Izstādes

Līdz 15. oktobrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma latviešu skolotāja, dzejnieka un publicista Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai veltītā ceļojošā izstāde «Kas vīņ tād i?/Kes nad on?». Ekspozīcija iepazīstina ar latviešu un igauņu publikāciju aizsākumiem par tautas dzīvesveidu un tradīcijām, kā arī pirmizdevumiem kartogrāfijā.

Pirmā grāmata, kas latviešu lasītājam sniedz ieskatu tautas
tradīcijās un dzīves veidā, ir 1876. gadā izdotā E.Dinsberga
«Etnogrāfija. 1. daļa. Eiropa». «Iepazīšanās ar citām tautām katrai
tautai, kad tā pasaulē grib atmosties un cik necik izglītoties, ir
vajadzīga lieta,» tā savu nodomu grāmatas ievadvārdos skaidro tās
autors. Bet par pirmo lielāko E.Dinsberga publikāciju, kurai ir
nozīmīga vieta arī latviešu kultūras vēsturē, atzīstams «Atlass ar
septiņpadsmit lantkārtēm», kas 1861. gadā izdots Jelgavā.

E.Dinsbergs dzimis dzimtbūšanas laikā, 1816. gadā, Dundagas
pagastā. Izglītību un vācu valodu viņš apguvis pašmācībā un no
1838. līdz 1878. gadam strādājis par skolotāju Kubalu skolā
Dundagas muižā. Ekspozīcijas «Kas vīņ tād i? / Kes nad on?»
informatīvajā bukletā norādīts, ka starp 118 publicētajiem
rakstnieka darbiem atrodami aizsākumi arī citām latviešu
grāmatniecības nozarēm – bilžu grāmatai (1861), bērnu stāstu
grāmatai (1866), dzejas antoloģijai (1868), mīlestības
paraugvēstuļu izdevumam (1870), dzejoļu krājumam bērniem (1873),
audzināšanas rokasgrāmatai (1874), lugai bērniem (1878), pasaules
vēstures izdevumam (1892–1902).

Savukārt 19. gadsimtā igauņu lasītājiem ieskatu tautas
etnogrāfijā sniedza publikācijas presē, un viens no pirmajiem
tautas dzīvesveidu un tradīcijas plašāk aprakstīja žurnālists,
rakstnieks un tulkotājs Karls Roberts Jakobsons.

Foto: Austris Auziņš