5.7 °C, 5.1 m/s, 88.2 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomika«Atspēriens» biznesam ar valsts atbalstu
«Atspēriens» biznesam ar valsts atbalstu
17/01/2019

Atvērta fitnesa studija, aprīkots skaistumkopšanas salons, iegādāta būvtehnika, izveidots bērnudārzs – tik dažādas ir jelgavnieku biznesa idejas, ko aizvadītajā gadā izdevies realizēt pilsētas jaunajiem uzņēmējiem, kā atspērienu izmantojot finanšu institūcijas «Altum» Starta programmu.

«Šai programmai ir virkne priekšrocību – iespēja saņemt atbalstu
bez pieredzes uzņēmējdarbībā, izvēlēties garākus atmaksas termiņus
ar atliktiem pamatsummas maksājumiem līdz projekta ieviešanai,
zemas nodrošinājuma prasības, kā arī atmaksas grafiks atbilstoši
darbības specifikai. Galvenā prasība – biznesa ideja, kuras
potenciālu pretendents mums var pierādīt,» stāsta «Altum» Zemgales
reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa.  2018. gadā 10 biznesa
uzsācējiem Jelgavā investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem
programmā piešķirti 238 tūkstoši eiro.

Investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem Starta programmā var
piesaistīt aizdevumu no diviem līdz 150 tūkstošiem eiro ar gada
likmi no trīs līdz septiņiem procentiem atkarībā no aizņēmuma
summas. Ir cilvēki, kuri uzreiz nāk ar biznesa plānu un pārliecību
par savu ideju, – mums ir skaidra vīzija, ticība biznesa
dzīvotspējai, un virzām to atbalsta piešķiršanai. Ir gadījumi, kad
cilvēks ieskicē biznesa ideju, bet mūsu konsultantam vēl nav
skaidrības par atsevišķiem biznesa aspektiem. Šādā gadījumā uzdodam
mājasdarbu – izpētīt, salīdzināt, pamainīt. Ņemot vērā, ka bieži
vien Starta programma interesē cilvēkus ar nelielu pieredzi
uzņēmējdarbībā, viņiem jāpalīdz kritiski un reālistiski izvērtēt
situāciju. Vairumā gadījumu pretendenti veic nepieciešamos
labojumus un viss izdodas,» atzīst M.Lazdiņa, lēšot, ka finansējums
šajā programmā tiek piešķirts vidēji septiņiem no desmit
interesentiem.

 

Jelgavas jauno uzņēmēju pieredze

 

«Kad esi zaļš uzņēmējdarbībā, nevari izvērtēt riskus»

SIA «RS Fitness» īpašniece Rita Saltuma; ar valsts
atbalstu atvēra fitnesa studiju Dobeles šosejā 2

Aizdevuma apjoms: 14 589 eiro

«Manā gadījumā valsts atbalstam biznesa uzsākšanai bija ļoti
liela loma, turklāt ne tikai finansiāli. Kad esi zaļš
uzņēmējdarbības jautājumos, nevari objektīvi izvērtēt visus riskus,
tāpēc «Altum» programmas konsultants, kurš rosina domāt plašāk un
spriest kritiski, ir vērtīgs ieguvums.

Vairākus gadus strādājot par TRX treneri, nobriedu tam, lai
turpinātu darbu neatkarīgi no darba devēja. Gribēju pati kontrolēt
savu darba laiku, noslodzi un atalgojumu. Protams, tas nebija divu
dienu jautājums, jo man pašai bija jāno­drošina gan telpas, gan
inventārs, gan arī reklāma klientu piesaistei. Parēķināju izmaksas
un sapratu – sakrāt starta kapitālu vairāk nekā 10 tūkstošu eiro
apmērā dažos mēnešos neizdosies, tāpēc vērsos «Altum». Uz bankām
pat negāju, jo tur man jau bijusi pieredze ar aizcirstām durvīm –
viss apstājās pie jautājuma par atalgojumu, ķīlu un darba
stāžu.

Jau pirmā konsultācija, kad «Altum» pārstāvjiem tikai ieskicēju
biznesa ideju, vainagojās panākumiem – konsultants mani
iedrošināja, un pēc laika pie viņa atgriezos jau ar fitnesa
studijas biznesa plānu trīs gadiem. Šajā mirklī arī nāca
būtiskākais programmas atbalsts – konsultants norādīja uz trūkumiem
un aspektiem, ko vajadzētu pārdomāt, lai nebūtu jāpiedzīvo bankrots
jau pirmajos mēnešos. Manā gadījumā īrei bija izvēlētas pārāk
dārgas telpas. Piedāvājums 90 kvadrātmetru plašām telpām Jelgavas
centrā bija ap 900–1000 eiro, un tā ir kosmiska summa, kas
pielīdzināma telpu īres cenai Rīgas centrā. Kad atradu lētāku
piedāvājumu ar labu infrastruktūru, ideju apstiprināja un drīz vien
piešķīra arī aizdevumu.

Studija darbojas jau astoņus mēnešus, un esmu ieguvusi savu
klientu loku. Esmu ļoti pateicīga par atbalstu, jo, izdarot tikai
vienu nepareizu soli par telpu izvēli, ideja varēja ciest
neveiksmi. Tagad pieņemu jaunu izaicinājumu – šajā pašā ēkā par
iekrāto peļņu remontēju nu jau 300 kvadrātmetru plašas studijas
telpas.»

 

«Atbalsta instrumentus jāmāk salāgot»

SIA «Barboleta» valdes priekšsēdētāja Baiba
Blomniece-Jurāne; ar valsts atbalstu izveidoja pirmsskolas
izglītības iestādi Atmodas ielā 9

Aizņēmuma apjoms: 13 000 eiro

«Valstī ir ļoti daudzveidīgi atbalsta instrumenti – tos tikai
jāmāk prasmīgi salāgot. Jau ilgus gadus darbojos kā klīniskā
psiholoģe un strādāju ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai
kavēta valodas attīstība. Ar iedvesmu palīdzēt saviem klientiem
pirms diviem gadiem izveidoju īpašu līdzsvara platformu. Tas ir
rīks, ar kura palīdzību patiesībā jebkuram bērnam var palīdzēt
attīstīt mācīšanās spējas – viņš ātrāk var iemācīties dzejolīti,
vārdiņus angļu valodā vai jebko citu. Toreiz ar šo ideju
iesaistījos Jelgavas Biznesa inkubatorā un aizdomājos par to, ka
varētu iet sociālās uzņēmējdarbības ceļu – ražot un pārdot savu
līdzsvara platformu, kā arī apmācīt speciālistus ar to strādāt, bet
peļņu novirzīt ģimeņu atbalsta programmām. Jau inkubatorā uz šo
biznesa ideju paskatījos plašāk un atskārtu, ka varu veidot ģimenēm
aktuālu pirmsskolas izglītības iestādi, kur savu rīku varēšu
izmantot arī ikdienas darbā.

Kad iecere teorētiski bija pārdomāta, vajadzēja sākt darīt.
Atradu idejai piemērotas telpas par adekvātu īres maksu, un
vienojāmies par līdzfinansējumu inkubatorā, bet pamatlīdzekļu
iegādei piesaistīju «Altum» atbalstu. Saņemot aizdevumu,
iegādājāmies skapjus, plauktus, galdus un krēsliņus bērniem,
attīstošos materiālus. Tāpat labiekārtojām bērnudārza vidi –
ierīkojām drošības kodu, uzlabojām kāpnes, apgaismojumu un
iekārtojām rotaļu laukumu.

Šobrīd uzņemam jau otro grupiņu un jūtam, ka pirmais solis ir
izdevies. Ar to gan mums nav gana – kā sociālais uzņēmums vēlamies
turpināt piesaistīt valsts atbalstu – šoreiz sociālās
uzņēmējdarbības grantu – un mūsu telpās veidot arī sociālās
attīstības centru, piedāvājot plaša spektra pakalpojumus
ģimenēm.»

 

««Altum» izmantojām kā krājkasi»

SIA «Forgaminnt» valdes locekle Zita Bauze; ar valsts
atbalstu ieguva apgrozāmos līdzekļus bērnu tekstilizstrādājumu
ražošanai ar dzintara diegu

Aizdevuma apjoms: 20 000 eiro

 ««Altum» atbalsta programmā uzņēmējiem iesaistījos ar
skaidru vīziju – saņemt finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, lai
sāktu bērnu apģērbu ražošanu ar dzintara diegu. Jau sākotnēji
tēmēju uz eksportspējīgu biznesu, jo zināju, ka ar inovatīvu
produktu, kuram ir sava odziņa, var un vajag mēģināt konkurēt
starptautiskā tirgū. Manā gadījumā, lai sāktu izstrādāt apģērbu,
vispirms bija jāatrod dzintara diega piegādātājs, tad – ražotājs,
kurš no šī diega spētu uzadīt audumu, un visbeidzot – apģērba
izstrādātājs.

Katrā no posmiem, veidojot sadarbību, man nācās pasūtīt testa
partijas un, protams, par tām maksāt. Turklāt neviens jau nevēlas
pieņemt mazus pasūtījumus – jāiekļaujas apjomā, kas ir izdevīgs
ražotājam. Šajā posmā tad arī bija noderīgs valsts atbalsts.
Izmantoju uzreiz divus kanālus – Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūras Jelgavas Biznesa inkubatoru un «Altum». Inkubatorā
papildus informatīvajam atbalstam uzņēmējam pieejams
līdzfinansējums dažādiem pakalpojumiem, bet sākotnēji maksājumi
jāsedz pašam. Ņēmu to vērā un izmantoju «Altum» līdzekļus kā
krājkasi, piemēram, auduma ražošanas pakalpojuma izmaksas sedzu ar
«Altum» naudu, bet vēlāk saņēmu inkubatora līdzfinansējumu un
novirzīju to atpakaļ «Altum» krājkasē.

Papildu ieguvums šajā programmā ir ražotājam draudzīgi
nosacījumi – sākumā es maksāju tikai procentus, nevis aizdevuma
pamatsummu, un tas ievērojami atviegloja uzņēmuma finansiālo slogu.
Naudu mēs taču ņēmām un izmantojām, bet ražošana un preces
pārdošana fiziski vēl nenotika. «Altum» šo aspektu ņem vērā un ļoti
lojāli izturas pret situācijām, kad neiet tik ātri un tik labi, kā
bija cerēts. Nedomāju, ka šādas atlaides uzņēmējiem pieejamas
bankās.»

 

«Bankā aizcirta durvis, bet valsts deva iespēju»

SIA «Mičer group» valdes loceklis Vsevolods Čerņenko; ar
valsts atbalstu iegādājās būvtehniku

Aizdevuma apjoms: 25 000 eiro

«Mans darbības lauks ir būvniecība, un šajā nozarē galvenais ir
mācēt ātri reaģēt. Pirms astoņiem mēnešiem nopirku būvniecības
uzņēmumu, jo saskatīju tam potenciālu – nozarē uzplaukums, darba
piedāvājumi visapkārt, vajag tikai paņemt!

Jau pirmajā darba mēnesī sapratu, ka vajadzētu iegādāties
ekskavatoru – nodarbojamies ar inženierkomunikāciju izbūvi, un tā
ir primārā tehnika, ko izmantojam, bet īrējot tā izmaksā 90–120
eiro dienā. Būvniecības sezonā sanāk maksāt ap 3000 eiro mēnesī, un
tā ir ievērojama summa. No uzņēmuma budžeta nopirkt nebija iespēju
– tad uz sitiena būtu jāatdod 25 tūkstoši eiro. Ņemot vērā, ka
vairumā gadījumu pasūtījumu apmaksa notiek tikai pēc darbu
pabeigšanas un vēl ar nokavēšanos, tādas investīcijas būtu
bīstamas. Vērsos bankā, bet tur man atteica, jo uzņēmumam esot
nepietiekams apgrozījums un pērnā gada peļņa. Protams! Tas bija
2016. un 2017. gads, kad nozarē bija krīze un arī rādītāji
attiecīgi. Tagad esam maksātspējīgi un noslogoti ar darbu, bet
bankai interesē tikai skaitļi. Pa gadu mēs būtu uzaudzējuši
apgrozījumu, bet kurš tad vēlas ņemt kredītu ziemā, kad būvniecības
sezona beigusies? To būtu divtik grūti atmaksāt!

Skaidrojot situāciju kolēģiem, izskanēja ieteikums par «Altum»
programmu. Izlasīju nosacījumus, parēķināju un pieteicos. Šīs
programmas priekšrocība bija iespēja operatīvi saņemt aizdevumu un
samazināt tā apmaksu būvniecības klusajā sezonā. Izvērtējot
uzņēmuma potenciālu, mums deva zaļo gaismu, un jau vairākus mēnešus
strādājam ar savu tehniku. Mums tas nozīmē lielākas iespējas –
sezonā, kad tirgū notiek cīņa par izdevīgiem objektiem, spējam
operatīvi reaģēt, bet klusajos ziemas mēnešos, kad objekti ir uz
izķeršanu, ar savu tehniku varam piedāvāt krietni labāku cenu.»

 

«Mums bija izvēle – krāt un iestrēgt vai aizņemties»

SIA «Zeldari» valdes locekle Ieva Būmerte; ar valsts
atbalstu iegādājās ražošanas iekārtas un pasūtīja produkta
iepakojumu un tā dizainu

Aizdevuma apjoms: 5000 eiro

«Mēs ar vīru esam pārtikas tehnologi un kopā izstrādājām
inovatīvu ražošanas tehnoloģiju dārzeņu čipsiem. Šobrīd populāra ir
kaltēšanas metode, bet mūsu pieeja ir produkta pagatavošana
cepeškrāsnī. Lai biznesa ideja sāktu dzīvot, ieguldījām savus
iekrājumus – noīrējām ražotnes telpas, iegādājāmies tehniku.
Nākamais etaps bija čipsu iepakojuma izstrāde un cīņa par iekļūšanu
veikalu plauktos, un arī šis process prasīja investīcijas. Mums
bija finanses, lai pasūtītu papīra iepakojumu, bet tādu jau
lielveikalā neņems pretī, tāpēc vajadzēja iegādāties dārgāku
konkrēta veida iepakojumu, kuru neviens pa 100 paciņām neražo –
minimums ir 10 tūkstoši paciņu, kas maksā ap 3000 eiro,
turklāt vēl jāizstrādā dizains. Šajā brīdī mums bija izvēle –
turpināt krāt vai aizņemties. Lēmām par labu valsts atbalstam, jo
citādi process būtu iestrēdzis uz nezināmu laiku, bet par ražotnes
telpām taču jāmaksā.

Par aizņēmumu 5000 eiro apmērā pasūtījām iepakojumu un nopirkām
papildu krāsni, lai varētu kāpināt ražošanas apjomus. Liels
ieguvums bija veikt pirmos maksājumus par aizdevumu tikai pēc
projekta realizācijas, jo ražošana ir viens, bet līdz veikala
plauktam vēl bija jātiek – izrādījās, vairums lielveikalu jaunus
produktus apstiprina vien divreiz gadā. Šobrīd mums gandrīz ir
apritējis darba gads – ražojam aptuveni 200 čipsu paciņu nedēļā un
ar savu produktu esam iekļuvuši arī vairākos veikalos Latvijā. Esam
atmaksājuši vairāk nekā pusi no saņemtā atbalsta un jau sākam
plānot nākamo aizdevumu.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»