No 1. jūlija, nevis no 1. augusta, kā tas bija paredzēts iepriekš, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pēc atlīdzības saņēmēja pieprasījuma piegādās viņa dzīvesvietā par maksu, paredz šodien Saeimā otrajā, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
Apdrošināšanas atlīdzību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaitīs uz atlīdzības saņēmēja iesniegumā norādīto kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu.
Tāpat, kā ziņots, no šā gada 1. jūlija slimības pabalsta izmaksas ilgums vairs nebūs 52 nedēļas, bet gan 26 nedēļas.
Šāda slimības pabalsta izmaksa būs, ja persona slimo nepārtraukti, bet, ja persona slimo ar pārtraukumiem, pabalsts tiks izmaksāts uz laiku, ne ilgāku kā 52 nedēļas trīs gadu periodā, to paredz grozījumi likumā par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kas šodien tika nodoti skatīšanai Saeimas komisijās.
Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) lēmumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām. Šīs izmaiņas attieksies uz apdrošinātajām personām, kurām pārejoša darba nespēja iestāsies pēc likumprojekta spēkā stāšanās.
Ar grozījumiem tiks noteikts, ka tiesības saņemt atlīdzību par darbspēju zaudējumu būs tikai personām ar invaliditāti.
Līdz likuma izmaiņām piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu 10%–25% apmērā turpinās izmaksāt uz termiņu, kāds noteikts lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu.
Tāpat ar grozījumiem tiek precizēta atlīdzību indeksācijas kārtība, paredzot, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēru pārskata reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja šis indekss ir mazāks par ciparu “1”, tad atlīdzības apmēru nepārskata. Turklāt, ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, 2009. gadā atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmēru nepārskatīs.
Ievērojot ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, grozījumi nosaka optimizēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, izslēdzot vienlaicīgu vairāku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu. Līdz ar to apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju vai izdienas pensiju, piešķir vienu pakalpojumu pēc personas izvēles un atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu pārtrauc laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
Savukārt attiecībā uz atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējiem, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, likumprojekts nosaka: ja piešķirtās vecuma pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un vecuma pensijas apmēru, bet, ja piešķirtās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru vai to pārsniedz, atlīdzības par darbspēju zaudējumu izmaksu pārtrauc.
Labklājības ministrija skaidro, ka grozījumu mērķis ir saskaņot valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām, optimizēt un stingrāk kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas kārtību un samazināt slimības pabalsta izmaksas periodu, lai tādējādi racionālāk izmantotu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļus.
www.leta.lv
26 °C,
2.7 m/s,
64.2 % 
26 °C,
2.7 m/s,
64.2 %