Šodien pieredzes apmaiņas vizītē Jelgavā viesojās Austrumu partnerības valstu pilsētu mēri un viņu vietnieki no 19 pašvaldībām, kuras pievienojušās Mēru paktam – iniciatīvai, kas paredz sasniegt Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas mērķus. Vizītes gaitā pilsētas viesi tika iepazīstināti ar Jelgavas pašvaldības darbību, kā arī jau paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem energoefektivitātes jomā.
Pasākuma ieskaņā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš prezentācijā iepazīstināja mērus un viņu vietniekus ar pilsētu – pašvaldības iestāžu darbu, kā arī dažādu procesu organizāciju uzņēmējdarbības, izglītības, veselības, kultūras, tūrisma, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un citās jomās. Pamata jautājums tikšanās laikā bija Jelgavas pieredze energoefektivitātes jautājumos jeb tas, kādā veidā pilsēta gadu no gada samazina enerģijas patēriņu, kā arī CO2 izmešu apjomu.
Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) direktore Inga Kreicmane pastāstīja, ka Jelgavas pilsēta brīvprātīgi Mēru paktam pievienojās viena no pirmajām Latvijā – tas notika 2009. gadā. Tad tika izstrādāts arī Jelgavas pilsētas Enerģētikas plāns, kas paredz līdz 2020. gadam samazināt CO2 un saistīto izmešu apjomu par 20 procentiem. «Ņemot vērā to, ka Jelgavā līdz šim realizēti daudzi enerģētikas projekti, prognozējam, ka mērķis tiks sasniegts un, iespējams, pat pārsniegts,» uzsver I.Kreicmane.
Viņa norāda, ka galvenokārt tas bija iespējams, strādājot pie energoefektīviem risinājumiem pašvaldības ēkās, dzīvojamos namos, kā arī centralizētajā siltumapgādē, izmantojot atjaunojamos energosersursus. Tāpat rādītājus uzlabot palīdz projekti, kuru gaitā vecās apgaismojuma spuldzes nomainītas uz efektīvākām LED spuldzēm. «Lielākais siltumenerģijas patēriņš pilsētā ir dzīvojamajos namos (58 procenti) un pilsētas ražotnēs (24 procenti), bet lielākais elektroenerģijas patēriņš – dzīvojamajās mājās (31 procenti), komerciālajā sektorā (30 procenti) un ražotnēs (30 procenti) ,» teic I.Kreicmane, papildinot: CO2 izmešus pilsētā veido dzīvojamās mājas (43 procenti) un ražotnes (43 procenti), savukārt transporta jomā 90 procentus izmešu rada privātais un komerciālais transports. Viņa uzsver: iepriekšējais monitoringa ziņojums 2014. gadā parādīja, ka kopējais enerģijas patēriņš pilsētā kopš 2009. gada ir palielinājies par teju 22 procentiem, jo pilsēta attīstās, tomēr vienlaikus kopējais CO2 apjoms samazināts par 7,1 procentu. Šobrīd tiek izstrādāts jauns monitoringa ziņojums, kā arī Jelgavas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns, tajā iekļaujot arī klimata aspektus, energopārvaldības sistēmu un nosakot mērķus līdz 2030. gadam.
Savukārt pilsētas energopārvaldnieka SIA «Smart Meter» pārstāvis Ivo Berkolds klātesošajiem pastāstīja, kā ikdienā notiek pašvaldības ēku un apgaismojuma enerģijas patēriņa monitorings. «Šobrīd monitoringā iekļautas 37 ēkas un pilsētas apgaismojuma tīkls. Mūsu uzdevums ir analizēt patēriņu šajās vietās un spriest, kā to varētu samazināt, bet vienlaikus piefiksēt pat mazākās izmaiņas patēriņā un atrast tām iemeslu,» norāda speciālists, papildinot, ka šobrīd visi dati tiek fiksēti, ņemot vērā arī meteoroloģiskos apstākļus, kurus Jelgavā reģistrē Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC). Energopārvaldnieks norādīja, ka sistēma palīdz skrupulozi analizēt situāciju un ir gadījumi, kad patēriņa samazināšanai pat nav bijuši nepieciešami papildu ieguldījumi, bet tikai prasmīga ierīču vadība.
Pilsētas viesus Jelgavā interesēja dažādi aspekti. Pārsvarā izskanēja jautājumi par pilsētas budžeta apmēru un to, no kādiem līdzekļiem tas veidojas, kā arī bija interese par ES fondu līdzekļu piesaisti dažādiem projektiem. Viesi interesējās arī par siltumenerģijas ražošanu un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Piemēram, Moldovas pilsētas Kantemiras mērs Romans Čubačuks norāda, ka viņam visvairāk interesē koģenerācijas stacijas «Fortum» darbība. «Mūsu pilsētā pašvaldības ēkās apkuri nodrošina katlumājas, bet daudzdzīvokļu mājās ir autonomā gāzes apkure. Šobrīd vēlamies uzsākt projektu, kas mums ļautu nodrošināt apkuri ar šķeldu – sākotnēji vēlamies to ieviest vienā skolā un bērnudārzā. Jelgavā mums bija iespēja redzēt, kā tas strādā dzīvē, jo mūsu valstī analogu šāda veida apkurei nav,» norāda R.Čubačuks, papildinot: līdzīgi kā Jelgavā tiek apsvērta ideja par līdzkurināmo izmantot pārstrādātus atkritumus, Moldovā kā inovatīvu kurināmo izskata vīnogulāju kātus. Savukārt Baltkrievijas pilsētas Glubokoje domes priekšsēdētāja Gaļina Unukoviča norāda, ka viņas uzmanību visvairāk piesaistījusi energopārvaldības sistēmas operatīvā darbība. «Mums arī ir šāda sistēma, tomēr jums tā strādā saskaņoti un dod arī labākus rezultātus,» rezumē G.Unikoviča. Savukārt Ukrainas pilsētas Slavutičas mērs Jurijs Fomičevs norādīja, ka šie procesi abās pilsētās ir līdzīgi, tomēr galvenās ir ekonomiskās atšķirības. «Jūsu domu gaita mums ir saprotama, un esam veikuši līdzīgus soļus dažādās jomās. Tomēr mūsu ierobežojums ir iespējas piesaistīt finansējumu dažādu projektu īstenošanai,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka viesi apmeklēja arī ēkas kurās veikti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi – Jelgavas 2. internātpamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi «Rotaļa» un daudzdzīvokļu namu Helmaņa ielā 3 –, kā arī koģenerācijas staciju «Fortum» un POIC.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»