Zelts, vērtspapīri, nekustamais īpašums – šajās jomās jaunieši labprātāk investētu naudu, bet lielāku nevienprātību izraisa jautājums, vai bērni un izglītība ir investīcija, «Swedbank» valdes locekļa Daniila Ruļova lekcijā spriež Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi. «Kamēr jums nav lielu finanšu līdzekļu, investējiet paši sevī. Datorspēļu vietā gūstiet jaunas zināšanas. Izmantojiet savu resursu – laiku – lietderīgi!» uzsver bankas pārstāvis, pievēršoties arī tādam praktiskam jautājumam kā apdomīga kredītvēstures veidošana.
Ligita Vaita
Šonedēļ Latvijā atzīmē Finanšu izglītības nedēļu un pie jauniešiem vairākās Latvijas skolās viesojas banku darbinieki. «Swedbank» Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas stundā centās jauniešus iedvesmot uzņēmējdarbībai un ieteikt, ko jaunieši jau tagad var darīt, lai nākotnē uzņēmējdarbībā būtu veiksmīgi.
«Bankas depozītos investēt nav jēgas,» negaidīti jau lekcijas sākumā teic D.Ruļovs. Viņš skaidro, ka depozītu procenti ir tik niecīgi, ka tos tāpat «noēdīs» inflācija. «Pat tad, kad depozītu likmes bija četru piecu procentu apmērā, arī inflācija valstī bija ap pieciem procentiem gadā. Tātad – jāmeklē citi, ienesīgāki veidi, kā investēt!» secina bankas pārstāvis, paskaidrojot, ka investīciju mērķis ir vairot resursus. «Vienīgais resurss, kuru nevaram vairot, ir laiks. Tas vienkārši ir jāprot plānot un izmantot savā labā. Bet pārējos – vajag maksimāli vairot,» uzsver D.Rulovs.
«Cik izdevīgi ir investēt izglītībā?» jauniešiem vaicā bankas pārstāvis, un viņu domās dalās. Kāds jau tagad zina, ka viņam izglītība būs instruments vēlamā darba iegūšanai, bet cits pagaidām apstājies pie mērķa «iegūšu izglītību un tad skatīšos, kas no tā sanāk». «Zināmi tik daudzi piemēri, kad iegūtā izglītība neko negarantē. Jaunietis ir mērķtiecīgs un motivēts, bet reāli saprot, ka šajā profesijā viņam darba nebūs,» vaicā skolēni. Savukārt D.Ruļovs teic, ka tātad izvēlēts nepareizs mērķis. «Izglītība pati par sevi nevar būt mērķis, tad neveiksme ir gandrīz garantēta,» uzsver bankas pārstāvis.
Savukārt praktiskāki jautājumi radās tiem audzēkņiem, kuri pirmos soļus uzņēmējdarbībā jau veikuši. «Kā tikt vaļā no investoriem savā uzņēmumā? Vai tas vispār ir iespējams?» vaicā skolēni. Bankas pārstāvis skaidro, ka no investoriem tikt vaļā nemaz nav tik viegli, taču tas arī ne vienmēr jādara. «Uztveriet investorus kā sadarbības partnerus, nevis ļaundarus. Protams, sevišķi jau veiksmīgu uzņēmumu gadījumos investori no akcijām atteikties vairs negribēs. Taču iemācieties ar viņiem sadzīvot!» iesaka D.Ruļovs.
Taču vēl viens būtisks ieteikums, par ko bankas pārstāvis iesaka domāt jauniešiem, ir savas kredītvēstures nesabojāšana. Uzskaitot vairākus aspektus, kas ietekmē to, vai banka kādam uzņēmumam izsniegs kredītu, kā vienu no būtiskiem bankas pārstāvis min kredītvēsturi. «Uzņēmumam var būt spoža ideja, labas garantijas un nodrošinājums, taču negatīva kredītvēsture var visu sabojāt. Tāpēc tiešām – vairākkārt padomājiet, pirms ņemt ātros kredītus kādai īslaicīgai vajadzībai!» iesaka D.Ruļovs.
Viņš vērtē, ka pagaidām jauniešiem, visticamāk, nav iespējas investēt lielus finanšu līdzekļus vērtspapīros vai iziet ārvalstu tirgos ar savām uzņēmumu idejām. «Taču arī tagad, mācību procesā, ir ļoti daudz iespēju, kā gūt pieredzi, iegūt finansējumu un uzņēmuma ideju iekustināt. Darbojoties mācību vidē vai arī sperot pirmos uzņēmējdarbības soļus Latvijas tirgū, iespēja zaudēt nav tik liela,» iesaka «Swedbank» pārstāvis.
Uzrunātie Spīdolas ģimnāzijas 12. komerczinību klases audzēkņi teic, ka jau tagad izlēmuši par labu uzņēmējdarbībai nākotnē. Piemēram, Oskars Drozdovs plāno darboties lauksaimniecības jomā, savukārt, Zane Ostrovska, kaut arī konkrētu jomu vēl nav izvēlējusies, ir pārliecināta, ka nākotnē vēlas būt «pati sev saimniece, nevis strādāt kāda pakļautībā». Pēc vairāku jauniešu mērķu uzklausīšanas bankas pārstāvis secina: «Esmu drošs, ka ar savu zinātkāri un apņēmību jūs visi pēc gadiem desmit būsiet veiksmīgi uzņēmēji.»
Foto: Ivars Veiliņš
21.4 °C,
1.7 m/s,
65.7 % 
21.4 °C,
1.7 m/s,
65.7 %