19.2 °C, 3.1 m/s, 70.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraAtceres pēcpusdiena Ģederta Eliasa māsai
Atceres pēcpusdiena Ģederta Eliasa māsai
05/03/2009

Piektdien, 6. martā, pulksten 14 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā norisināsies atceres pēcpusdiena «Kāds bagāts mūžs…», kas veltīta Ģ.Eliasa māsas Maijas Eliasas-Cielēnas 120. jubilejai. Taču jau no šodienas muzejā skatāma izstāde, kas veltīta M.Eliasai-Cielēnai.

Ritma Gaidamoviča

Piektdien, 6. martā, pulksten 14 Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā norisināsies atceres pēcpusdiena «Kāds
bagāts mūžs…», kas veltīta Ģ.Eliasa māsas Maijas Eliasas-Cielēnas
120. jubilejai. Taču jau no šodienas muzejā skatāma izstāde, kas
veltīta M.Eliasai-Cielēnai.

Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere stāsta, ka izstāde
muzejā būs skatāma līdz 8. martam un tajā skatāmi Ģ.Eliasa
gleznotie māsas portreti, kā arī pašas M.Eliasas-Cielēnas mūža
nogalē veidotās skulptūras un citas lietas.

M.Eliasas-Cielēnas – mākslas zinātniece dzimusi 1889. gada 6. martā
Platones pagasta Zīlēnos, bet mirusi 1988. gada 9. decembrī
Stokholmā. 2001. gada jūlijā kopā ar vīru Feliksu Cielēnu
pārapbedīta Raiņa kapos Rīgā.

Studējusi Pēterburgā, Sorbonā, beigusi Grenobles universitāti
(1912). «Latvijas mākslas vēsturē palikuši brāļa Ģederta Eliasa
dažādos laika periodos gleznotie Maijas portreti, viņas sarakstītā
grāmata «Viduslaiku māksla» (1924), daudzie šķirkļi «Latviešu
konversācijas vārdnīcā», raksti V.Purvīša «Mākslas vēsturē»,
publikācijas par dažādiem mākslas vēstures jautājumiem laikrakstos
Latvijā un Zviedrijā (pēc 2. pasaules kara),» stāsta M.Kaupere.

Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā ir ne vien
lielākā daļa no Ģederta Eliasa gleznotajiem māsas portretiem, bet
arī pašas Maijas Eliases – Cielēnas mūža nogalē veidotās
skulptūras, kas arī būs skatāmas piemiņas izstādē.

Maijas Eliases – Cielēnas bagātais mūžs, kurā ir piedzīvota
revolūcija, divi pasaules kari, trimda un emigrācija, studijas
Krievijā un Rietumeiropā, ir starots elegancē, esot sūtņa kundzei
Parīzē, un pārciestas bailes un pazemojums, dodoties savā pēdējā
trimdā, ir pelnījis, lai to pieminētu un atcerētos arī viņas
veikumu.