20. gadsimta 80. gadu vidū PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova uzsāktais jaunais politiskais kurss, kas bija vērsts uz sabiedrības demokratizāciju, pārbūvi un atklātību, deva «zaļo gaismu» neformālo sabiedrisko grupu un kustību veidošanai, piemēram, tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa «Helsinki 86» un 1987. gadā – Vides aizsardzības klubs.
www.jelgavasvestnesis.lv
Sākums aktīvai sabiedrības līdzdalībai Atmodas procesos Jelgavā bija 1987. gadā notikušie Lielupes svētki, kas bija pilsētnieku protesta akcija pret upes piesārņošanu ar rūpnieciskajiem atkritumiem. Pilsētas teritorijā Lielupē un citās upēs bija aizliegts peldēties.
1988. gada 8. maijā izdevās atrast padomju varas laikā nopostītā K.Jansona pieminekļa «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» fragmentu, bet 1988. gada 17. maijā muzejā notika saruna par Lāčplēša pieminekļa likteni un ziedojumu vākšanu pieminekļa atjaunošanai. Jelgavnieki aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanā 1988. gada 8. oktobrī un tās darbībā. Savukārt 1988. gada 18. novembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tornī uz mūžīgiem laikiem tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, bet 21. novembrī iesāka tradīciju, ka pilsētas Meža kapos notiek piemiņas pasākums Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem.
1989. gada 15. martā sāka iznākt A.Račinska un A.Žukovska rediģēts nelegālais laikraksts «Jelgavnieks». Nozīmīgs Atmodas laika notikums Jelgavā bija 1989. gada 10. decembrī notikušās demokrātiskās pašvaldības vēlēšanas. Par Jelgavas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja LTF atbalstīto J.Bunkšu, kurš 1991. gadā bija arī pirmais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. 1989. gadā no 8. līdz 23. aprīlim notika Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa vēlēšanas, Jelgavā sabiedriskā kārtā tika veikta pilsoņu un viņu pēcnācēju reģistrēšana.
Pieminot deportētos Latvijas iedzīvotājus, 1989. gada 25. martā pie kultūras nama «Rota» un 14. jūnijā Svētbirzī notika atceres pasākumi. 1989. gada 14. septembrī pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes ēkas atklāja piemiņas plāksni pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem, bet I.Sudmaļa bulvāri pārdēvēja par J.Čakstes bulvāri.
1990. gada 22. februārī Jelgavas Tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par valsts karoga lietošanu Jelgavā, pilsētas ģerboņa (1925) un karoga (1938) atjaunošanu. Pēc Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4. maijā arī Jelgavā sākās lielas pārmaiņas, kas ietekmēja padomju laikā izveidojušos pilsētas saimniecisko un sociālo dzīvi – tika slēgtas daudzas rūpnīcas, no Latvijas, tajā skaitā Jelgavas, izvesta Krievijas armija (1994).
Jelgavā tautas atmodas laiks simboliski noslēdzās ar Ļeņinam veltītā pieminekļa demontāžu 1990. gada 17. oktobrī un atjaunotā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem atklāšanu 1992. gada 21. novembrī Stacijas laukumā.
Attēls: Atmodas laika mītiņš pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs