Šodien Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija (JTRA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) parakstīja sadarbības līgumu – no vienas puses, lai Jelgavas uzņēmēju balsis un rūpes kļūtu dzirdamas valsts mērogā, no otras puses, lai kamera iegūtu tā saucamo reģionālo kompetenci un aptvertu pēc iespējas plašāku Latvijas teritoriju.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācija (JRTA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) parakstīja sadarbības līgumu – no vienas puses, lai Jelgavas uzņēmēju balsis un rūpes kļūtu dzirdamas valsts mērogā, no otras puses, lai kamera iegūtu tā saucamo reģionālo kompetenci un aptvertu pēc iespējas plašāku Latvijas teritoriju.
Kā pauda JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēji pilnībā piekrīt kameras nostājai, ka nav pieļaujama mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšana. «Kad sākās krīze, tieši mikrouzņēmumu politika daudziem ļāva uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī būtiski ir samazinājies pelēkajā sektorā strādājošo skaits. Ja likme tiks palielināta, mēs atgriezīsimies turpat, kur bijām,» viņš norādīja. LTRK vadītājs Jānis Endziņš tam piekrita, uzsverot, ka pēc mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas valstī būtiski uzlabojās situācija tādās pozīcijās kā bezdarbs, ēnu ekonomika. «Tā ir ļoti vienkārša matemātika: nulle ir labāk nekā mīnus viens – ikviens cilvēks vai ģimene, kas var nodrošināt un pabarot kaut sevi, ir labāk nekā cilvēks vai ģimene, kas iestājas rindā pēc sociālā pabalsta,» mikrouzņēmuma nodokļa likmes nepieciešamību pamato J.Endziņš.
Šis ir tikai viens no jautājumiem, kuru risināšanā jau valsts līmenī nu ar LTRK starpniecību iesaistīsies Jelgavas uzņēmēji. JRTA iesniedza arī kamerai priekšlikumu: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli nevajadzētu aplikt summas, ko darba devējs tērē, lai uzlabotu darbinieku apstākļus, piemēram, nodrošinot transportu, ēdināšanu, veselības aprūpi, papildus izglītību. J.Endziņš atzina, ka šis priekšlikums ir labs un pareizs, jo veicinās uzņēmējiem kļūt sociāli atbildīgākiem, turklāt kopumā ieguvēji būs gan darba devēji, gan darba ņēmēji. «Patiesībā jau valsts, nenākot pretī uzņēmēju idejām un neaizstāvot mūsu intereses, spiež mūs uz sīku šmaukšanos, jo mēs tik un tā izdomāsim, kā to izdarīt,» atzina I.Kanaška.
Jāatgādina, ka LTRK vāc parakstus, lai apturētu priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9 procentiem paaugstināt līdz 15 procentiem, sākot no 2015. gada. J.Endziņš norāda, ka mikrouzņēmuma nodokļa pamatbūtība ir mudināt cilvēkus uzsākt biznesu, bet, tam augot, liela daļa mikrouzņēmumu kļūs par vidējiem uzņēmumiem un maksās arī tiem paredzētos nodokļus.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar «Lursoft» datiem Jelgavā šogad reģistrēti 289 uzņēmumi, bet likvidēti – 92, savukārt 2012. gadā reģistrēti 318, bet likvidēti – 94 uzņēmumi. Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu ir mazie un mikrouzņēmumi.
Jelgavas uzņēmējdarbības vides raksturojums
Gads
Reģistrēti uzņēmumi
Likvidēti uzņēmumi
Bilance
2013 (uz 30.10.)
289
92
+197
2012
318
94
+224
2011
364
+272
2010
259
156
+103
Avots: «Lursoft»
Foto: Ivars Veiliņš
Video: SIA «Felici» vadītājas Alises Balgalves viedoklis par mikrouzņēmuma nodokli
5.7 °C,
3.8 m/s,
95.1 % 
5.7 °C,
3.8 m/s,
95.1 %