«Es šodien uzrunāju Latvijas patriotus, jo citādāki cilvēki nemaz šeit nav. Man gribas teikt, ka mūsu vēsturē Ziemassvētku kaujām ir ne tikai militāra, bet arī nacionāla, valstiska un patriotiska nozīme. Tieši pēc šīm kaujām varēja runāt par Latvijas dzimšanu. Mēs varam būt patriotiski, jo šie karavīri mums ir devuši lepnumu. Pateicos visiem Latvijas patriotiem, tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, skautiem un gaidām, jaunsargiem, zemessargiem,» tā klātesošos Ložmetējkalnā uzrunāja Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ritma Gaidamoviča
Šomēnes aprit 94 gadi kopš leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Atceroties traģisko notikumu, šodien notikuši vairāki piemiņas pasākumi, lai godinātu latviešu strēlniekus, kuri atdeva savas dzīvības, cīnoties par Latvijas brīvību. Jau no pulksten 12 ikviens bija aicināts uz Ziemassvētku kauju muzeju «Mangaļos», kur bija iespēja redzēt strēlnieku kauju imitāciju. Pulksten 14 notika piemiņas dievkalpojums Piņķu Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā Babītes pagastā, vēlāk piemiņas brīdis kapsētā. Bet noslēgumā jau tradicionāli, godinot strēlniekus, cilvēki no dažādām Latvijas vietām tikās Ložmetējkalnā, lai noliktu ziedus, aizdegtu sveces pie pieminekļa. Bet pēcāk sapulcētos pie ugunskuriem un dziedātu dziesmas strēlnieku piemiņai. Izskanējušas arī vairākas uzrunas.
«Šodien mēs atdodam godu mūsu strēlniekiem, kuri ir mūsu neatkarības pirmssācēji. Manuprāt, Ložmetējkalns ir vieta, kurā ikvienam ir pamats rast lepnumu, jo tā ir vieta, kurā mūsu karavīri izcīnīja lielu uzvaru,» tā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube. Skautu vadītājs Andris Matisons savā uzrunā uzsvēra sarunu ar kādu Latvijas 1. armijas karavīru. «Vissvarīgākā ir jaunās paaudzes audzināšana, jo bez vēstures zināšanām, mēs nevaram domāt par nākotni. Jaunatne ir tas par ko cīnāmies tagad. Paldies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atbalstu jaunatnes organizācijām, lai jaunieši var augt par krietniem cilvēkiem,» tā A.Matisons.
Jāteic, ka šajā reizē, salīdzinājumā ar citiem gadiem, uz Ložmetējkalnu bija sabraukuši mazāk cilvēku. Atcerēties strēlniekus bija sabraukuši iedzīvotāji gan no Jūrmalas, gan Rīgas, gan Bauskas, gan Babītes, gan Jelgavas. Daudzi no viņiem ceļu uz Ložmetējkalnu mērojuši pirmo reizi. «Šī diena ir ļoti svarīga. Protams, ziemā esam pieraduši sēdēt mājās, siltā dīvānā, taču man šķiet, taču neskatoties uz laika apstākļiem, mēs nevaram aizmirst pieminēt tos cilvēkus, kas izcīnīja mums brīvu Latviju. Uz Ložmetējkalnu braucam jau vairākus gadus, jo mums patīk šī atmosfēra, kas šeit valda,» tā jelgavniece Barba Vilčaka. «Dzirdējuši par šo pasākumu bijām, bet šogad pirmo reizi atbraucām paši, kopā ar Latviešu strēlnieku biedrību. Aizdedzām sveces, dziedam dziesmas pie ugunskura. Man šķiet, ka tā ir brīnišķīga goda izrādīšana mūsu cīnītājiem. Gribētu, lai vairāk latviešu atcerētos par saviem senčiem cīnītājiem,» tā Santa un Jānis Vilki.
Jāpiebilst, ka jau no ceturtdienas šeit Ložmetējkalnā norisinās skautu un gaidu ziemas nometne, kas noslēgsies rīt. Skauti atzina, ka katrs gads tiem nes kādu pārbaudījumu. Pērn bija ļoti liels aukstums, šogad biezs sniegs. Gandrīz visa ceturtdiena viņiem pagājusi šķūrējot sniegu, lai būtu kur nolikt teltis un taciņas, lai šodien atceres pasākuma dalībnieki varētu piekļūt piemineklim. Šodien pie gaidām un skautiem viesojās arī biedrības Ielu vingrotāji puiši, lai rādītu savus trikus.
Foto: Ivars Veiliņš
20.4 °C,
1.7 m/s,
83.1 % 
20.4 °C,
1.7 m/s,
83.1 %