Pilsētā

Tieši pirms 100 gadiem 5. janvārī pirmais latviešu bruņoto vienību komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks Jelgavā parakstīja pavēli numur 1, par sev pakļauto sešu vienību apvienošanu 1. latviešu atsevišķajā jeb Kalpaka bataljonā. Pieminot vēsturisko notikumu, šodien pie bērnu un jauniešu centra «Junda» ēkas Pasta ielā 32 – aptuvenajā vietā, kur savulaik pavēle tika parakstīta –, godinot O.Kalpaku, piestiprināta atjaunotā piemiņas plāksne, kas vēsta par šo notikumu. «Ar šo Jelgava ir ievietojusi atpakaļ iztrūkstošo lapu militārajā vēstures grāmatā par Latvijas neatkarības cīņām,» notikuma nozīmīgumu uzsvēra Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs.

O.Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka
vienības komandieris. 1918. gada 31. decembrī Kārļa Ulmaņa Pagaidu
valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri.
1919. gada 3. janvāra agrā rītā O.Kalpaks kopā ar uzticīgajiem
karavīriem devās uz Jelgavu, kur ar savu štābu apmetās ēkā Pasta
ielā tagadējā Raiņa parkā un 5. janvārī viņš šeit parakstīja
pavēli, apvienojot sev pakļautās vienības. Šis notikums Latvijas
valsts vēsturē iezīmē Latvijas armijas izveidošanu. Jāpiebilst, ka
tas notika brīdī, kad Jelgava uz piecām dienām – no 2. līdz 6.
janvārim – formāli bija kļuvusi par Latvijas galvaspilsētu, jo uz
šejieni bija pārcēlusies Latvijas Pagaidu valdība, kas tālāk devās
uz Liepāju.

Atzīmējot 100 gadus, kopš vēsturiskā notikuma, tieši šodien, 5.
janvārī, pie «Jundas» tika atklāta atjaunotā piemiņas plāksne, kas
apliecina šo vēsturisko faktu. Svinīgajā pasākumā piedalījās
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas
Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors
I.Mogiļnijs, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris
pulkvedis Andris Rieksts un citas militārās personas, kā arī
Jelgavas domes vadība, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona
zemessargi un bataljona komandieris Arvis Zīle, jaunsargi un
jelgavnieki.

R.Bergmanis uzsvēra, ka šī O.Kalpaka pavēle, izveidojot
apvienoto bataljonu un pulcējot ap sevi vīrus, kam rūpēja brīva
valsts, ir viens no nozīmīgākajiem soļiem ceļā uz Latvijas brīvību.
«Oskars Kalpaks pieņēma izaicinājumu kļūt par pirmo Latvijas
bruņoto spēku komandieri jaunizveidotajai valstij politiski un
ekonomiski grūtā laikā, taču viņš ticēja idejai par brīvu valsti,»
norādīja ministrs, sakot, ka Latvijas armija tāpat kā pirms simts
gadiem, arī šodien aug skaitliskā ziņā un attīstās. Tieši pēdējā
gada laikā esot notikusi vēsturiska izaugsme. Viņš aicināja
ikvienu, kurš ikdienas steigā skries garām šai vēsturiskajai
plāksnei, aizdomāties par izaicinājumiem, kas bija jāpieņem vīriem
pirms 100 gadiem, un smelties drosmi un izturību ikdienas gaitām.
I.Mogiļnijs uzsvēra, ka Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki ir
gandarīti par to, ka plāksne ir atjaunota un izvietota vēsturiskajā
vietā, godinot pulkvedi O.Kalpaku un viņa nozīmīgo ieguldījumu
Latvijas armijas izveidošanā. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš uzsvēra, ka neviena valsts nevar pastāvēt bez bruņotajiem
spēkiem un tieši Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas armijas
dibināšanas vēsturē. «Šodien atgriežam šo plāksni vēsturiskajā
vietā un gribas ticēt, ka tā mums atgādinās par mūsu pienākumiem,
uzdevumiem, mūsu ticību sev un valstij. Lai mums ir lepnums par
paveikto un nekad neaizmirstam atdot godu tiem, kuri krituši kaujās
par Latvijas neatkarību,» tā A.Rāviņš.  

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pārstāvis
Aldis Barševskis stāsta, ka 1934. gada 21. novembrī, Jelgavas
atbrīvošanas 15. gadadienā, klāt esot Valsts prezidentam Kārlim
Ulmanim un daudzām amatpersonām, pie saviesīgā biedrības nama
«Kružok» ēkas Pasta ielā, kur tika parakstīta pavēle, pirmo reizi
tika atklāta piemiņas plāksne, uzsverot, ka Jelgava bija vieta, no
kurienes sākās Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas par Latviju.
Diemžēl šī plāksne gāja bojā 2. Pasaules karā, bet 1990. gadā tika
izveidota jauna un izvietoja pie «Jundas», taču to 1992. gadā
nozagta. Nedaudz vēlāk tika izveidota jauna plāksne, kuru drošības
apsvērumu dēļ, piestiprināja pie Zemessardzes 52. kaujas atbalsta
bataljona ēkas. Atzīmējot simtgadi kopš Kalpaka bataljona izveides,
šodien plāksne, kas ilgus gadus stāvēja pie Zemessardzes 52. kaujas
atbalsta bataljona, atgriezās vēsturiskajā vietā – tā ir
piestiprināta pie «Jundas».

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»