20.3 °C, 0.8 m/s, 78.7 %

Kultūra

Atceras piedzīvoto Karakumā
23/03/2014

Kamēr grupa «Prāta Vētra» dziesmā «Rudens» dzied, ka vēl tikai brauks uz Karakumu, jelgavnieks dzejnieks Aivars Eipurs tur jau ir bijis un savas sajūtas iemūžinājis dzejolī «Uz tuksnesi nelaikā». Šis dzejolis ir iekļauts radio NABA izdotajā dzejas diskā «Robežstūmējs».

Ilze Knusle-Jankevica

Kamēr grupa «Prāta Vētra» dziesmā «Rudens» dzied, ka vēl
tikai brauks uz Karakumu, jelgavnieks dzejnieks Aivars Eipurs tur
jau ir bijis un savas sajūtas iemūžinājis dzejolī «Uz tuksnesi
nelaikā». Šis dzejolis ir iekļauts radio NABA izdotajā dzejas diskā
«Robežstūmējs».

«Tā biju nobijies no ceļojuma, ka ieliku somā sešas Latvijas
jūrmalas,» dzejolī raksta A.Eipurs. Viņš atklāj, ka dzejoļa ierosme
radās pēc ceļojuma uz Karakuma tuksnesi. «Dzejoļa «Uz tuksnesi
nelaikā» ierosa ir atmiņas par Latvijas Universitātes (toreiz LVU)
Tūrisma kluba rīkoto ceļojumu-turiādi 1983. gada aprīlī uz Karakuma
tuksnesi toreizējā Turkmēnijā, tagad tā ir Turkmenistāna. Atcerējos
lielās temperatūras svārstības un sajūtu, ka Latvijā gaida
mīļotā sieviete. Tā galvenā sajūta bija: ko es te vispār daru? Lai
gan, no otras puses, bija skaisti. Tāds divpusējs dvēseles
stāvoklis,» portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta dzejnieks un
piebilst: «Pārējais viss ir iztēles auglis.»

Interesanti, ka Karakuma tuksnesis klāj lielāko daļu
Turkmenistānas teritorijas – interneta enciklopēdijā «Vikipēdija»
teikts, ka tas aizņem 70 procentus no valsts teritorijas jeb
350 000 kvadrātkilometru. Tuksneša nosaukums vietējo valodā
nozīmējot «Melnās smiltis». Tuksneša centrā atrodas Darvaza gāzes
krāteri, kas ir viens no oriģinālākajiem Turkmenistānas apskates
objektiem.

Jāpiebilst, ka dzejas diskā «Robežstūmējs» iekļauti trīs
jelgavnieku dzejoļi. Bez A.Eipura dzejoļa tajā var noklausīties arī
jaunā dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera dzejoli «pabeidzis mūzikas
akadēmiju…» un Kārļa Vērdiņa dzejoli no cikla «Mēs».

 

Aivara Eipura
dzejolis

 

Foto: wikimedia.commons

 

Saistītās ziņas

Dzejnieks: «Mūzikas akadēmija
un vijole ir fikcijas»