Ekonomikas ministrijas (EM) prezentētie priekšlikumi atbalsta sniegšanai uzņēmējiem galvenokārt saistīti ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Pēc uzņēmēju domām nodokļu politika ir tā, caur kuru iespējams sekmēt rūpniecības izaugsmi un tautsaimniecības straujāku attīstību.
Anna Afanasjeva
Darba grupa, kurā bija pārstāvji no EM, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izstrādājuši četrus investīciju stimulēšanas nodokļu atvieglojumu variantus, kas analizēti uz četru komercsabiedrību saimnieciskās darbības datiem. Pēc ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ingas Spriņķes informācijas kā galvenie priekšlikumi tālāk tiks virzīti divi. Viens no tiem ir apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās. Uzņēmuma rīcībā esošos līdzekļus tas ļautu palielināt par procentiem četriem, bet samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus gandrīz par pusi un vidēji tautsaimniecībā vairāk kā par trešdaļu. Īstenojot šo variantu, pēc ekspertu vērtējuma ikgadējais apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta apjomu pieaugums tiek lēsts ap četriem sešiem procentiem gadā. Šo priekšlikumu EM virzīs kā ieteicamo, lai sniegtu vislielāko atbalstu uzņēmējiem.
Otrs priekšlikums saistīts ar jauno tehnoloģisko iekārtu norakstīšanas kārtību, piemērojot amortizācijas koeficientu 1,5. Modelējot šādu situāciju, secināts, ka uzņēmumiem palielinātos to rīcībā esošā peļņa par procentiem diviem pirmajā gadā, par nepilnu pusotru procentu pieaugtu investīcijām izmantojamo pašu līdzekļu apjoms. Bet vienlaicīgi vairāk kā par 15 procentiem samazinātos uzņēmuma ienākuma nodoklis. Savukārt perioda beigās (pēc pieciem gadiem) pie pārējiem nemainīgiem apstākļiem varētu būt ievērojams peļņas pieaugums uzņēmēju rīcībā – par 14 procentiem, savukārt potenciālo investīciju apjoms pieaugtu par 13 procentiem, bet komercsabiedrību uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums būtu tikai par nepilniem sešiem procentiem, jo pieaugot ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā, palielināsies produktivitāte, nozares konkurētspēja un līdz ar to produkcijas izlaid. Pēc ekspertu novērtējuma ikgadējais apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta apjomu pieaugums tiek lēsts ap diviem trim procentiem gadā.
Ņemot vērā Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvajā padomes lūgumu, iekļauts arī priekšlikums atbrīvot no uzņēmuma ienākuma nodokļa peļņu, kas gūta no nolietotu tehnoloģisko iekārtu realizācijas, ja to vietā tiek iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Tāpat atbalstīts priekšlikums izskatīt iespēju uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai, piemērojot koeficientu 1,5 izmaksām jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei un ieviešanai, patentu un preču zīmju reģistrācijai.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa grozījumiem, darba grupa piedāvā nepalielināt turpmāk šī nodokļa likmi, vienlaikus pilnveidojot un sakārtojot kadastrālās vērtības noteikšanu.
Pēc uzņēmēju domām tieši nodokļu politika ir tā, caur kuru iespējams sekmēt rūpniecības izaugsmi un tautsaimniecības straujāku attīstību.