketbolistiem un lietuviešiem?
Jā, reiz pat biju Jelgavā uz Eiropas Jaunatnes basketbola līgas posmu! Domāju, ka lielākā atšķirība ir tā, ka latviešiem izteikti daudz patīk mest tālmetienus. Ja izdodas trāpīt, tad pret latviešiem ir grūti spēlēt – tas ir jūsu spēcīgākais ierocis.
Mārtiņš Gulbis un Gatis Justovičs ir gados jauni treneri – vai tas tev bija pārsteigums? Un kāds ir treniņprocess Jelgavā, salīdzinot ar taviem iepriekšējiem klubiem?
Treneri ir jauni, bet ar milzīgu kaisli pret basketbolu. Viņi jau tagad ir pierādījuši savu vērtību. No tā, ko līdz šim esmu redzējis, varu secināt, ka mums ir lielisks treneru sastāvs. Mārtiņš un Gatis ir ne tikai labi treneri, bet arī patīkamas personības. Mūsdienas basketbolu visur vairāk vai mazāk spēlē vienādi, tāpēc nevar teikt, ka treniņos būtu kādas lielas atšķirības. Ir nelielas nianses, bet basketbola shēmas ir bijušas ļoti līdzīgas visur, kur man sanācis uzspēlēt.
Jelgavas sastāvā nav izteiktu garo spēlētāju, tāpēc tev bieži sanāk spēlēt centra pozīcijā. Kā jūties, cīnoties pret lielākiem basketbolistiem, un kādas ir tavas priekšrocības?
Cīnīties pret lielākiem vīriem zem groza noteikti nav tas vieglākais uzdevums, bet man pret to nav iebildumu. Katrai situācijai basketbolista karjerā ir kādi plusi un mīnusi, un es par to spēlējot nemaz nedomāju.
Ko galvenais treneris no tevis sagaida basketbola laukumā?
Kā jau visi treneri – viņš vēlas redzēt manās acīs kaisli pret spēli un lielu vēlmi uzvarēt. Nedomāju, ka man komandā ir kāda īpaša loma. Tāpat kā pārējiem puišiem, arī man laukumā ir jāparāda sava labākā spēle, jāatdod visi spēki, lai komanda iegūtu pēc iespējas vairāk uzvaru.
No malas izskatās, ka komandā ir lielisks klimats. Vai vari apgalvot, ka esat draugi arī ārpus laukuma?
Kā jau teicu, esam ģimene. Mēs pavadām laiku kopā arī brīvajās dienās, kad nav jābūt basketbola laukumā. Piemēram, dodamies skatīties filmas, dažreiz arī iepērkamies kopā, apmeklējam restorānus, neiztiekam arī bez «Xbox» spēlēšanas. Domāju, ka komandas vienotība ir mūsu lielākais pluss attiecībā pret citām komandām.
Runājot par pašu spēli – daudzus mačus esat zaudējuši galotnē. Kāpēc tā?
Skaidri nezinu, taču mēs noteikti esam viena no jaunākajām komandām līgā. Tas arī lielā mērā visu izskaidro – galotnē daudzas spēles esam zaudējuši nelielās pieredzes dēļ, kaut kur arī vienkārši pietrūkusi veiksme. Strādājam, lai atlikušajās spēlēs tik izteikti tas nebūs redzams, un viss būs kārtībā arī galotnēs.
Jēkabpils un izslēgšanas spēles pašlaik ir tikai viena soļa attālumā?
Šajā brīdī to paredzēt ir ļoti sarežģīti. Mums ir palikušas vēl deviņas spēles, tāpēc noteikti nav īstais brīdis sākt runāt par izslēgšanas turnīru. Tas, ko es skaidri zinu, – mēs cīnīsimies līdz galam katrā spēlē. Beigās turnīra tabula parādīs, ko katra komanda ir sasniegusi.
Janvārī izcēlies ar ko nebijušu Latvijā, proti, piedāvāji izmaksāt biļetes skatītājiem pēc neveiksmīgas spēles. Kā nonāci līdz šādai idejai, un kāda ir skatītāju nozīme basketbola komandai?
Kad nāku skatīties kādu maču, vēlos redzēt spēlētāju aizrautību, cīņu un enerģiju. Manuprāt, katrs līdzjutējs to vēlas. Spēlē pret «Baronu» mēs neparādījām neko no tā, tāpēc, ja cilvēki ir maksājuši par to, ko nav saņēmuši, tad tas nav godīgi. Tāpēc nolēmu atmaksāt mūsu skatītājiem. Līdzjutēju atbalsts ir svarīgs katram klubam. Dažās Eirolīgas komandu zālēs viesi nespēj parādīt savu basketbolu tikai mājinieku līdzjutēju dēļ. Visur, kur esmu spēlējis iepriekš, skatītāji ir mūsu sestais spēlētājs, tāpat arī Jelgavā.
Latvija un Lietuva septembrī Rīgā spēlēs vienā grupā Eiropas čempionāta finālturnīrā. Kura komanda izrādīsies spēcīgāka? Kāda varētu būt spēle?
Ja šādu jautājumu man uzdotu pirms pāris gadiem, es atbildētu pavisam droši [Lietuvas uzvara], bet tagad… Ir ļoti grūti teikt. Domāju, ka abām valstsvienībām būs savas iespējas uzvarēt. Pagaidām nav zināmi sastāvi, tāpēc arī par priekšrocībām kādai no komandām nevar spriest. Spēle Latvijā noteikti būs liels pluss latviešiem, un pavisam droši var teikt, ka tā būs aizraujoša spēle.
Foto: Raitis Supe