Lai arī autogāze jau gadiem maksā uz pusi mazāk nekā benzīns un šobrīd cenas starpība ir jau 40 santīmi, tā lielu interesi neizraisot, atzīst autogāzes tirgotāji.
Jau apmēram pusotru mēnesi litrs autogāzes nemainīgi maksā vidēji 41 santīmu, kamēr benzīnam cena šajā laikā paspējusi manīties daudzkārt – lielākoties uz augšu. Faktam, ka, izvēloties gāzi, uz katru litru būtu iespējams ietaupīt gandrīz 40 santīmus, vajadzētu būt nopietnam argumentam, kas aizvien vairāk autoīpašnieku aicinātu nomainīt degvielas veidu savam auto. Taču autogāzes tirgotāji būtisku klientu skaita kāpumu Jelgavā nejūt un lāgā netic, ka tāds varētu parādīties arī vēlāk. «Varbūt pēdējā gada laikā nedaudz klientu skaits ir palielinājies, taču tas nav masveidīgi, tāpēc nevaram teikt, ka augstā benzīna cena cilvēkus pārliecinātu izvēlēties uz pusi lētāko gāzi. Iemesls tam var būt gan nepamatotie, taču pamatīgi iesēdušies uzskati par gāzes kaitīgumu dzinējam, gan arī fakts, ka aizvien vairāk ielās parādās pilnīgi jaunas mašīnas, bet tādām likt gāzes iekārtu liedz garantijas noteikumi,» spriež SIA «Zemgales gāze» tehniskais direktors Vilnis Vecums. Runājot par mītiem un to pamatotību saistībā ar gāzes nelabvēlīgo ietekmi uz dzinēju, viņš atzīst, ka savulaik gāzes iekārtas tiešām esot bijušas ļoti dažādas kvalitātes un lielākoties tās nebija paredzētas Krievijā ražotām automašīnām, kas ar gāzi tika vienkārši bojātas. Taču tas nekādi neesot attiecināms uz mūsdienās ražotajām modernajām automašīnām – tām braukšana ar gāzi nekaitējot. Turklāt būtiski, ka arī autogāzes iekārtas Latvijā pēdējos gados tiekot piedāvātas kvalitatīvas un mašīnai nekaitīgas. «Protams, dzinējam ir slikti sākt darbu ar gāzi, tāpat braukt ar to, kamēr motors ir auksts. Taču jaunās iekārtas ir tā noregulētas, ka vienmēr, uzsākot braukšanu, dzinējs tiek iedarbināts ar benzīnu, bet uz gāzes padevi sistēma tiek automātiski palaista pēc tam, kad motors sasniedzis pietiekamu temperatūru,» tā V.Vecums. Viņš gan piebilst, ka Jelgava esot nedaudz par mazu un nedaudz par tuvu Rīgai, lai būtu saistoša darba vieta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar autogāzes iekārtu uzstādīšanu, tādēļ šeit šādu uzņēmumu faktiski nav, bet tie jelgavnieki, kas izvēlas gāzi, iekārtu dodas uzstādīt galvaspilsētā, kur šādu firmu netrūkst. V.Vecums uzskata, ka galvenais iemesls, kas cilvēkus attur no pāriešanas uz gāzes degvielu, ir sākotnēji augstās izmaksas. Līdzīgi novērojumi ir arī «Latvijas Propāna gāzes» Jelgavas apkalpes rajona vadītājam Jurijam Maslovam, kurš atzīst, ka pēdējo gadu laikā klientu loks palicis nemainīgs vai palielinājies nebūtiski. «Lai automašīnā uzstādītu autogāzes iekārtu, jāiegulda vidēji 500, bet dažkārt arī 800 latu. Daudziem tas ir pietiekami liels ieguldījums, kas neatmaksājas, ja ikdienā jābrauc vien pāris desmiti kilometru. Iekārtas uzstādīšanas izmaksas sāk atmaksāties brīdī, kad cilvēks ik dienu nobrauc vairāk nekā 100 kilometru. Ja šādu attālumu jāmēro, gāze ir nesalīdzināmi izdevīgāka,» stāsta J.Maslovs, atzīstot, ka gāze varētu būt labs veids ikdienas tēriņu samazināšanai arī Rīgā strādājošiem jelgavniekiem. Pagaidām gan nekas neliecina par to, ka arī jelgavnieki tā domātu.
1.2 °C,
4 m/s,
95.3 % 
1.2 °C,
4 m/s,
95.3 %