2016. gadā medicīniskajā atskurbtuvē ievietotas 2502 personas, kas ir par 7,1 procentu vairāk nekā 2015. gadā, kad atskurbtuvē ievietotas 2336 personas, un par 4,4 procentiem vairāk salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad tajā tika ievietotas 2396 personas. Pagājušajā gadā Jelgavas atskurbtuves pakalpojumus izmantoja arī citas pašvaldības, ar kurām ir noslēgts sadarbības līgums.
Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija, kuras pakļautībā darbojas atskurbtuve, informē, ka pērn atskurbtuvē ievietotas astoņas personas no Ozolnieku novada, 184 – no Dobeles novada, kas ir divreiz vairāk nekā 2015. gadā, viena – no Tērvetes novada. Līgumi ar šīm pašvaldībām par atskurbtuves izmantošanu ir spēkā jau vairākus gadus, un šogad sadarbības līgums noslēgts arī ar Auces novadu. Visticamāk, no citām pašvaldībām ievietoto personu skaits audzis, jo arī tās var pretendēt uz kompensāciju no valsts.
«Personu, kas kādā noteiktā laika periodā tiks ievietotas atskurbtuvē, skaitu prognozēt nav iespējams. Agrāk bija tā – tuvojas svētki, pensijas izmaksas diena, algas diena, pilnmēness, un var gaidīt klientu pieplūdumu. Bet tagad svin visu laiku,» spriež atskurbtuves priekšnieks Vilnis Auza. Viņš skaidro, ka ir personas, kas gada laikā atskurbtuvē tiek ievietotas ļoti bieži, piemēram, ir cilvēks, kurš šogad vien, saskaitot visas atskurbtuvē pavadītās stundas, tajā pavadījis jau mēnesi. Likumdošana paredz, ka atskurbtuvē personu var ievietot maksimums līdz 12 stundām.
Pērn atskurbtuvē sastādīti 872 administratīvā pārkāpuma protokoli (2015. gadā – 858, 2014. gadā – 806). Visvairāk – 499 – protokolu sastādīti par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā vai atrašanos sabiedriskā vietā tādā stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, 359 – ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā. 11 protokoli sastādīti par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas, viens – par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta.
Februāra domes sēdē noteikta maksa par uzturēšanos atskurbtuvē – 20 eiro. Līdz šim par atskurbšanu personai bija jāmaksā 14,23 eiro. V.Auza skaidro, ka pēdējo reizi šī maksa bija noteikta 2000. gadā (toreiz – 10 lati). Ņemot vērā augošās izmaksas, tā tika pārskatīta. «Uzturēšanās maksa, kas jāsedz personai, ir visnotaļ simboliska, jo pēdējos divus gadus reālās izmaksas par vienu personu ir ap 100 eiro,» tā viņš.
Šis būs trešais gads, kad valsts pašvaldībām izmaksās kompensāciju par atskurbtuves darbības nodrošināšanu, kas tiek aprēķināta pēc speciālas formulas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē rīkojuma projektu «Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem»», kurā Jelgavas pilsētas pašvaldībai, lai segtu faktiskos izdevumus, kas radušies, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atradušās bezpalīdzības stāvoklī, par 2016. gadu plānots piešķirt 34 635 eiro. Rīkojums gan vēl nav izskatīts. Kopumā pašvaldībai atskurbtuves uzturēšana pērn izmaksāja 247 951 eiro. Savukārt 2015. gadā pašvaldība atskurbtuves darbības nodrošināšanai tērēja 215 202 eiro un valsts kā kompensāciju izmaksāja 33 585 eiro.
Jāpiebilst, ka pašvaldība arī iespēju robežās uzlabo atskurbtuves tehnisko stāvokli. Atskurbtuves priekšnieks norāda, ka pagājušajā gadā tika veikti remontdarbi četrās tā sauktajās palātās, līdz ar to šobrīd ir izremontētas visas palātas – grīdas segums nomainīts, sienas nokrāsotas, guļamlāvas nomainītas. Jelgavas atskurbtuvē vienlaikus var ievietot 18 personas – tajā ir sešas palātas pa trim vietām katrā, bet sievietes un vīrieši tiek izvietoti atsevišķi. Šogad atskurbtuvē remontdarbi nav paredzēti.
Foto: no JV arhīva
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 % 
2.2 °C,
3.7 m/s,
87.5 %