Ekonomika

Ilze Knusle-Jankevica

Lai noskaidrotu, kāda situācija šajā jomā ir Jelgavā un kāda
ir banku politika attiecībā pret nemaksātājiem, laikraksts
«Jelgavas Vēstnesis» aptaujāja teju visas bankas, kas darbojas mūsu
pilsētā. Jāpiebilst gan, ka daļa banku atteicās sniegt informāciju,
minot, ka tie ir konfidenciāli dati.

Kļūst grūtāk izpildīt prasības

Latvijas Hipotēku un zemes bankas Jelgavas filiāles vadītāja
vietnieks Gints Bucis norāda – cilvēku sajūta par stingrajām banku
prasībām ir subjektīva un to rada apstākļu sakritība, kas viņiem
liedz izpildīt bankas prasības, kas pēc būtības nav mainījušās.
«Tāpat kā līdz šim prasām ienākumu apliecinājumu privātpersonām un
piemērotu nodrošinājumu. Stingrība bankas uzstādījumos izpaužas,
piemēram, prasībā privātpersonai atvērt kontu mūsu bankā un
nodrošināt savas algas ieskaitīšanu tajā vismaz trīs mēnešus, lai
pārliecinātos par klienta ienākumu stabilitāti un regularitāti.
Daudziem šī prasība kļūst par nepārvaramu šķērsli, tādējādi
aizdošana nav iespējama,» saka G.Bucis un piebilst, ka šie
nosacījumi ieviesti pagājušajā gadā. Daudz senāks ir Hipotēku
bankas uzstādījums – tā kā banka neatbalsta neapdomīgu un pārmērīgu
aizņemšanos, izsniedzot kredītu, tiek ņemts vērā, vai personai jau
nav aizņēmumi citās kredītiestādēs. Ja cilvēks aizņēmies no
vairākām bankām un ir pamats uzskatīt, ka viņam varētu rasties
grūtības ar aizņēmuma atmaksu, Hipotēku banka kredītu
nepiešķir.

Nemaksāšanas iemesli – dažādi 

Banku pārstāvji uzsver, ka nav būtiski, vai parādnieks ir
fiziska vai juridiska persona, jo problēma ir viena un tā pati –
netiek atmaksāts aizdevums. Tomēr, viņuprāt, kredītu nemaksāšanas
pamatā ir objektīvi apstākļi un ļaunprātīgas nemaksāšanas gadījumi
ir ļoti reti.

Latvijas Krājbankā un «DnB Nord» bankā ir novērots, ka
nemaksātāji pārsvarā ir fiziskas personas, kas kavē gan hipotekāro,
gan patēriņa, gan citu kredītu atmaksu. «DnB Nord» bankas Jelgavas
filiāles vadītāja Dace Vanaga norāda, ka tas šajos apstākļos ir
likumsakarīgi. Savukārt «Swedbank» reģiona filiāļu tīkla vadītāja
Daiga Jakoviča atzīmē, ka visvairāk ar maksātnespējas problēmām
saskaras tie, kuri saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu, arī
celtniecību.  

Lai gan bankas izvairās saukt konkrētas summas, kas nav
atmaksātas, SEB bankas Zemgales reģiona un Jelgavas filiāles
pārvaldnieks Māris Krasts norāda – neatmaksātie kredīti ir
salīdzinoši neliela daļa no kopējā kredītportfeļa. 

Arī iemesli, kāpēc maksājums kavējas, ir dažādi – vienam
īslaicīgas naudas problēmas, jo aizkavēta algas izmaksa, citam savs
bizness piebremzējies, jo nav cerētās naudas plūsmas, vēl kādam –
darba vietas zaudējums vai ilgstoša slimība. M.Krasts stāsta, ka ir
arī gadījumi, kad cilvēks, cerot uz lielu peļņu, neapdomīgi ir
iegādājies vairākus nekustamos īpašumus, bet viņam nav izdevies tos
realizēt, līdz ar to kredītsaistības ir lielākas nekā
 finansiālās iespējas. 

Parādnieku reģistrs

Būtisku atspaidu bankām dod Latvijas Bankas Kredītu reģistrs,
kas sāka darboties 2008. gada 1. janvārī. Tas apkopo ziņas par
aizņēmējiem un aizņēmēju galvotājiem, visām viņu saistībām –
hipotēku kredītu, patēriņa kredītu, finanšu līzingu, operatīvo
līzingu, sniegtajiem galvojumiem un citām – un to izpildes gaitu.
«Bankai ir iespēja iegūt plašāku informāciju gan par potenciālā
kredītņēmēja jau esošajām saistībām, gan to, cik disciplinēts viņš
ir attiecībā uz savu finansiālo saistību kārtošanu. Kredītu
reģistram uzsākot darbību, atklājās aina, ka daļa kredītņēmēju paši
sev ir radījuši finansiālas grūtības, aizņemoties vairākās
kredītiestādēs un sniedzot par sevi nepatiesas ziņas,» teic
M.Krasts. Viņš norāda – vēl pirms Latvijā darbu uzsāka Kredītu
reģistrs, SEB banka izmantoja pieejamos informācijas avotus,
piemēram, Zemesgrāmatu, lai uzzinātu vairāk par potenciālo
kredītņēmēju. Tomēr ne vienmēr šādas ziņas bija iespējams iegūt,
tāpēc bankām nācās uzticēties klienta sniegtajai informācijai, kas
norādīta kredīta pieteikumā. «Bija arī klienti, kas Kredītu
reģistra neesamību izmantoja savās interesēs un, slēpjot bankām
citas savas kredītsaistības, saņēma aizdevumus ar riskam
neatbilstoši izdevīgiem nosacījumiem. Piemēram, uzdodot pērkamo
mājokli par savu vienīgo kredītu, spekulācijai ar nekustamo īpašumu
ieguva kredītu ar likmēm, ko godīgie klienti saņēma tikai savas
ģimenes mājokļa iegādei,» skaidro D.Vanaga.

Klients melnajā sarakstā tiek ierakstīts, ja maksājums kavējas
ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100
lati. 

Meklē individuālu pieeju

Banku pārstāvji norāda, ka katra situācija tiek skatīta
individuāli, tāpēc, lai varētu atrast piemērotāko risinājumu, ir
būtiski saprast nemaksāšanas iemeslus. «GE Money Bank» Patērētāju
kreditēšanas un līzinga produktu pārvaldes vadītājs Viktors
Toropovs uzsver, ka ļoti svarīgi ir arī izglītot klientu par to, kā
pareizāk plānot savu naudu, kur ietaupīt un no kā atteikties.

Parasti bankas ar klientu cenšas rast abpusēji izdevīgus
risinājumus – koriģē atmaksas grafikus, pārceļ termiņus, pieņem
kredīta atmaksai citu maksātspējīgu personu, piešķir
kredītbrīvdienas, veic aizdevuma valūtas maiņu, maina procentu
likmi.

Ikvienam ir svarīgi apzināties, ka, nonākot finansiālās
grūtībās, jāmet kauns pie malas, jādodas uz banku un jāinformē par
radušos situāciju, jo tikai tad var sākt meklēt piemērotu
risinājumu. Cerot, ka grūtības būs īslaicīgas, cilvēks nereti
ignorē brīdinošās zīmes. Situācijai pasliktinoties, daži pat sāk
izvairīties no bankas, neatbildēt uz telefona zvaniem, nomaina
telefona numuru… Tomēr tas situāciju tikai pasliktina, jo
rezultātā būs jāatmaksā gan aizņēmuma pamatsumma, gan maksājumu
kavējuma nauda, turklāt var gadīties, ka banka, uzskatot to par
ļaunprātīgu nemaksāšanu, ceļ pret klientu prasību tiesā. Tādējādi
var tikt atsavināts arī personai piederošais īpašums.

«Ir bijuši gadījumi, kad kopā ar klientu nonākam pie
secinājuma, ka labākais risinājums, lai samazinātu kredīta
maksājumu apjomu, ir samainīt esošo mājokli pret mazāku,» stāsta
SEB bankas pārstāvis. 

Ja tomēr nekādi neizdodas atrast kopīgu risinājumu un klients
nav gatavs sadarbībai, ir jāiet likumā noteiktais ceļš – jānodod
kredīts piedziņai vai jālauž līgums. «Vispirms tiek celta prasība
tiesā. Tad tālākās darbības, kas saistītas ar īpašuma atsavināšanu,
risina zvērināti tiesu izpildītāji. Jāatceras, ka tiesu izpildītāji
piedziņu vērš ne tikai uz ieķīlātajiem īpašumiem, bet arī uz visu
pārējo parādnieka mantu,» stāsta Latvijas Krājbankas Kredītu
pārvaldes Uzraudzības daļas vadītājs Jānis Rozenbergs. Tā kā banku
mērķis ir atgūt aizdoto naudu, nevis iegūt nekustamos īpašumus,
īpašumu atsavināšana ir galējā rīcība.

Nedrīkst aizmirst arī par galvotāja atbildību. M.Krasts uzsver
– ja cilvēks ir apņēmies kļūt par galvotāju, tas nozīmē, ka viņš ir
uzņēmies izpildīt saistības, ja kredītņēmējs pats to nespēs
izdarīt. Tāpēc reizēm nākas saskarties ar citu bezatbildīgas
aizņemšanās sekām.

Parādnieku 

būs vēl vairāk

Banku pārstāvji prognozē, ka nemaksātāju skaits
augs. 

Vairāku banku pārstāvji norāda, ka, pieaugot klientu skaitam,
kas kādu iemeslu dēļ kavē savus kredītmaksājumus, bankai šiem
kredītiem ir jāveido papildu uzkrājumi. Tas nozīmē, ka tiešā veidā
samazinās bankas peļņa, līdz ar to samazinās arī valsts nodokļu
ieņēmumi. 

Hipotēku bankā kā valsts bankā tā saukto slikto kredītu
(kredītu, kuru maksājumu kavējumi pārsniedz 90 dienas) ir vairāk
nekā nozarē kopumā, jo saskaņā ar valdības mandātu banka
mērķtiecīgi uzņemas lielākus riskus attiecībā pret klientiem.
G.Bucis informē, ka Hipotēku bankā nemaksātāju skaits ir audzis
tieši pēdējos mēnešos, un prognozē, ka slikto kredītu īpatsvars
bankā kopumā pieaugs no 3,36 procentiem 2008. gada beigās līdz 10
procentiem 2009. gada beigās.

Banku pārstāvji norāda, ka kreditēšana neapstāsies –
neskatoties uz nemaksātāju skaita kāpumu, arī šogad bankas turpinās
kreditēšanas procesu, rūpīgi analizējot gan iedzīvotāju finansiālo
situāciju un iespējas, gan arī uzņēmēju biznesa plānus.

Uz klientu rēķina nepelna

Ir dzirdēti gadījumi, kad bankas klientiem piemēro papildu
nosacījumus, lai uz tā rēķina nopelnītu. Piemēram, šonedēļ masu
medijos parādījās ziņas, ka Aizkraukles banka no februāra plāno
saviem klientiem paaugstināt maksu par kontu apkalpošanu. Ja
cilvēks šo summu nevēlas maksāt, viņam jāparaksta līguma grozījumi,
kas ievērojami paplašina bankas tiesības. Lai gan eksperti publiski
norādījuši, ka bankas rīcība ir vērsta uz peļņas gūšanu, mūsu
aptaujātie banku pārstāvji atsakās komentēt citas bankas darbu.
Viņi uzsver: bankas mērķis ir atgūt savu naudu, tāpēc arī tiek
restrukturizēti klientu kredīti, lai maksājamās summas pielāgotu
viņu iespējām. Tomēr, izvirzot jaunas, nepamatotas prasības, bankas
neko neiegūtu, varbūt tikai zaudētu klientus – uzskata banku
pārstāvji. 

Jāpiebilst gan, ka šogad pieaudzis Patērētāju tiesību
aizsardzības centrā (PTAC) saņemto sūdzību skaits par kreditēšanas
līgumiem – galvenokārt par procentu likmju un ķīlu palielināšanu.
Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka PTAC kopā ar banku sektora uzraugiem
gatavo atzinumu šajās lietās un PTAC prognozē, ka tas, visticamāk,
būs bankām nelabvēlīgs.