Pilsētā

Janvārī spēkā stājās grozījumi Pensiju likumā, paredzot, ka mirušā pensionāra laulātais gadu var saņemt atraitņa pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālajā nodaļā janvārī šis pabalsts piešķirts 30 cilvēkiem. Jelgavas Sociālo lietu pārvalde vērš pensionāru uzmanību uz to, ka arī atraitņa pabalsts tiek ņemts vērā, izvērtējot seniora ienākumus, lai pretendētu uz trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu un saņemtu pašvaldības pabalstus.

VSAA Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja
Dace Olte stāsta, ka līdz 31. janvārim atraitņa pabalstu nodaļā
pieprasījuši un tas piešķirts 30 mirušo pensionāru laulātajiem.
«Izvērtējot dažādas klientu situācijas, manuprāt, jaunais valsts
pabalsts ir ļoti nozīmīgs atbalsts pensionāriem pēc lielā
zaudējuma, lai viņi sakārtotu savu dzīvi, dzīvojot vieni,» atzīst
D.Olte.

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka no 1.
janvāra pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam
laulātajam, kuram arī ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas
vai speciālā valsts pensija, ir iespēja vienu gadu pēc laulātā
nāves saņemt pusi – 50 procentus – no sava mirušā laulātā pensijas,
ieskaitot piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada
beigām.

D.Olte norāda, ka tiesības uz pabalstu ir 12
mēnešus no pensijas saņēmēja nāves, kas iestājusies pēc 2019. gada
1. janvāra, dienas, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no
pensijas saņēmēja nāves dienas. Tiesības saņemt pārdzīvojušā
laulātā jeb atraitņa pabalstu ir gadījumā, ja ievēroti vairāki
nosacījumi: pensijas saņēmējs miršanas dienā ir bija reģistrētā
laulībā; mirušais bija vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma
vai izdienas pensijas saņēmējs; pārdzīvojušais laulātais ir
Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās pensijas
saņēmējs, turklāt uz atraitņa pabalstu var pretendēt tikai tad, ja
pensijas saņēmējs nomiris pēc 2019. gada 1. janvāra. D.Olte
piebilst, ka par iespēju saņemt šo pabalstu interesējušies arī
pensionāri, kuri dzīvoja kopā, bet laulība nebija reģistrēta. «Šādā
gadījumā tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pabalstu nav,» uzsver
D.Olte.

Lai saņemtu minēto pabalstu, pensionārs var
vērsties VSAA nodaļā un aizpildīt iesniegumu vai arī pa pastu vai
ar pilnvarotas personas starpniecību iesniegt iesniegumu brīvā
formā. Tāpat pabalstam var pieteikties elektroniski, aizpildot
e-iesniegumu portālā Latvija.lv. «Papildu dokumenti nav jāiesniedz,
jo dati par miršanas faktu un laulības reģistrāciju VSAA ir
pieejami elektroniski,» skaidro D.Olte, piebilstot, ka līdz šim
praksē noticis tā: kad cilvēks ierodas kārtot apbedīšanas pabalstu
sakarā ar pensionāra nāvi, VSAA darbinieks viņu arī informē par
tiesībām saņemt jauno pabalstu.

D.Olte informē, ka no janvāra stājušās spēkā
arī izmaiņas apbedīšanas pabalsta izmaksā. «Šobrīd apbedīšanas
pabalsts ir divu mirušā pensionāra pensiju apmērā, ieskaitot
piemaksu pie pensijas par stāžu līdz 1995. gada nogalei. Iepriekš
pabalsta apmērā netika ieskaitīta piemaksa,» skaidro viņa,
akcentējot, ka apbedīšanas pabalstu sakarā ar pensionāra nāvi var
saņemt jebkura persona, kas uzņēmusies mirušā bēru rīkošanu, –
tuvinieki, draugi, kaimiņi, bijusī darbavieta, juridiska persona,
arī apbedīšanas firma.

Jelgavas Sociālo lietu pārvalde vērš
pensionāru uzmanību uz to, ka atraitņa pabalsts ir papildu
ienākumi. «Līdz šim seniori pēc laulātā nāves ir vērsušies Sociālo
lietu pārvaldē ar pieprasījumu viņiem piešķirt trūcīgas vai
maznodrošinātas personas statusu, kas ļauj pretendēt uz ikmēneša
pašvaldības dzīvokļa pabalstu un pabalstu medicīnisko pakalpojumu
apmaksai. Lai piešķirtu šo statusu, tiek vērtēti arī personas
ienākumi un materiālais stāvoklis – ienākumi uz personu nedrīkst
pārsniegt 296 eiro mēnesī. Iespējams, saņemot atraitņa pabalstu,
pensionāra ienākumu līmenis pārsniedz šo slieksni, līdz ar to viņš
diemžēl nevar kvalificēties šī statusa saņemšanai un pretendēt uz
pašvaldības atbalstu,» skaidro Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes
vadītājas vietniece Jeļena Laškova.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva