Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja skvērā atklāta Trešās atmodas piemiņas vieta «Brīvības ceļš», kuras centrālais objekts ir tēlnieka Kārļa Jansona 1932. gadā atklātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» fragments.
«1922. gadā Jelgava izrādīja iniciatīvu uzstādīt pieminekli Meža kapos cīņās pret Bermontu kritušo piemiņai – šis bija pirmais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Latvijā. Arī šoreiz no jelgavniekiem nāca iniciatīva izveidot šo piemiņas vietu,» uzrunājot klātesošos, sacīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Viņa norādīja, ka Lāčplēša pieminekļa fragmenta ceļš līdz nonākšanai Jelgavas muzeja krājumā neesot bijis viegls – 1942. gadā Zemgales apgabala komisārs Medems lika pašam autoram nokalt Melnā bruņinieka tēlu, bet 1949. gadā pilsētas izpildkomiteja pieņēma lēmumu par pieminekļa noņemšanu. Tikai 1988. gadā, pateicoties aktīvistiem, kam rūpēja kultūras vērtību saglabāšana, piemineklis tika atrasts un ierakstīts muzeja krājumā. «Desmit dienas pēc pieminekļa novietošanas pie Jelgavas muzeja, 1988. gada 17. maijā, muzejā notika sabiedrības sanāksme, kurā pirmo reizi cilvēki pauda savu neapmierinātību par notikumiem Jelgavā un Latvijā. Šis pieminekļa fragments kļuva par tādu kā Trešās atmodas simbolu – tas ir atgādinājums, ka mums ir jābūt atbildīgiem par to, ko izdarījušas iepriekšējās paaudzes, un par to, ko darām mēs,» tā G.Grase.
Nozīmīgu ieguldījumu šīs piemiņas vietas izveidē deva arī Jelgavas Latviešu biedrība, un biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis norādīja: «Ciešanām ir varavīksnes krāsa – tās iemiesojas mūsu garā un sirdīs, bet tām ir cita jēga – tās pārveido mūs un padara stiprākus.»
Jāatgādina, ka pieminekļa fragments tika attīrīts un novietots uz granīta plātnes, savukārt skvēra teritorijā izbūvēti bruģakmens seguma celiņi, uzstādīti soliņi un izveidoti jauni apstādījumi. «Man ir prieks, ka Lāčplēša pieminekļa fragments piedzīvo atdzimšanu. Tas atrodas simboliski spēcīgā vietā: starp trim dievnamiem – Katoļu katedrāli, Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāli un Svētās Trīsvienības baznīcas torni – līdzās vēsturiski nozīmīgajai Academia Petrina ēkai,» vērtē piemiņas vietas noformējuma idejas autore arhitekte Aija Ziemeļniece. Viņa papildina, ka gar piemiņas vietu ir vienvirziena transporta kustība, kas ļauj labāk pamanīt šo vietu.
Foto: Austris Auziņš