Latvijā

Globālās attīstības bankas vakar vienojās par līdz 25 miljardu eiro (17,57 miljardu latu) vērtu Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalsta plānu.

Globālās attīstības bankas vakar vienojās par līdz 25
miljardu eiro (17,57 miljardu latu) vērtu Austrumeiropas un
Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalsta plānu.

Pasaules Banka (PB), Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka
(ERAB) un Eiropas Investīciju banka (EIB) vienojušās par divu gadu
aizdevumu plānu, lai palīdzētu reģionam pārdzīvot globālo
ekonomisko krīzi.

Bankas piedāvās tūlītēju un liela apjoma finansējumu, lai
stiprinātu bankas un nodrošinātu reģiona kompānijām, īpaši mazajiem
un vidējiem uzņēmumiem, pieeju kapitālam, liecina aģentūras
“Reuters” rīcībā nonākušais banku komunikē.

Aizdevēji arī reģionam mobilizēs citus resursus caur banku
aizdevumu un garantiju shēmām, kā arī sadarbosies ar Rietumeiropas
mātes bankām, kas solījušas atbalstīt grūtībās nonākušās
meitasbankas Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Sakarā ar Starptautisko banku masveida izplatīšanos Austrumeiropā
reģiona banku sistēmu apdraud ASV hipotekāro kredītu tirgus
sabrukumus, kas izplatījās Rietumeiropā.

Par PB, ERAB un EIB kopējo Austrumeiropas un Centrāleiropas
ekonomikas atbalsta plānu oficiāli tiks paziņots piektdien.

Banku palīdzība būs pieejama kā akciju un parādu finansējums,
kredītlīnijas un politisko risku garantijas.

Saskaņā ar plānu ERAB šogad un nākamgad reģiona finanšu sektoram,
kā arī tirdzniecības finansēšanai caur bankām nodrošinās līdz sešus
miljardus eiro (4,22 miljardu latu).

EIB centrālās, austrumu un dienvidu Eiropas uzņēmumiem aizdos 11
miljardus eiro (7,73 miljardus latu), no kuriem 5,7 miljardi eiro
(4 miljardi latu) ir gatavi tūlītējai izsniegšanai, bet vēl 2,8
miljardi eiro (1,97 miljardi latu) iedalīšana tiks apstiprināta
līdz aprīļa beigām.

PB piedāvās aizdevumus un politiskā riska garantijas bankām,
infrastruktūras projektiem un tirdzniecības finansēšanai 7,5
miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.

PB prezidents Roberts Zēliks mudināja Eiropas Savienību (ES)
aktīvāk rīkoties centrālās un Austrumeiropas atbalstam, lai
nodrošinātu, ka ekonomiskā krīze neaptur reģiona attīstību uz
tirgus ekonomikām.

“Atceroties notikumus Aukstā kara beigās 1989. gadā, jānorāda, ka
Eiropas nonākšanas jaunā krīzē pēc apvienošanās pirms 20 gadiem
būtu politiska un cilvēciska traģēdija,” pirmdien norādīja
Zēliks.

ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija ceturtdien vēstulē
Zēlikam mēģināja izkliedēt bažas, ka bloks nepietiekami palīdz
mazāk turīgajām austrumu kaimiņvalstīm, un izklāstīja ES palīdzības
shēmas reģionam.

ES lielās valstis pieņēmušas ekonomikas veicināšanas paketes un
nacionālos glābšana plānus savām bankām, tos īpaši nekoordinējot ar
Austrumeiropas valstīm, no kuru finanšu sistēmām aizplūdis
kapitāls.

PB, ERAB un EIB norāda, ka nacionālās politikas atbildes
nepieciešamas, bet ar tām varētu nepietikt, lai ierobežotu krīzi un
saglabātu aizdevumus reālajā ekonomikā.

“Ir nepieciešama koordinēta, reģionāla pieeja, jo nacionālās
politikas paketēm var būs efekts ārpus nacionālajām robežām un
tāpēc ekonomikas atbalsta un veicināšanas paketes sacenšas par
ierobežotu resursu daudzumu,” teikts banku paziņojumā.

Bankas arī sadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kas
pēdējos mēnešos apstiprinājis ārkārtas palīdzību Latvijai,
Īslandei, Ungārijai, Ukrainai, Serbijai un Baltkrievijai kopumā 50
miljardu ASV dolāru (27,65 miljardu latu) apmērā.

www.leta.lv