Pilsētā

Sintija Čepanone

«Šajā nozarē galvenokārt visu diktē iepirkuma cenas, pamatā ir
saimnieciskais aprēķins – cik izdevīgi varam realizēt produkciju,»
šķirošanas līnijas ražošanas inženieris Andris Spunītis akcentē, ka
tas, kas pilsētā ir atkritumi, laukumā Ganību ielā kļūst par
materiālu, kam ir pavisam cita tirgus vērtība. Tiesa gan – pašlaik
arī Jelgavā pamazām veidojas šīs produkcijas uzkrājumi, jo
realizācijas cenas salīdzinājumā, piemēram, ar vasaru ir būtiski
kritušās. «Tomēr situācija nav tik dramatiska – piemēram, sapresēts
kartons pašlaik laukumā uzkrāts trīs četras kravas jeb mēneša
realizācija. Neesam ieinteresēti to pārdot par pašreizējām zemajām
cenām. Vēl varam pagaidīt, līdz tās atkal sāks augt,» situāciju
raksturo A.Spunītis.

Jelgavnieki šķiro apzinīgi

Kopš pagājušā gada arī jelgavniekiem ir iespēja šķirot
atkritumus. Šim nolūkam Zemgales reģiona sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas gaitā izveidoti divi
otrreizējo izejvielu savākšanas punkti Paula Lejiņa ielā 6 un
Salnas ielā 20, kā arī sadzīves atkritumu šķirošanas laukums Ganību
ielā 84, kur izbūvēta atkritumu šķirošanas līnija. Jau pašlaik
pilsētā vairāk nekā trīsdesmit vietās uzstādīti trīs krāsu
konteineri – zaļie domāti tīrām un, vēlams, nesaplēstām stikla
pudelēm un burkām; dzeltenajos ievietojamas tīras PET pudeles
(minerālūdens, alus, kvasa u.c. dzērienu plastmasas pudeles),
polietilēna maisiņi un plēves, kā arī tīri un sausi kartona un
papīra iepakojumi, avīzes, žurnāli, grāmatas un rakstāmpapīrs.
Savukārt tumšie konteineri domāti pārējiem nešķirotajiem sadzīves
atkritumiem. «Kopumā visā Zemgales reģionā – Jelgavā, Bauskas,
Dobeles pilsētā un rajonā – jāizvieto 939 šādi konteineri pa 313
katram sadzīves atkritumu veidam,» teic aģentūras «Zemgales EKO»
direktora pienākumu izpildītāja Zane Ķince, piebilstot, ka Jelgavā
šķirot atkritumus būs iespējams kopumā 110 laukumos. Viņa vērtē, ka
nu šis process aizgājis arī mūsu pilsētā. «Jelgavnieki atkritumus
šķiro tiešām apzinīgi, īpaši jaunieši, kas labprāt izmanto Latvijas
Lauksaimniecības universitātes apsaimniekotajās teritorijās
izvietotos konteinerus. Ar katru mēnesi novērojam, ka piemaisījumu
konteineros kļūst aizvien mazāk,» iedzīvotāju aktivitāti uzteic
Z.Ķince, norādot, ka pašlaik atkritumu šķirošanas konteineri ir
galvenokārt pie izglītības iestādēm, dienesta viesnīcām, degvielas
uzpildes stacijās, taču pakāpeniski tie tiks izvietoti arī
atkritumu laukumos pie daudzdzīvokļu mājām. 

Realizācijas apjomi aug

Iedzīvotāju vēlmi šķirot atkritumus uzteic arī A.Spunītis –
mēnesī Ganību ielā kopumā pārstrādā 80 – 90 tonnas dalīto
atkritumu, tostarp arī no Dobeles un rajona, un tikai 10 procenti
nonāk atkritumu poligonā «Brakšķi» – pārējiem atkritumiem tiek dota
otrā dzīve. «2008. gadā esam pārstrādājuši par 250 tonnām kartona
vairāk nekā gadu iepriekš. Proti, pērn sašķirojām un realizējām 796
tonnas kartona,» darba efektivitāti ar skaitļiem pamato šķirošanas
līnijas ražošanas inženieris. Protams, lielākoties Ganību ielā
kartons nonāk no tirdzniecības vietām. «Pagājušajā gadā vēl tikai
apzinājām situāciju atkritumu šķirošanas jomā, tostarp vidējo
apjomu, izmaksas, tieši tādēļ kartonu no tirdzniecības vietām
pieņēmām bez maksas. Pašlaik jau līgumos paredzēts, ka par
kubikmetru izvestā sapresētā kartona jāmaksā 2,60 lati – tādējādi
mēs vismaz kompensējam transporta izdevumus. Iedzīvotājiem gan šajā
ziņā nekas nav mainījies,» tā A.Spunītis, akcentējot, ka šis nav
bizness, kur gūt milzu peļņu, tādēļ jo svarīgāk ir strādāt
racionāli, lai atmaksātos šķirošanas līnijas izbūve. Viens no
mērķiem – nodrošināt vēl vismaz uz pusi vairāk izejmateriālu, jo
atkritumu pārstrādes un šķirošanas jaudas Ganību ielā ir lielas.
«Šajā nozarē ir būtiski divi nosacījumi – produkcijas kvalitāte, ko
mēs spējam nodrošināt visaugstākajā līmenī, un apjomi, lai varētu
noslēgt ilgtermiņa līgumus par realizāciju. Tieši tādēļ meklējam
iespējas palielināt apjomus,» tā A.Spunītis.    

Cer, ka tirgus atdzīvosies

Vērtējot situāciju šajā nozarē kopumā, produkcijas kvalitāti
un apjomus kā galvenos priekšnosacījumus attīstībai akcentē arī
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas direktors Aldis Vidužs.
«Iespēju realizēt sašķirotos atkritumus netrūkst, taču otrreiz
izmantojamam materiālam jābūt tādā kvalitātē, lai tas būtu
piemērots pārstrādei konkrētā uzņēmumā, turklāt tādā apjomā, lai to
būtu izdevīgi realizēt gan vietējā, gan pasaules tirgū,» A.Vidužs
norāda, ka, piemēram, nešķirotu stiklu iepērk par pieciem latiem
tonnā, savukārt tonnu sašķirota stikla var realizēt jau par 15 – 20
latiem. «Vienkārši ir jādomā, kā strādāt efektīvāk,» tā
A.Vidužs.

Šķirošanas līnijas ražošanas inženieris tomēr neslēpj, ka
pašlaik tirgus ir apsīcis. «Pagaidām nekādas aktivitātes nav
vērojamas, jo arī šis tirgus dzīvo līdzi ekonomiskajām nebūšanām
visā pasaulē. Jāņem vērā, ka janvāris šajā nozarē vispār ir tāds
klusais mēnesis, kad vērojams tā saucamais pēcsvētku sindroms –
samazinās gan atkritumu, gan arī realizācijas apjomi –, taču lielām
bažām nav pamata, jo mums ir informācija, ka jau pašlaik rūpnīcas,
kas pārstrādā dalītos atkritumus, sastādījušas ražošanas plānu
gadam, izvērtējušas rezerves, tādējādi realizācijas cena kāps,»
teic A.Spunītis, atklājot, ka pašlaik gan, piemēram, kartonam
iepirkuma cenas, salīdzinot ar situāciju pagājušā gada vasarā,
samazinājušās apmēram četras reizes, PET pudelēm un plēvei – uz
pusi. Decembrī tonnu kartona bija iespējams realizēt vidēji par 15
eiro. «Pamazām tirgus gan sāk atdzīvoties, un jau mēneša beigās
mums sola 20 eiro par tonnu kartona,» tā ražošanas inženieris,
piebilstot, ka pagaidām uzkrājumi nav tik lieli, lai nevarētu
pagaidīt cenas kāpumu.

Ekonomiskā situācija 

ietekmē visus ražotājus

Taujāts, kur tiek realizēta Ganību ielā sagatavotā produkcija,
A.Spunītis skaidro, ka viss atkarīgs no iepirkuma cenas – ja
vietējie pārstrādātāji maksā mazāk, tiek meklētas iespējas
produkciju realizēt ārvalstīs. «Jāņem vērā, ka Latvijā darbojas arī
tā saucamās starpniekfirmas. Skaidrs, ka, strādājot pa tiešo ar
gala pircēju, iepirkuma cenas būs augstākas – atšķirība var būt pat
15 – 20 procenti,» nepieciešamību izzināt tirgu un meklēt iespējas
produkciju realizēt pašiem skaidro ražošanas inženieris. Tā,
piemēram, plēve galvenokārt tiek realizēta SIA «Nordic plast», PET
pudeles – uzņēmumam «PET Baltija», savukārt kartons tiek eksportēts
uz Lietuvu.

Tiesa gan – arī otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādātāji un
ražotāji norāda uz tirgus apsīkumu. Tā, piemēram, SIA «Nordic
plast», kas pārstrādā industriālo plēvi un iegūtās granulas realizē
Eiropas tirgū, mēnesī pārstrādā 380 – 400 tonnas plēves, iegūstot
ap 300 tonnām granulu. «Pašlaik izjūtam to, ka samazinās
realizācijas tirgus, realizācijas cenas pazeminājušās pat par 35 –
40 procentiem, taču mēs turpinām strādāt, jo ir pamatotas cerības,
ka februārī situācija varētu uzlaboties,» teic SIA «Nordic plast»
un «PET Baltija» direktors Alberts Strauts, atklājot, ka arī PET
pudeļu pārstrādes jomā situācija ir līdzīga, lai gan galvenokārt
process šajā jomā pašlaik piebremzējies ražotnes rekonstrukcijas
dēļ. Panīkusi ir arī stikla rūpniecība, tādējādi vietējie uzņēmumi,
piemēram, akciju sabiedrība «Grīziņkalns» sašķiroto stiklu
pārstrādei iepērk krietni mazāk. Par cik procentiem samazinājušies
apjomi un iepirkuma cena, uzņēmumā gan neatklāj.

«Ja kāds man septembrī būtu teicis, ka situācija būs tāda,
kāda pašlaik tā ir, es neticētu, bet nu makulatūras tirgus visā
pasaulē ir būtiski izmainījies. Ja vēl vasarā makulatūru mēs par 20
latiem tonnā uzpirkām no visiem, tad pašlaik to darām tikai no
ilggadējiem sadarbības partneriem. Pārējie makulatūru var nodot,
par to nesaņemot samaksu. Iepirkuma cenas tāpat kā realizācijas
cenas ir būtiski samazinājušās,» teic Līgatnes papīrfabrikas
Makulatūras projektu vadītāja Anda Kalniņa. Mēnesī uzņēmumā
pārstrādā 1300 – 1500 tonnas papīra. A.Kalniņa prognozē, ka
situācija arī šajā nozarē tomēr uzlabosies: «Pagaidām, kaut
samazinot apjomus, mums jādara viss, lai saglabātu ražošanu, jo
daudzviet pasaulē papīrfabrikas šajos ekonomiskajos apstākļos
vienkārši tiek slēgtas.»

«Zemgales EKO» direktora pienākumu izpildītāja Z.Ķince
neslēpj, ka arī atkritumu saimniecībā nepieciešamas būtiskas
izmaiņas. Tā kā dalītā atkritumu apsaimniekošana ir nepieciešama,
bet pašreizējos apstākļos nav ekonomiski izdevīga, tās ieviešanai
un uzturēšanai nepieciešamas dotācijas, piemēram, no dabas resursu
nodokļa ieņēmumiem. «Jau pašlaik nozares pārstāvji, kas
apvienojušies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā, lai
risinātu šo jautājumu, plāno vērsties Vides ministrijā. Citādi
sanāk absurda situācija – iedzīvotāji vēlas un labprāt arī šķiro
atkritumus, taču pašreizējos apstākļos to realizācija ir
ierobežota,» tā Z.Ķince.