15 skolotāji no astoņām Jelgavas skolām apguvuši Vācijas profesora Luca Fīzera izstrādāto īpašo metodiku, kas palīdz celt skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm. Tās pamatā ir ideja mācību procesu veidot caur pētniecisko darbu nodarbībās dažādās eksperimentu stacijās, ko izgatavo kopā skolotāji, skolēni un vecāki. Pirmās stacijas jau ir tapušas un uz laiku tiks izvietotas katrā no projektā iesaistītajām skolām, lai redzētu, kā tās novērtē audzēkņi.
Ilze Knusle-Jankevica
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Sanita Šabanska skaidro, ka šī metode ir paredzēta dabaszinību mācīšanai skolēniem no 1. līdz 6. klasei. «Šīs eksperimentu stacijas, kas tika izgatavotas skolotāju semināra laikā, pārmaiņus tiks izvietotas iesaistītajās skolās uz ilgāku laiku, un pats būtiskākais ir tas, lai skolēni tajās darbotos paši, bez skolotāju padomiem un komentāriem. Tādā veidā arī attīstās radošā un tehniskā domāšana,» viņa stāsta.
Projektā iesaistītie pedagogi uzskata, ka skolēni eksperimentu stacijas uzņems ar sajūsmu. «Domāju, ka bērniem būs interesanti, turklāt, tā kā šīs stacijas paredzēts izvietot gaiteņos, būs aizpildīti starpbrīži. Skolēni jau tagad ir pieraduši pie eksperimentiem stundās un pie tā, ka pašiem jādarbojas, tāpēc nedomāju, ka viņiem būs bail,» tā 4. vidusskolas sākumskolas skolotāja Ilze Lillā. Savukārt 1. speciālās internātpamatskolas sākumskolas skolotāja Līga Žilvinska uzsver, ka šī metode tiešām ir pielietojama dažāda vecuma skolēniem, jo katrs jau izsecinās savu. Kolēģes domu papildina 4. pamatskolas dabas zinību skolotāja Ingvila Ivanova, norādot, ka katram jau būs sava versija par to, kas, kāpēc un kā tad katrā eksperimentu stacijā jādara. «Man šķiet, ka vācu profesora visbiežāk teiktie vārdi – domā! spried! dari! – tiešām precīzi raksturo šo metodi,» tā viņa. Lai gan metodika vairāk vērsta uz dabaszinību apguvi, to var izmantot arī citos mācību priekšmetos. Piemēram, 6. vidusskolas mājturības skolotājs Mihails Kostira spriež, ka skolēni paši eksperimentu stacijas varētu izgatavot viņa stundās. «Tagad jau bērni ir gudri – viņiem ir lego, citas spēles. Arī šis līdzinās dabīga izmēra konstruktoram, tikai te viss būs jāsāk ar detaļu pārbaudi un tad pašiem jāizdomā, ko no tām var izveidot, jo tādas rokasgrāmatas, kurā būtu norādīts pa soļiem, kā jārīkojas, nav,» tā viņš, jau atkārtojot kolēģu teikto, ka katram būs cita ideja, kā izmantot esošās detaļas un ko no tām uztaisīt.
Projektā ir iesaistījušies 23 skolotāji no 12 skolām – pa diviem no katras. No Jelgavas ir pārstāvēta 2., 3. un 4. pamatskola, 1. speciālā internātpamatskola, 4., 5. un 6. vidusskola un 1. ģimnāzija. Pirmā skola, uz kuru septembrī aizceļos eksperimentu stacijas, ir 2. pamatskola. Kā uzsver S.Šabanska, ir būtiski, lai ar tām iepazītos ne tikai pedagogi un skolēni, bet arī vecāki, un vēlāk visi kopā izgatavotu eksperimentu stacijas savai skolai.
ZRKAC īsteno projektu «52 aizraujoši eksperimenti mācību stundām un starpbrīžiem «Miniphänomenta»», kas izstrādāts, sadarbojoties Flensburgas universitātei un metāla un elektroindustriju uzņēmumu darba devēju apvienības «Nordmetall» fondam. Projektā jau piedalījušās gandrīz 1200 Vācijas skolas deviņās no 16 Vācijas federālajām zemēm. Jelgava ir pirmā vieta Latvijā, kur skolēni eksperimentu stacijās patstāvīgi mācīsies domāt radoši un tehniski vienlaikus.
Foto: Ivars Veiliņš
24.4 °C,
2.1 m/s,
48.1 % 
24.4 °C,
2.1 m/s,
48.1 %