Lai arī precīzas šogad kreditēšanai atvēlētās summas bankas neatklāj, taču tendences ekonomikā un arī kreditēšanas tirgū esot pozitīvas un liecinot par kreditēšanas tempu mērenu un pārdomātu kāpumu, biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā sacīja «Swedbank» un «Nordea bankas» pārstāvji.
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) prognozē, ka masveida kreditēšana šogad nav gaidāma, bet tā pakāpeniski un mēreni attīstīsies.
«Swedbank» valdes loceklis, Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs nevēlējās nosaukt vai apsolīt kādus precīzus skaitļus, taču norādīja, ka, sekojot pozitīvajām tendencēm Latvijas tautsaimniecībā, šogad plānots palielināt finansējuma apjomu vismaz tādā apmērā, lai tas segtu kredītportfeļa amortizāciju.
Ja pērn «Swedbank» finansējums uzņēmumiem bijis virs 200 miljoniem latu, tad portfeļa amortizācija veidoja virs 300 miljoniem latu. «Starpība ir aptuveni 100 miljoni latu, kas ir tikai dabīgi un normāli, jo bankas portfelis ir diezgan liels un, kā zinām, daļa no tā nav ļoti laba un tajā sagaidāma ir tikai amortizācija, jo atjaunot slikto portfeli netaisāmies,» uzsvēra Ruļovs.
Poligrāfijas uzņēmuma AS «VG Kvadra Pak» padomes loceklis Kārlis Šēnhofs, ņemot vērā, ka bankas, tāpat kā citi uzņēmumi, visticamāk, ir jau apstiprinājušās šā gada budžeta plānu, aicināja tomēr nosaukt precīzāku skaitli, taču Ruļovs norādīja, ka no šādiem minējumiem vēlas abstrahēties, tanī pat laikā pieļaujot, ka bankas šogad būs ieinteresētas sasniegt tādu finansēšanas līmeni, lai tas segtu portfeļa amortizāciju.
«Saprotu, ka kreditēšanai jābūt konservatīvai un piesardzīgai, bet tajā pašā laikā saprotiet, ka, ja ūdens glāzē pielej vienu pilienu, no tā uzņēmējiem nekas sevišķi nemainīsies. Komercbankām vajadzētu atklāti pateikt, vai tās ir budžetā paredzējušas konkrētu un jūtamu kredītu pieaugumu,» aicināja Šēnhofs, piebilstot, ka uzņēmējus interesē skaitļi, kas viņam palīdzēs saprast, vai viņa attīstības plāns saskanēs ar bankas vēlmi konsultēt un palīdzēt, vai jāmeklē citi finansējuma avoti.
Ruļovs gan norādīja, ka patlaban banka meklējot labus projektus, ko finansēt. «Skaidrs, ka bankas akcionārus ilgtermiņā interesē ieņēmumi, kas pamatā veidojas no divām pozīcijām – ieņēmumi no transakcijām un procentiem. Tāpēc bankas interese ilgtermiņā ir kredītportfeli uzturēt pietiekamā apjomā, taču esam ieinteresēti kvalitatīvā portfelī, izsniedzot tādus kredītus, par kuriem zinām, ka tie atgriezīsies bankā, nesot procentu ieņēmumus. Protams, gribētos kredītos izsniegt vairāk, bet pagaidām nesanāk,» atzina «Swedbank» valdes loceklis.
Arī «Nordea bankas» valdes loceklis, Korporatīvo darījumu departamenta vadītājs Jānis Buks atzina, ka, lai arī ne vienmēr tā ir bijis, pašlaik bankas fokusējas tikai uz labajiem projektiem. Viņaprāt, bankas ir spiestas mainīt attieksmi un kļūt proaktīvākas, jo laiki, kad labie projekti nāca paši, ir garām. «Galvenais jautājums patlaban ir projekta kvalitāte, jo kuru katru netaisāmies finansēt,» teica Buks.
Tanī pat laikā Ruļovs piebilda, ka Komercbanku asociācijā tomēr valdošais uzskats ir, ka saistību apjoms Latvijā tomēr ir pārāk liels un turpmāks tā samazinājums ir nepieciešams.
«Ir ne tikai klienti, ar kuriem kopā ejam un attīstāmies, bet daļai saistību apjoms ir pārāk liels, un nepieciešama to restrukturizācija. Uz viņu fona kopējais kredītportfelis var arī samazināties. Vai mums izdosies kompensēt savu portfeļa amortizāciju? Redzēsim. Savos izteicienos biju pozitīvs, varbūt pat pozitīvi agresīvs, bet, vai izdosies – redzēsim,» piesardzību saglabāja Ruļovs.
No konkrētu uzņēmēja prasīto skaitļu nosaukšanas atturējās arī Buks, vien norādot, ka «Nordea banka» šogad, salīdzinot ar 2010. gadu, plāno strādāt ar kredītportfeļa pieaugumu. «Tas būs grūti, bet plānojam,» teica Buks, piebilstot, ka pašlaik banku tirgus kopumā ir atgriezies 2007. gada līmenī, bet «Nordea bankai» kopš tā laika ir aptuveni 25% kredītportfeļa pieaugums.
LETA
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 % 
4.3 °C,
3 m/s,
74.3 %