23.2 °C, 2.8 m/s, 60.1 %

Jauniešiem

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsJauniešiemAutobusā «ir vieta» iecietībai un sapratnei
Autobusā «ir vieta» iecietībai un sapratnei
15/10/2008

Tolerancei jābūt mūsdienu sabiedrības pamatā, tomēr tā tiek piemirsta tikpat bieži, cik pieminēta. Pie tās pieder arī cieņas izrādīšana vecākiem cilvēkiem, piemēram, palaižot viņus apsēsties autobusā vai kā citādi dodot priekšroku. Tomēr mūsdienu pasaulē diemžēl biežāk valda princips «katrs par sevi».

Inta Kola

 

Tolerancei
jābūt mūsdienu sabiedrības pamatā, tomēr tā tiek piemirsta tikpat
bieži, cik pieminēta. Pie tās pieder arī cieņas izrādīšana vecākiem
cilvēkiem, piemēram, palaižot viņus apsēsties autobusā vai kā
citādi dodot priekšroku. Tomēr mūsdienu pasaulē diemžēl biežāk
valda princips «katrs par sevi».

 

Aptaujājot pensionārus par to, vai gados
jaunāki viņiem izrāda cieņu, viedoklis atšķīrās. Pozitīvu pieredzi
atklāj 72 gadus vecā Regīna Vasīļeva, sakot, ka jaunieši esot gan
laipni, gan nepieklājīgi, tomēr godprātīgu cilvēku ir daudz vairāk.
Viņu vienmēr palaižot pa priekšu un pat durvis atverot.

Tajā pašā laikā liela daļa pauda pilnīgu
pretēju viedokli par jauniešu attieksmi. «Nē, autobusā sēdēt
nepalaiž. Tikai tad, ja pati uzbāžos,» teic 84 gadus vecā Lilija
Balode. Šim redzējumam piekrīt arī 70 gadus vecā Dzintra Makauvska,
kura saka: «Vairāk jau nepalaiž, jo māmiņas sēž blakus un rociņas
tur, biļetīte ir nopirkta. Tas viss ir atkarīgs no tā, kā bērns
audzināts ģimenē.»

Jaunieši gan apgalvo, ka vecākus cilvēkus
autobusā vienmēr palaižot sēdēt, kaut arī nereti skatoties, kāda ir
situācija sabiedriskā transporta līdzeklī – ja ir vēl kāda brīva
vieta, tad paliek sēžot, bet, ja nav – savējo atdod vecākiem
cilvēkiem. Tomēr dažiem no aptaujātajiem ir cita nostāja. «Ja
godīgi – parasti es nedodu vietu, jo esmu nogurusi, braucot mājās
no skolas, un domāju, ka jāpagūst izsēdēties, kamēr vēl var, jo
apzinos, ka tad, kad būšu pensionāres vecumā, man arī nedos brīvu
vietu,» savas domas izsaka vidusskolniece Sabīne Regute. Nedaudz
amizantāks viedoklis ir jaunietei Leldei Bērzniecei. Viņa stāsta,
ka parasti vadās pēc situācijas un pavēro pensionāru sejas – ja
attiecīgajā gadījumā tā ir sapīkusi, tad dodot vietu.

Autubusa šoferis Alvis Eversons pasmaidot
pauž: «Jaunieši taupa sevi, it īpaši pilsētnieki. Domā, ka
vecenītes jau gana izsēdējušās un drīz, tā sakot, ies čučēt.»

Neapšaubāmi – visiem ir pilnīgi vienādas
tiesības sēdēt vai stāvet autubusā, jo par biļeti jau maksā visi,
tomēr šajā situācijā lielāka loma ir «cilvēciskajam faktoram» –
iecietībai un sapratnei.