4.4 °C, 9.2 m/s, 78.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Arī parasts balodis ir skaists un interesants»
«Arī parasts balodis ir skaists un interesants»
11/03/2009

Brīdī, kad dažviet jau izskan ziņas, ka mājās atgriezušies pirmie gājputni, arī Jelgavas kultūras namā vērojams putnu salidojums – ornitologa Arņa Dimperāna fotogrāfiju izstāde «Latvijas putni», kurā krāsainās, lielāka un mazāka formāta fotogrāfijās skatāmi arī tādi putni, kurus, iespējams, dažiem savā mūžā nemaz nav izdevies redzēt.

Ritma Gaidamoviča
Brīdī, kad dažviet jau
izskan ziņas, ka mājās atgriezušies pirmie gājputni, arī Jelgavas
kultūras namā vērojams putnu salidojums – ornitologa Arņa Dimperāna
fotogrāfiju izstāde «Latvijas putni», kurā krāsainās, lielāka un
mazāka formāta fotogrāfijās skatāmi arī tādi putni, kurus,
iespējams, dažiem savā mūžā nemaz nav izdevies redzēt.
 
Fotogrāfs A.Dimperāns stāsta, ka izstāde Jelgavas kultūras
namā apskatāma līdz pat 31. martam un tajā skatāmas vairāk nekā 90
putnu fotogrāfiju. «Man šķiet, ka šī ir lieliska iespēja daudziem
cilvēkiem iepazīties ar dažnedažādām putnu sugām, tostarp tādām,
kuras izdevies redzēt tikai retajam, man ir, un to vēlos parādīt
arī pārējiem. Īpaši ieteicams Latvijas putnus apskatīt skolēniem,
jo šeit redzamas ne tikai bildes, bet esmu pievienojis arī sīku
aprakstu, kas ļauj uzzināt, kas šis ir par putnu, cik bieži tas
sastopams, kur meklējams, par ligzdošanu, putna īpašībām un citas
nianses,» stāsta A.Dimperāns. 
Tostarp skatāma arī 2008. gada Latvijas putna – melnā stārķa –
fotogrāfija. «Diemžēl ar nožēlu jāteic, ka šie putni sastopami
arvien retāk. Mežu īpašnieki izzāģē mežus, kur šie stārķi dzīvo, un
neliekas par to ne zinis. Kad ierodas ornitologs, jau ir par vēlu
kaut ko darīt,» stāsta fotogrāfs. Šeit skatāms arī tuk­sneša
tārtiņš, kurš Latvijā pirmo reizi redzēts tikai 2007. gadā.
«Jāpiebilst, ka pēc ziņas, ka šis putniņš novērots Raganciemā, ne
viens vien skrēja to skatīt, taču tikai retajam, stundām ilgi
meklējot, to izdevās atrast, mans fotouzņēmums ir atzīts par
labāko,» tā fotogrāfs. Viņš arī atklāj, ka arvien vairāk Latvijā
tiek konstatētas dažādas Dienvidu reģioniem raksturīgas putnu sugas
– putni sākuši krasi mainīt uzturēšanās vietas areālu. 
A.Dimperāns putnus fotografēt sācis pirms sešiem gadiem, kad
izdevies noķert mirkli – kaija ligzdā, kas atrodas kokā – tas
kaijām esot ļoti neraksturīgi. Ar šo fotogrāfiju piedalījies Dabas
muzeja konkursā, saņēmis balvu, kas devusi stimulu, lai putnu
fotografēšana kļūtu par hobiju, tieši tas arī bija iemesls, lai
iestātos ornitologu biedrībā. «Ja jau tā lieta patīk, visi putni
mīļi. Protams, kad sāku, skaistāki šķita eksotiskie, bet uz parasto
balodi skatījos ar domu «ko gan tur fotografēt, tas taču tikai
balodis, un tie sastopami uz katra stūra», bet īstenībā, ja sastop
šo balodi ārpus pilsētas centra, dabiskā vidē, kuru cilvēks vēl nav
sabojājis, arī balodis ir interesants un skaists,» piebilst
fotogrāfs. Viņš arī atzīst, ka īpaši interesanti esot bildēt ūdens
bridējputnus, kurus īpaši jāmeklē, un tad vēl var stundām sēdēt,
paslēpies niedrēs, un vērot, kad būs īstais mirklis bildei. Tāpat
aizraujoši esot ķert kadru ar dziedošiem putniem, dziedāšanas
procesā, un tas arī viņam izdevies ar lakstīgalu, purva un krūmu
ķauķiem.