Atvērta fitnesa studija, aprīkots skaistumkopšanas salons, iegādāta būvtehnika, izveidots bērnudārzs – tik dažādas ir jelgavnieku biznesa idejas, ko aizvadītajā gadā izdevies realizēt pilsētas jaunajiem uzņēmējiem, kā atspērienu izmantojot finanšu institūcijas «Altum» Starta programmu.
«Šai programmai ir virkne priekšrocību – iespēja saņemt atbalstu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, izvēlēties garākus atmaksas termiņus ar atliktiem pamatsummas maksājumiem līdz projekta ieviešanai, zemas nodrošinājuma prasības, kā arī atmaksas grafiks atbilstoši darbības specifikai. Galvenā prasība – biznesa ideja, kuras potenciālu pretendents mums var pierādīt,» stāsta «Altum» Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa. 2018. gadā 10 biznesa uzsācējiem Jelgavā investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem programmā piešķirti 238 tūkstoši eiro.
Investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem Starta programmā var piesaistīt aizdevumu no diviem līdz 150 tūkstošiem eiro ar gada likmi no trīs līdz septiņiem procentiem atkarībā no aizņēmuma summas. Ir cilvēki, kuri uzreiz nāk ar biznesa plānu un pārliecību par savu ideju, – mums ir skaidra vīzija, ticība biznesa dzīvotspējai, un virzām to atbalsta piešķiršanai. Ir gadījumi, kad cilvēks ieskicē biznesa ideju, bet mūsu konsultantam vēl nav skaidrības par atsevišķiem biznesa aspektiem. Šādā gadījumā uzdodam mājasdarbu – izpētīt, salīdzināt, pamainīt. Ņemot vērā, ka bieži vien Starta programma interesē cilvēkus ar nelielu pieredzi uzņēmējdarbībā, viņiem jāpalīdz kritiski un reālistiski izvērtēt situāciju. Vairumā gadījumu pretendenti veic nepieciešamos labojumus un viss izdodas,» atzīst M.Lazdiņa, lēšot, ka finansējums šajā programmā tiek piešķirts vidēji septiņiem no desmit interesentiem.
SIA «RS Fitness» īpašniece Rita Saltuma; ar valsts atbalstu atvēra fitnesa studiju Dobeles šosejā 2
Aizdevuma apjoms: 14 589 eiro
«Manā gadījumā valsts atbalstam biznesa uzsākšanai bija ļoti liela loma, turklāt ne tikai finansiāli. Kad esi zaļš uzņēmējdarbības jautājumos, nevari objektīvi izvērtēt visus riskus, tāpēc «Altum» programmas konsultants, kurš rosina domāt plašāk un spriest kritiski, ir vērtīgs ieguvums.
Vairākus gadus strādājot par TRX treneri, nobriedu tam, lai turpinātu darbu neatkarīgi no darba devēja. Gribēju pati kontrolēt savu darba laiku, noslodzi un atalgojumu. Protams, tas nebija divu dienu jautājums, jo man pašai bija jānodrošina gan telpas, gan inventārs, gan arī reklāma klientu piesaistei. Parēķināju izmaksas un sapratu – sakrāt starta kapitālu vairāk nekā 10 tūkstošu eiro apmērā dažos mēnešos neizdosies, tāpēc vērsos «Altum». Uz bankām pat negāju, jo tur man jau bijusi pieredze ar aizcirstām durvīm – viss apstājās pie jautājuma par atalgojumu, ķīlu un darba stāžu.
Jau pirmā konsultācija, kad «Altum» pārstāvjiem tikai ieskicēju biznesa ideju, vainagojās panākumiem – konsultants mani iedrošināja, un pēc laika pie viņa atgriezos jau ar fitnesa studijas biznesa plānu trīs gadiem. Šajā mirklī arī nāca būtiskākais programmas atbalsts – konsultants norādīja uz trūkumiem un aspektiem, ko vajadzētu pārdomāt, lai nebūtu jāpiedzīvo bankrots jau pirmajos mēnešos. Manā gadījumā īrei bija izvēlētas pārāk dārgas telpas. Piedāvājums 90 kvadrātmetru plašām telpām Jelgavas centrā bija ap 900–1000 eiro, un tā ir kosmiska summa, kas pielīdzināma telpu īres cenai Rīgas centrā. Kad atradu lētāku piedāvājumu ar labu infrastruktūru, ideju apstiprināja un drīz vien piešķīra arī aizdevumu.
Studija darbojas jau astoņus mēnešus, un esmu ieguvusi savu klientu loku. Esmu ļoti pateicīga par atbalstu, jo, izdarot tikai vienu nepareizu soli par telpu izvēli, ideja varēja ciest neveiksmi. Tagad pieņemu jaunu izaicinājumu – šajā pašā ēkā par iekrāto peļņu remontēju nu jau 300 kvadrātmetru plašas studijas telpas.»
SIA «Barboleta» valdes priekšsēdētāja Baiba Blomniece-Jurāne; ar valsts atbalstu izveidoja pirmsskolas izglītības iestādi Atmodas ielā 9
Aizņēmuma apjoms: 13 000 eiro
«Valstī ir ļoti daudzveidīgi atbalsta instrumenti – tos tikai jāmāk prasmīgi salāgot. Jau ilgus gadus darbojos kā klīniskā psiholoģe un strādāju ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai kavēta valodas attīstība. Ar iedvesmu palīdzēt saviem klientiem pirms diviem gadiem izveidoju īpašu līdzsvara platformu. Tas ir rīks, ar kura palīdzību patiesībā jebkuram bērnam var palīdzēt attīstīt mācīšanās spējas – viņš ātrāk var iemācīties dzejolīti, vārdiņus angļu valodā vai jebko citu. Toreiz ar šo ideju iesaistījos Jelgavas Biznesa inkubatorā un aizdomājos par to, ka varētu iet sociālās uzņēmējdarbības ceļu – ražot un pārdot savu līdzsvara platformu, kā arī apmācīt speciālistus ar to strādāt, bet peļņu novirzīt ģimeņu atbalsta programmām. Jau inkubatorā uz šo biznesa ideju paskatījos plašāk un atskārtu, ka varu veidot ģimenēm aktuālu pirmsskolas izglītības iestādi, kur savu rīku varēšu izmantot arī ikdienas darbā.
Kad iecere teorētiski bija pārdomāta, vajadzēja sākt darīt. Atradu idejai piemērotas telpas par adekvātu īres maksu, un vienojāmies par līdzfinansējumu inkubatorā, bet pamatlīdzekļu iegādei piesaistīju «Altum» atbalstu. Saņemot aizdevumu, iegādājāmies skapjus, plauktus, galdus un krēsliņus bērniem, attīstošos materiālus. Tāpat labiekārtojām bērnudārza vidi – ierīkojām drošības kodu, uzlabojām kāpnes, apgaismojumu un iekārtojām rotaļu laukumu.
Šobrīd uzņemam jau otro grupiņu un jūtam, ka pirmais solis ir izdevies. Ar to gan mums nav gana – kā sociālais uzņēmums vēlamies turpināt piesaistīt valsts atbalstu – šoreiz sociālās uzņēmējdarbības grantu – un mūsu telpās veidot arī sociālās attīstības centru, piedāvājot plaša spektra pakalpojumus ģimenēm.»
SIA «Forgaminnt» valdes locekle Zita Bauze; ar valsts atbalstu ieguva apgrozāmos līdzekļus bērnu tekstilizstrādājumu ražošanai ar dzintara diegu
Aizdevuma apjoms: 20 000 eiro
««Altum» atbalsta programmā uzņēmējiem iesaistījos ar skaidru vīziju – saņemt finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, lai sāktu bērnu apģērbu ražošanu ar dzintara diegu. Jau sākotnēji tēmēju uz eksportspējīgu biznesu, jo zināju, ka ar inovatīvu produktu, kuram ir sava odziņa, var un vajag mēģināt konkurēt starptautiskā tirgū. Manā gadījumā, lai sāktu izstrādāt apģērbu, vispirms bija jāatrod dzintara diega piegādātājs, tad – ražotājs, kurš no šī diega spētu uzadīt audumu, un visbeidzot – apģērba izstrādātājs.
Katrā no posmiem, veidojot sadarbību, man nācās pasūtīt testa partijas un, protams, par tām maksāt. Turklāt neviens jau nevēlas pieņemt mazus pasūtījumus – jāiekļaujas apjomā, kas ir izdevīgs ražotājam. Šajā posmā tad arī bija noderīgs valsts atbalsts. Izmantoju uzreiz divus kanālus – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas Biznesa inkubatoru un «Altum». Inkubatorā papildus informatīvajam atbalstam uzņēmējam pieejams līdzfinansējums dažādiem pakalpojumiem, bet sākotnēji maksājumi jāsedz pašam. Ņēmu to vērā un izmantoju «Altum» līdzekļus kā krājkasi, piemēram, auduma ražošanas pakalpojuma izmaksas sedzu ar «Altum» naudu, bet vēlāk saņēmu inkubatora līdzfinansējumu un novirzīju to atpakaļ «Altum» krājkasē.
Papildu ieguvums šajā programmā ir ražotājam draudzīgi nosacījumi – sākumā es maksāju tikai procentus, nevis aizdevuma pamatsummu, un tas ievērojami atviegloja uzņēmuma finansiālo slogu. Naudu mēs taču ņēmām un izmantojām, bet ražošana un preces pārdošana fiziski vēl nenotika. «Altum» šo aspektu ņem vērā un ļoti lojāli izturas pret situācijām, kad neiet tik ātri un tik labi, kā bija cerēts. Nedomāju, ka šādas atlaides uzņēmējiem pieejamas bankās.»
SIA «Mičer group» valdes loceklis Vsevolods Čerņenko; ar valsts atbalstu iegādājās būvtehniku
Aizdevuma apjoms: 25 000 eiro
«Mans darbības lauks ir būvniecība, un šajā nozarē galvenais ir mācēt ātri reaģēt. Pirms astoņiem mēnešiem nopirku būvniecības uzņēmumu, jo saskatīju tam potenciālu – nozarē uzplaukums, darba piedāvājumi visapkārt, vajag tikai paņemt!
Jau pirmajā darba mēnesī sapratu, ka vajadzētu iegādāties ekskavatoru – nodarbojamies ar inženierkomunikāciju izbūvi, un tā ir primārā tehnika, ko izmantojam, bet īrējot tā izmaksā 90–120 eiro dienā. Būvniecības sezonā sanāk maksāt ap 3000 eiro mēnesī, un tā ir ievērojama summa. No uzņēmuma budžeta nopirkt nebija iespēju – tad uz sitiena būtu jāatdod 25 tūkstoši eiro. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu pasūtījumu apmaksa notiek tikai pēc darbu pabeigšanas un vēl ar nokavēšanos, tādas investīcijas būtu bīstamas. Vērsos bankā, bet tur man atteica, jo uzņēmumam esot nepietiekams apgrozījums un pērnā gada peļņa. Protams! Tas bija 2016. un 2017. gads, kad nozarē bija krīze un arī rādītāji attiecīgi. Tagad esam maksātspējīgi un noslogoti ar darbu, bet bankai interesē tikai skaitļi. Pa gadu mēs būtu uzaudzējuši apgrozījumu, bet kurš tad vēlas ņemt kredītu ziemā, kad būvniecības sezona beigusies? To būtu divtik grūti atmaksāt!
Skaidrojot situāciju kolēģiem, izskanēja ieteikums par «Altum» programmu. Izlasīju nosacījumus, parēķināju un pieteicos. Šīs programmas priekšrocība bija iespēja operatīvi saņemt aizdevumu un samazināt tā apmaksu būvniecības klusajā sezonā. Izvērtējot uzņēmuma potenciālu, mums deva zaļo gaismu, un jau vairākus mēnešus strādājam ar savu tehniku. Mums tas nozīmē lielākas iespējas – sezonā, kad tirgū notiek cīņa par izdevīgiem objektiem, spējam operatīvi reaģēt, bet klusajos ziemas mēnešos, kad objekti ir uz izķeršanu, ar savu tehniku varam piedāvāt krietni labāku cenu.»
SIA «Zeldari» valdes locekle Ieva Būmerte; ar valsts atbalstu iegādājās ražošanas iekārtas un pasūtīja produkta iepakojumu un tā dizainu
Aizdevuma apjoms: 5000 eiro
«Mēs ar vīru esam pārtikas tehnologi un kopā izstrādājām inovatīvu ražošanas tehnoloģiju dārzeņu čipsiem. Šobrīd populāra ir kaltēšanas metode, bet mūsu pieeja ir produkta pagatavošana cepeškrāsnī. Lai biznesa ideja sāktu dzīvot, ieguldījām savus iekrājumus – noīrējām ražotnes telpas, iegādājāmies tehniku. Nākamais etaps bija čipsu iepakojuma izstrāde un cīņa par iekļūšanu veikalu plauktos, un arī šis process prasīja investīcijas. Mums bija finanses, lai pasūtītu papīra iepakojumu, bet tādu jau lielveikalā neņems pretī, tāpēc vajadzēja iegādāties dārgāku konkrēta veida iepakojumu, kuru neviens pa 100 paciņām neražo – minimums ir 10 tūkstoši paciņu, kas maksā ap 3000 eiro, turklāt vēl jāizstrādā dizains. Šajā brīdī mums bija izvēle – turpināt krāt vai aizņemties. Lēmām par labu valsts atbalstam, jo citādi process būtu iestrēdzis uz nezināmu laiku, bet par ražotnes telpām taču jāmaksā.
Par aizņēmumu 5000 eiro apmērā pasūtījām iepakojumu un nopirkām papildu krāsni, lai varētu kāpināt ražošanas apjomus. Liels ieguvums bija veikt pirmos maksājumus par aizdevumu tikai pēc projekta realizācijas, jo ražošana ir viens, bet līdz veikala plauktam vēl bija jātiek – izrādījās, vairums lielveikalu jaunus produktus apstiprina vien divreiz gadā. Šobrīd mums gandrīz ir apritējis darba gads – ražojam aptuveni 200 čipsu paciņu nedēļā un ar savu produktu esam iekļuvuši arī vairākos veikalos Latvijā. Esam atmaksājuši vairāk nekā pusi no saņemtā atbalsta un jau sākam plānot nākamo aizdevumu.»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»