Pilsētā

Ievadot Jelgavas Pilsētas svētku nedēļu, šodien Ozolskvērā atklāta tēlnieku Māra Gaiļa un Gundara Kozlovska veidotā koka skulptūra «Laika vilciens». Skulptūra tapusi no Ozolskvēra dižozola, kas daudzus gadus bijis skvēra simbols un koka skulptūru simpozija «Otrā elpa» gaitā ieguvis jaunu veidolu. Turpmāk Ozolskvēra apmeklētājus priecēs teju septiņus metrus gara skulptūra, kas simboliski vēsta par to, ko ozols piedzīvojis savā vairāk nekā 250 gadu ilgajā mūžā.

Uz sešiem laukakmeņiem izvietotās koka
skulptūras priekšgalā ir lokomotīve, kas velk trīs stilizētus
vagonus – Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni, kas
simbolizē ticību, «Academia Petrina», kas ir izglītības simbols, un
Ādolfa Alunāna memoriālo māju, kas simbolizē kultūru. Bet koka
stumbrā iestrādātas 14 atzīmes – katra no tām simbolizē kādu
notikumu, ko sava mūža gaitā piedzīvojis Ozolskvēra dižozols,
piemēram, pirmās augstskolas Latvijas teritorijā atvēršanu 1775.
gadā, dzelzceļa līnijas Jelgava–Rīga atklāšanu 1868. gadā, Latvijā
pirmās cukurfabrikas atvēršanu 1926. gadā un citus. «Skulptūru no
Ozolskvēra dižozola veidojām ar zināmu pietāti, jo šis ir koks ar
ļoti senu vēsturi. «Laika vilciena» priekšgalā ir lokomotīve, kas
simbolizē kustību, virzību uz priekšu, iezīmējot šī dižozola
pārveides procesu,» sacīja tēlnieks skulptūras koncepcijas autors
M.Gailis. Viņš norāda, ka darbs nesis gandarījumu un skulptūras
tapšanas procesu atvieglojuši labie laikapstākļi un garāmgājēju
atbalsts.

«Laika vilciena» atklāšanas pasākumā
piedalījās gan jelgavnieki, kas dzīvo Ozolskvēra apkārtnē vai
ikdienā mēdz to šķērsot, gan arī pilsētas pirmsskolas izglītības
iestāžu audzēkņi, kuriem jaunizveidotais vides objekts kalpos kā
jauna satikšanās vieta. «Netālu no Ozolskvēra dzīvoju kopš 1963.
gada un dižozolu ik dienu vēroju pa logu. Protams, man ir ārkārtīgi
žēl, ka ozolu nācās nocirst, taču arī jaunais risinājums ir
izdevies. Gods un slava māksliniekiem, kuri tajā ieguldījuši lielu
darbu. Atminos: kad meita bija maza, viņa mēdza mani saukt pie loga
un novērtēt vārnu saietu ozolā. Sākumā atlidoja viena vārna un
nosēdās pašā ozola galotnē, vēlāk tai pievienojās vēl citas,» savās
atmiņās dalās jelgavniece Laila, norādot, ka viņai būtiskākais, lai
jelgavnieki ciena jaunizveidoto skulptūru un attiecas pret to ar
pietāti. «Tagad vērošu, kā Ozolskvērā aug un zaļo jauniestādītais
ozols». «Visam ir savs laiks un šis dižozols vairs nebija drošs
garāmgājējiem, tādēļ domāju, ka skulptūras izveide no vecā koka
stumbra ir laba ideja,» tā jelgavniece Aina.

Skulptūra tapusi ar Valsts kultūrkapitāla
fonda, Zemgales Plānošanas reģiona un «Latvijas valsts mežu»
atbalstu.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau
rakstīja, ka 2018. gada vasarā ozolu, kas auga Ozolskvērā līdzās
bērnu rotaļu laukumam un pilsētnieku iecienītai atpūtas vietai,
pašvaldības speciālisti, arborists un Dabas aizsardzības pārvaldes
darbinieki atzina par stipri bojātu un bīstamu. Lēmums ozolu
nozāģēt tika pieņemts, jo tam bija radušies būtiski sakņu sistēmas
bojājumi, iztrupējusi stumbra pamatne ar vairākiem vaļējiem
dobumiem pie tās, kuros konstatēta brūnā trupe. Savukārt Jelgavas
pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» audzēkņi
apņēmušies dot otru mūžu Ozolskvēra dižozolam – mazie jelgavnieki
salasīja dižkoka zīles un iedēstīja tās melnzemē. Bērnudārzs ir
iesaistījies «Latvijas valsts mežu» koku sēšanas un stādīšanas
akcijā «Skābeklis», lai bērni jau no mazotnes izprastu, kāds ir
koka dzīves cikls. Savukārt aprīļa beigās Lielās talkas laikā,
piedaloties pilsētas iedzīvotājiem, Ozolskvērā iestādīts jauns
ozols, lai tas šajā vietā turpinātu uzkrāt Jelgavas vēstures un
nākotnes liecības.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»