Līdz 15. oktobrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma latviešu skolotāja, dzejnieka un publicista Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai veltītā ceļojošā izstāde «Kas vīņ tād i?/Kes nad on?». Ekspozīcija iepazīstina ar latviešu un igauņu publikāciju aizsākumiem par tautas dzīvesveidu un tradīcijām, kā arī pirmizdevumiem kartogrāfijā.
Pirmā grāmata, kas latviešu lasītājam sniedz ieskatu tautas tradīcijās un dzīves veidā, ir 1876. gadā izdotā E.Dinsberga «Etnogrāfija. 1. daļa. Eiropa». «Iepazīšanās ar citām tautām katrai tautai, kad tā pasaulē grib atmosties un cik necik izglītoties, ir vajadzīga lieta,» tā savu nodomu grāmatas ievadvārdos skaidro tās autors. Bet par pirmo lielāko E.Dinsberga publikāciju, kurai ir nozīmīga vieta arī latviešu kultūras vēsturē, atzīstams «Atlass ar septiņpadsmit lantkārtēm», kas 1861. gadā izdots Jelgavā.
E.Dinsbergs dzimis dzimtbūšanas laikā, 1816. gadā, Dundagas pagastā. Izglītību un vācu valodu viņš apguvis pašmācībā un no 1838. līdz 1878. gadam strādājis par skolotāju Kubalu skolā Dundagas muižā. Ekspozīcijas «Kas vīņ tād i? / Kes nad on?» informatīvajā bukletā norādīts, ka starp 118 publicētajiem rakstnieka darbiem atrodami aizsākumi arī citām latviešu grāmatniecības nozarēm – bilžu grāmatai (1861), bērnu stāstu grāmatai (1866), dzejas antoloģijai (1868), mīlestības paraugvēstuļu izdevumam (1870), dzejoļu krājumam bērniem (1873), audzināšanas rokasgrāmatai (1874), lugai bērniem (1878), pasaules vēstures izdevumam (1892–1902).
Savukārt 19. gadsimtā igauņu lasītājiem ieskatu tautas etnogrāfijā sniedza publikācijas presē, un viens no pirmajiem tautas dzīvesveidu un tradīcijas plašāk aprakstīja žurnālists, rakstnieks un tulkotājs Karls Roberts Jakobsons.
Foto: Austris Auziņš
1.4 °C,
6.5 m/s,
94.5 % 
1.4 °C,
6.5 m/s,
94.5 %