«Domājot par Austrāliju, pirmā sajūta – tur viss ir ar kājām gaisā. Pie mums vasara – tur ziema. Mums ziemeļu puslode – tur dienvidu. Naksnīgajās debesīs Lielo Lāci tur neatrast, toties var redzēt Dienvidu Krustu. Mēs braucam pa ceļa labo pusi – viņi pa kreiso…» Austrālijā gūtos iespaidus raksturo jelgavniece Maija Rubauska.
Ligita Vaita
Pēc ceļojuma pagājuši vairāki mēneši, taču Maija atzīst, ka par Austrāliju varētu runāt vēl un vēl, tāpēc arī vakar tikās ar Pārlielupes bibliotēkas lasītājiem, lai dalītos savos ceļojuma iespaidos. «Pat cilvēki tur it kā staigā ar galvu uz leju, un bērnībā man šķita, ka, ja izdotos izrakties cauri zemei, tad nonāktu Austrālijā vai vismaz Ķīnā,» smejas Maija. Kaut arī gluži ar galvu uz leju cilvēki Austrālijā nestaigā, šī zeme ir pilnīgi atšķirīga no visa mums ierastā, un par to Maija ar vīru pārliecinājās gan.
«Austrālija ir viena no valstīm, ko esmu ierakstījusi savā sapņu ceļojumu sarakstā jau sen, tādēļ, kad radās iespēja, nešaubījos ne mirkli. Līdz šim mans tālākais punkts bija ASV, bet nu varu palepoties ar vēl tālāku zemi,» tā Maija.
Brīnumus daba izspēlē arī laikapstākļu ziņā
Austrālijā Maija bija kopā ar vīru šī gada augustā. «Pie mums vasara, nāk jau rudens, bet viņiem – ziema, tuvojas pavasaris. Tomēr tur ir silts, dienā +18 līdz +24 grādi. Naktīs ap +8, +10 grādiem. Tur ir izteiktas divas sezonas – sausā un slapjā. Sausajā, kad ir ziema (pie mums, Latvijā – vasara), tur ir vēsāks, nelīst lietus, bet slapjajā sezonā ir neciešami karsts un mitrs. Mēs devāmies uz Austrāliju sausajā sezonā, kas skaitās ideāla tūrismam, ar aprēķinu, ka sastapsim mērenu Latvijas vasaru bez lietus, taču mūs sagaidīja pamatīgas lietus gāzes, kādas Austrālija sausajā sezonā nebija pieredzējusi pēdējos 60 gadus!» smejas Maija, piebilstot, ka tad, kad abi ar vīru jau tikko atgriezušies Latvijā, Sidnejā uzkritis pamatīgs sniegs. «Es tieši iedomājos, cik traki! Jo Sidnejā tieši tad viss ziedēja un plauka! Austrālija šogad tiek lutināta ar meteoroloģiskiem fenomeniem,» nosaka Maija.
Stieptā angļu valoda un kas ir «ausainā Bārbija»?
Iespaids par pašiem austrāliešiem Maijai palicis gana pozitīvs – viņi ir emocionāli mierīgi, taču aktīvi sabiedriskajā dzīvē. «Man viņi šķiti sirsnīgi un vienkārši cilvēki. Viņiem ir diezgan īpatnēja angļu valoda, ne tikai izrunas ziņā, bet arī vārdi, ko viņi lieto. Savs slengs, tā teikt. Pirmoreiz ar to saskāros, ieraugot vides reklāmu ar uzrakstu «Aussie barbie». Domāju – kas tā par «Ausaino Bārbiju»? Taču, aplūkojot fotogrāfiju blakus, sapratu, ka iet runa par austrāliešu barbekjū,» kuriozo pārpratumu atceras Maija. Viņa paskaidro, ka austrālieši ļoti mīl «apcirpt» garākus vārdus, pievienojot tiem galotnē patskaņus. «Un, kad viņi ātri ber savus dīvainos tekstiņus, nav viegli saprast, īpaši tādēļ, ka daudzus vārdus viņiem patīk gari stiept,» skaidro jelgavniece. Stāsta beigās Maija piedāvā priekšstatam palūkoties un vairākiem austrāliešu slenga atšifrējumiem.
Neierasts medus, makadamijas rieksti un ķenguru gaļa – obligāti suvenīri
Šīs trīs lietas Maija uzskaita kā obligātus suvenīrus, kas ceļotājiem jāatved no tālās Austrālijas. «Medus tāpēc, ka tas ir pavisam citādāks, iegūts no pilnīgi citiem augiem, kas sastopami tikai Austrālijā. Protams, arī Latvijā biškopība ir attīstīta, taču tur var nogaršot pavisam citādas garšas medu,» stāsta Maija, kā piemērus minot eikalipta un dzelzskoka ziedu medu. Savukārt makadamijas rieksti vienkārši Latvijā ir ārkārtīgi reti nopērkami, turklāt dārgi, tāpēc Maija tos Austrālijā ēdusi uz nebēdu.
«Nu, un protams, gaļas delikateses – to pašu ķenguru un arī krokodila gaļu. Gluži ikdienā austrālieši ķengura gaļu neēd, taču tas arī nav nekas neierasts, apmēram kā mums trusis vai mežacūka,» salīdzina jelgavniece.
Flora un fauna – skaties un brīnies, un arī pieskaries!
Austrālijā sastopama flora un fauna, kādu citur neatradīsi. Visvairāk Maija priecājusies par dzīvniekiem, un pati teic, ka, piemēram, koalu parkā pati kļuvusi kā bērns. «Piemēram, putni man zināmi bija tikai baloži un kaijas. Visi citi – pilnīgi kaut kas jauns! Pa pilsētām daudz klaiņo ibisi – garām kājām un gariem līkiem knābjiem, diņģē pārtiku no cilvēkiem, viņi tur ir baložu vietā. Tikai nejauki ķērc un taisa ligzdas palmu galotnēs. Un vēl ir daudz kakadu, arī tie nejauki brēc, tikai viņi vairāk dzīvojas pa parkiem,» stāsta Maija.
Tāpat visās malās sastopami ķirzakveidīgi dzīvnieciņi, to tur ir, ka mudž. «Sākumā spiedzu no sajūsmas par katru, daudz bildēju, bet tad es sapratu, ka viņu tur ir ļoti daudz un uz katra stūra, un nemaz nebaidās no cilvēkiem. Tik vien kā sastingst un sildās saulītē. Roku klāt gan baidījos likt, ka neieķer pirkstos. Jo man jau ir negatīva pieredze ar pavisam nekaitīga izskata vāveri Haidparkā Londonā. Mēnesi pirksts nedzija,» smejas Maija.
Piemēram, koalu rezervātā Brisbenā (Lone Pine sanctuary) var apskatīt un aptaustīt koalas, ķengurus, emu, Tasmānijas velnu, Austrālijas savvaļas suni dingo, ūdeņu iemītnieku pīļknābi un daudzus citus zvērus un putnus, kas līdz šim dabā nebija redzēti.
Desu koks ar augļiem kārtīgu Doktora desu izmērā
Maija kā pirmos pārliecinoši uzskaita botāniskos dārzus un dabas rezervātus, kur iepazīt pārsteidzošo Austrālijas floru un faunu. «Interesanti ir tas, ka Austrālijā brīvā dabā aug viss tas, kas pie mums aug tikai podiņos vai nopērkams tikai puķu veikalā, piemēram, Ziemassvētku zvaigznes (tur tie ir lieli krūmi), strelīcijas (visai pamatīgi krūmi), līdakastes un citus. Lieli brīnumi bija arī par banāniem – tie aug kā lieli laksti vairāku metru augstumā,» stāsta Maija, piebilstot, ka amizantākais no kokiem licies desu koks, kurā karājas brūni augļi pamatīgu Doktora desu izmērā.
Tāpat viņa kā obligātos apskates objektus uzskaita Zilos kalnus, Zelta krastu, kas ir sērfotāju paradīze, milzu akvāriju Sidnejā, Westfield torni Sidnejā un, protams, Sidnejas operu. «Mēs gan to redzējām tikai no ārpuses. Opera šķiet daudz mazāka, nekā likās esam, skatoties pa televīziju, tomēr arhitektūra patiešām ir interesanta, lai arī izmantotie materiāli, skatoties tuvplānā, šķiet visai vienkārši. Stāsta, ka savu izskatu opera aizguvusi no gliemežvākiem, no kuriem arhitekts guva iedvesmu,» tā Maija.
«Lai arī Austrālija ir dārga zeme (muzeji maksā ap 15-40 dolārus par ieeju vienam cilvēkam), tomēr ir lietas, ko var baudīt arī bez maksas. Tikai jāpajautā tūrisma informācijas birojā. Viena no lietām, ko es ieteiktu Brisbenā darīt bez maksas, ir apmeklēt pilsētas domes ēku, kur uzved arī augšā pulksteņtornī, kur var apskatīt Brisbenu no augšas. Noteiktās stundās tur ir bezmaksas tūres. Man pat gadījās tā, ka es tai brīdī biju vienīgā, tādēļ man bija ekskluzīvs privātais gids,» stāsta Maija.
Savukārt otra lieta, kas noteikti jāizmanto – Brisbenā ik nedēļu ir bezmaksas Pusdienlaika koncerts (Free Lunch time concert). «Tas ir stundu garš, kvalitatīvs koncerts, kur uzstājas dažādi mākslinieki. Man trāpījās koncerts, kas notika pilsētas domes apaļajā koncertzālē ar brīnišķīgu arhitektūru un akustiku. Mākslinieki vienkārši fantastiski, bija prieks acīm un ausīm, bija gan džeza, gan kantri mūzika,» tā jelgavniece.
Ceļā – ap 40 h vienā virzienā
Savukārt ceļš, lai nokļūtu Austrālijā, ir ļoti ilgs, garš un nogurdinošs. «Saskaitot visu ceļu kopā – ap 40 stundu katrā virzienā. Kopējais attālums kādi 15–16 tūkstoši kilometru,» iespaidīgo attālumu novērtē Maija. Viņa ar vīru lidojusi maršrutā Rīga-Kopenhāgena-Singapūra-Brisbena, jo arī Austrālijā ātrāk un ērtāk ir izmantot iekšējos pārlidojumus, nevis milzīgos attālumus veikt, piemēram, ar vilcienu.
Tas, ko nu gan Maija ceļojuma laikā neredzēja, ir Austrālijas vēsturiskie pamatiedzīvotāji aborigēni. «Vai nu tie pilsētā nedzīvo, vai arī labi maskējušies. faktiski redzēju tikai vienu aborigēnu ielu mākslinieku, tas arī viss,» nosaka jelgavniece.
Te ir daži austrāliešu slenga vārdu atšifrējumi (angliski – austrāliski): Australia, Australian – aussie Brisbane – Brissie Christmas – Chrissy Cigarette – ciggie Cockatoo – cockie Comfortable – comfy Football – footy Holidays – hollies Kindergarten – kindy Lipstick – lippie Mushroom – mushie Sunglasses – sunnies
Foto: no M.Rubauskas personīgā arhīva
26.1 °C,
1.9 m/s,
60.3 % 
26.1 °C,
1.9 m/s,
60.3 %