«Pirmā sajūta, izkāpjot no lidmašīnas, ir vējš – tas ir auksts un spēcīgs, un īpaši skaļš, brīžiem apgrūtinot sarunāšanos,» savos pirmajos iespaidos par pasaules lielāko salu – Grenlandi – dalās ledāju pētnieks Kristaps Lamsters, kurš 23. februārī pulksten 18 viesosies tematiskajā tūrisma vakarā Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.
Aizvadītā gada vasarā Latvijas Universitātes jaunie zinātnieki devās pirmajā latviešu polārpētnieku zinātniskajā ekspedīcijā uz Grenlandi, kur pētīja ledājus un iepazina unikālo Grenlandes dabu. Februāra tematiskā tūrisma vakara viesis būs viens no ekspedīcijas dalībniekiem K.Lamsters – viņš dalīsies savos novērojumos par Grenlandi, tās ledāju noslēpumiem, kā arī klimata pārmaiņām, ledāju veidošanos un kušanu. «Man prātā joprojām ir pirmais iespaids par grandiozo Grenlandes ledus vairogu, kura mērogi ir neaptverami. Tas galu galā ir vienīgais ledus vairogs Ziemeļu puslodē – par to lielāks ir tikai Antarktikā,» stāsta pētnieks. Viņš norāda, ka ledus vairogu klāj bagātīgs virsledāja upju tīkls, kura ūdeņi ietekmē jūras līmeņa celšanos visā pasaulē. «Ledus pelēcīgo baltumu vietām pārtrauc arī zili plankumi – virsledāja ezeri –, kuri kušanas sezonas beigās pazūd tikpat ātri, cik uzradušies, milzīgo ūdens daudzumu nogādājot zem ledāja un paātrinot tā plūšanu,» novērojumos dalās pētnieks. Tāpat ekspedīcijas dalībnieki pētīja arī kvēpus un putekļus, kas ledu vietām nokrāso gandrīz melnu. «Šīs tā saucamās melnā oglekļa daļiņas rodas gan no mežu ugunsgrēkiem Kanādā, gan sadedzinot naftas un ogļu produktus. Pētījām zemledāja reljefu un atklājām padziļinājumu ledāja gultnē, pa kuru noplūst zemledāja ūdeņi. Daļa paraugu joprojām tiek apstrādāti, un ceram noskaidrot vēl vairāk par ledāju dinamiku, pieledāja teritorijas attīstību un ekoloģiju,» stāsta K.Lamsters.
Tematiskajā tūrisma vakarā ikviens varēs uzzināt, kā jaunie pētnieki gatavojās ekspedīcijai, kā noritēja darbs uz ledāja un ko jaunu izdevies atklāt. Lai arī klātesošie sajustu Grenlandes burvību, K.Lamsters demonstrēs ekspedīcijas laikā uzņemtās fotogrāfijas un video materiālus, kur atspoguļota pētnieku ikdiena uz ledāja un paša ledāja neizmērojamā krāsu un formu daudzveidība. Papildus ledāju noslēpumu atklāšanai pētnieki iepazina arī Grenlandes dzīvo dabu, kas pārsteigusi viņus ar lielo daudzveidību. «Grenlandes dzīvniekus redzējām itin bieži – pat netālu no nometnes. Zaķi, lapsas un ziemeļbrieži bija mūsu sabiedrotie visu ekspedīcijas laiku. Arī, aizvadot dienas uz paša ledāja, mūs nepameta sajūta, ka visapkārt valda dzīvība – ledus virsmu klāj mazas bedrītes, pildītas ar ūdeni, un tajās vērojami burbuļi, kā vāroties ūdenim, bet šeit ūdens temperatūra ir vienu grādu virs nulles atzīmes,» atklāj K.Lamsters.
Tematiskais tūrisma vakars «Grenlande» Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī notiks ceturtdien, 23. februārī, pulksten 18. Dalības maksa – 1,50 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem – bez maksas. Pieteikt savu dalību var, zvanot pa tālruni 63005445.
Foto: no JV arhīva
3.8 °C,
1.5 m/s,
96.9 % 
3.8 °C,
1.5 m/s,
96.9 %