18.7 °C, 1.9 m/s, 91.3 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaArī Jelgavā var parakstīties par «Krīzes likuma» projektu
Arī Jelgavā var parakstīties par «Krīzes likuma» projektu
17/09/2009

No šodienas ikviens jelgavnieks ar savu parakstu var apliecināt atbalstu Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) izstrādātajam projektam «Krīzes likums». Pirmajās parakstu vākšanas stundās šodien mūsu pilsētā jau parakstījušies 14 cilvēki.

Ilze Knusle-Jankevica

No šodienas ikviens jelgavnieks ar
savu parakstu var apliecināt atbalstu Latvijas Kredītņēmēju
apvienības (LAKRA) izstrādātajam projektam «Krīzes likums».
Pirmajās parakstu vākšanas stundās šodien mūsu pilsētā jau
parakstījušies 14 cilvēki.

 

Parakstu vākšanas koordinatore Jelgavā Inese
Zeime teic, ka priekš pirmās dienās, kad paraksti vākti pāris
stundas, tas ir labs rādītājs, bet pieļauj, ka aktivitāte pieaugs,
jo cilvēki vēl nav informēti par šo iniciatīvu. LAKRA Sabiedrisko
attiecību koordinatore Vineta Sprugaine portālam
www.jelgavasvestnesis.lv apstiprina, ka iedzīvotāju interese un
aktivitāte visā Latvijā ir ļoti liela – cilvēki ne tikai vēlas
parakstīties, bet ir gatavi arī paši vākt parakstus. Ja sākotnēji
atbalstu likumprojektam varēja paust 30 Latvijas apdzīvotās vietās,
tad tagad, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, to iespējams
izdarīt vēl septiņās.

LAKRA «Krīzes likuma» projektu ir iesniegusi
visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Līdz šim neviena vēl nav
izteikusi vēlmi to iesniegt Saeimā, tāpēc kredītņēmēju tiesību
aizstāvji vēlas savākt iedzīvotāju parakstus, kas apliecina viņu
atbalstu šim likumprojektam, un lūgt «Krīzes likumu» Saeimā
iesniegt Valsts prezidentam.

LAKRA pārstāve skaidro, ka viena no
būtiskākajām problēmām, ko risina izstrādātais likumprojekts, ir
ekonomiskās lejupslīdes radītais nekustamo īpašumu cenu kritums un
tā negatīvā ietekme uz parādsaistību dzēšanu, ja īpašums pašlaik
tiek realizēts izsolē. Likumprojekts aizsargās kredītņēmēju un viņa
galvotāju no tā, ka aizdevējs vērš piedziņu pret citiem īpašumiem,
kas nav aizņēmuma ķīla. «Lai risinātu šo problēmu, likumprojektā
iestrādāts pienākums valdībai līdz 2010. gada 1. janvārim izstrādāt
hipotekārās kreditēšanas noteikumus, kas noteiktu, ka kreditors nav
tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu, ja kredīts nav
segts no naudas līdzekļiem, kas iegūti nekustamā īpašuma
realizācijas rezultātā,» skaidro viena no likumprojekta autorēm
LAKRA konsultante zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka personas
ikmēneša maksājums kredītiestādēm nedrīkst pārsniegt 40 procentus
no personas ikmēneša ienākumiem, turklāt pusei no šīs summas ir
jābūt novirzītai aizdevuma pamatsummas dzēšanai. «Tā kā šobrīd jau
ļoti daudziem kredītņēmējiem ir izveidojušies ievērojami maksājumu
parādi, par kuriem kreditori veic līgumsodu aprēķinu, lai to
novērstu, likumprojekts nosaka, ka pēc kredītņēmēja rakstiska
lūguma kredīta devējam nenomaksātie maksājumi ir jāpievieno kredīta
pamatsummai, tomēr par pievienoto procentu summu aizņēmējam
atkārtoti procenti nav jāmaksā. Pašlaik, restrukturizējot kredītus
un pievienojot nenomaksātos ikmēneša procentu maksājumus kopējām
parādsaistībām, jaunizveidotais ikmēneša maksājumu grafiks
visbiežāk paredz, ka kredītņēmējs maksā arī procentus no iepriekš
nesamaksātajiem procentiem,» stāsta V.Sprugaine.

Jāpiebilst, ka šos atvieglojumus kreditēšanas
nosacījumos rosina ieviest uz tā saukto krīzes laiku līdz 2013.
gadam.

Jelgavā parakstīties var Zirgu ielā 12 – 59
divas reizes nedēļā: pirmdienās no 19 līdz 21 un ceturtdienās no 10
līdz 12. «Ja tomēr kāds galīgi nevar tikt šajā laikā, droši
zvaniet, mēģināsim rast risinājumu. Tāpat, ja parakstīties vēlas
vesels kolektīvs, varam sazināties un, iespējams, aizbraukšu pie
jums,» piebilst I.Zeime. Inesi Zeimi var sazvanīt pa tālruni
26661123.

Ar «Krīzes likuma» projektu var iepazīties
interneta mājas lapā www.kreditnemeji.lv.

Foto: Ivars Veiliņš