Klāt Masļeņica – laiks, kad pēc sensenām slāvu tradīcijām ir jāatvadās no ziemas un jāsveic pavasara atnākšana ar prieku un jautrību. Šogad Masļeņica notiek no 28. februāra līdz 6. martam, bet jelgavnieki to svinēt aicināti 6. martā pulksten 12 Jelgavas kultūras nama Deju zālē un pie kultūras nama.
Ritma Gaidamoviča
Pasākumu organizē Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar aģentūru «Kultūra». Sabiedrības integrācijas pārvaldes mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka pasākumu vadīs atraktīva mākslinieku komanda no Rīgas Sergeja Astapenko vadībā. Visus jelgavniekus šajā dienā sagaidīs Jelgavas krievu biedrības «Istok» dziedātājas ar jautrām «častuškām», bet ziemu pavadīs un tradicionālos rituālus, dedzinot simbolisko salmu lelli, veiks bērnu un jauniešu koris «Zvonņica» Jeļenas Vavilovas vadībā.
Sabiedrības integrācijas pārvalde uz šo pasākumu īpaši aicina ģimenes.
Ievērojot tradīcijas, pasākuma dalībnieki varēs ne tikai klausīsies dažādas tautasdziesmas ar humora pieskaņu, dziedāt līdzi un piedalīties rotaļās, bet arī uzzinās par svētku tradīcijām senos laikos un īpašo Masļeņicas dienu nozīmi nedēļas garumā.
Masļeņica nav iedomājama bez apaļām pankūkām, kas simbolizē sauli, kura ar katru dienu sāk spīdēt spožāk un siltāk, pagarinot dienu. Tieši tāpēc katrs pasākuma dalībnieks varēs panašķoties ar garšīgam pankūkām un siltu tēju, ko piedāvās kafejnīca un ēdnīca «Hercogs».
Noslēgumā – atvadas no pašas Masļeņicas, kuru simbolizē krāšņi saģērbta salmu lelle. Šo lelli svētku noslēgumā sadedzina, tādējādi simboliski atbrīvojoties no visām aizvadītā gada likstām un nelaimēm. Vienlaikus tā ir arī ziemas pavadīšana, kas ļauj tās vietā atnākt pavasarim.
Jāpiebilst, ka Masļeņicu svin nedēļas garumā un katrai dienai ir savs nosaukums un nozīme. Pirmajā dienā «Sagaidīšana» cep pankūkas, taisa un rotā salmu lelli; otrajā dienā, kas ir Saspēles diena, dejo un iet rotaļās; trešajā dienā «Kārumniece» saimnieces ceļ galdā visu to labāko, kas mājās atrodams; ceturtajā dienā «Svinēšana» veļ un veido sniega cietokšņus un cenšas tos iekarot; piektajā dienā «Sievasmātes vakarēšana» sievasmātes gaida ciemos znotus ar pīrāgiem, znotam gan jādzied, gan jādejo; sestajā dienā dedzina salmu lelli, jaunas meitas aicina ciemos puišus un rāda, cik viņas ir labas saimnieces, savukārt septītajā dienā, kas ir Piedošanas svētdiena, viens otram lūdz piedošanu par aizvadītā gada pāridarījumiem.
Foto: JV