Noslēgumam tuvojas pirmais mācību gads latviešu valodas apguves projektā, ko īsteno Zemgales reģionālais Kompetenču attīstības centrs. Tajā 90 mazākumtautību cilvēki apguva latviešu valodu, un daļa no viņiem izlēmuši arī kārtot valsts valodas atestācijas eksāmenu, lai saņemtu valodas prasmes apliecinošu dokumentu.
Ilze Knusle-Jankevica
Projekta vadītāja Astra Vanaga stāsta, ka kursu mērķis ir sniegt ikvienam interesentam bez maksas iespēju paaugstināt vismaz par vienu pakāpi savas latviešu valodas prasmes, tāpēc fakts, ka puse no projekta dalībniekiem vēlas kārtot atestācijas eksāmenu, ir ļoti pozitīvs. Vēlmi kārtot atestācijas eksāmenu izteikuši 46 dalībnieki, kuriem tas lielākoties nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Visvairāk ar šādu lēmumu pārsteidz ķīniešu tautības cilvēki, jo viņiem apgūt mūsu valodu ir ļoti sarežģīti, bet apbrīnas vērta ir viņu vēlme un entuziasms, ar kādu šie cilvēki cenšas iemācīties sev tik svešo valodu. Kā stāsta latviešu valodas skolotāja Dace Lielanse, ķīniešu valodā ir pilnīgi cita valodas sistēma, mums atšķiras skaņas, rakstība, izruna. Piemēram, ķīniešu valodā nav skaņas «r», arī vārdi viņiem ir īsi, un mūsu salikteņi viņiem rada nopietnas grūtības.
Neskatoties uz to, arī vairāki ķīnieši vēlas kārtot valodas atestācijas eksāmenu. Piemēram, Cjuhuna Mena Ozolniekos dzīvo gadu un šobrīd ir mājsaimniece. Nākotnē viņa vēlas palikt šeit, atrast darbu, tāpēc mācās latviešu valodu. «Tas ir ļoti, ļoti, ļoti grūti,» saka Ču Menga, piebilstot, ka mums ir ļoti gari vārdi. Agrāk viņa dzīvoja Pekinā un apmācīja jaunos apdrošināšanas uzņēmumu darbiniekus. Arī Houhai Jui apmēram pirms diviem gadiem no Pekinas pārcēlās uz Ozolniekiem. Viņš pēc profesijas ir gleznotājs, bet pagaidām ar to nenodarbojas – neesot laika, jo jāmācās latviešu valoda. Tikai desmit mēnešus Iecavā dzīvo Lihuna Liu, kura atbraukusi no Ķīnas pilsētas Siaņas, kur bijusi grāmatvede. Uz jautājumu, kāpēc viņi par savu dzīvesvietu izvēlējās Latviju, visi vienbalsīgi atbild – te ir svaigs gaiss un veselīga pārtika. Lihuna Liu piebilst, ka informāciju par mūsu valsti viņa atradusi internetā. Projekta vadītāja uzsver, ka, mācot ķīniešiem latviešu valodu, izmantotas visa veida vizualizācijas, jo arī angļu valodas zināšanas viņiem nav tik labas, lai šo valodu varētu izmantot kā starpvalodu. Un līdz ar valodas apguvu viņi arī izzināja latviešu tradīcijas, iepazinās ar mūsu tautas paradumiem, ikdienu.
Ir arī citi pozitīvie piemēri. Ana atbraukusi uz Latviju no Maskavas un dzīvo Jelgavā astoņus mēnešus. Ieradusies šeit, viņa sāka apgūt latviešu valodu pašmācības ceļā, bet tad pieteicās kursos. «Kursu laikā progress ir tik liels, ka valodas prasmes atestācijas pārbaudījumu Ana kārtos atbilstoši vidējam valodas prasmes līmenim, kas nereti ir sarežģīti pat tiem, kas Latvijā dzīvojuši ilgus gadus,» vērtē A.Vanaga. Savukārt kāda kursante Vera, saņemot kursu nobeiguma apliecību, sacīja «Gods kalpot Latvijai!». «Pēc tam viņa nokaunējās par to, ka atļāvusies to pateikt skaļi, bet par savām jūtām un patriotismu nav jākaunas. Un nav svarīgi, ka Vera nav latviete pēc tautības – Latvijai katrs cilvēks ir svarīgs,» tā projekta vadītāja.
Pirmajā mācību gadā latviešu valodu apguva 90 cilvēki no Jelgavas, Ozolniekiem, Iecavas, Bauskas. Viņi nāk no Ukrainas, Krievijas, ASV, Azerbaidžānas, Lietuvas, kā arī Jelgavas iedzīvotāji, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda.
Otrajā mācību gadā atkal tiks uzņemti 90 cilvēki, un daudzi no pirmā gada beidzējiem jau izteikuši vēlmi turpināt mācīties. «Ieguvums ir ne tikai labākas latviešu valodas zināšanas, bet arī apzinātāka un apjaustāka piederības izjūta Latvijai, uzzinot un izprotot vēsturi, kultūru un tradīcijas, atrodot kopīgo, kas vieno, nevis šķir,» tā A.Vanaga, piebilstot, ka bezmaksas latviešu valodas apguves kursiem ir ļoti liela nozīme sabiedrības saliedētības un integrācijas procesos.
Foto: Raitis Supe
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 % 
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 %