Drošība uz ielām, bērnu drošība, drošība skolās – šķiet, neviens no šiem jēdzieniem komentārus neprasa. Katra no šīm jomām valstī ir prioritāra, bet kas notiek ar darba drošību, vai tur šī apziņa «neklibo»? «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu aicina Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāju Valdi Dūmu.
Kristīne Langenfelde
Valdis sarunu iesāk, negaidot jautājumus. Tieši pirms mūsu ierašanās viņam, nākot no pusdienām, Akadēmijas ielā no kādas ēkas gluži vai uz galvas uzkritis spainis ar gruvešiem. Celtnieki strādā! Protams, Valsts darba inspekcija nekavējoties veikusi pārbaudi – strādnieki esot instruēti, nodrošināti ar aizsargķiverēm, bet darba drošības noteikumus vienkārši neievēro. Notikuma brīdī uz ēkas jumta kāds no strādniekiem pat bija pamanījies paņemt līdzi savu meiteni: tā teikt – eksotiska izklaide. Šādu gadījumu netrūkst.
Es esmu gatavs kļūt par invalīdu V.Dūms saka strikti: «Kamēr nemainīsies sabiedrības, valdības un katra indivīda attieksme pret drošību darba vietā, uz situācijas uzlabošanos cerēt ir naivi.» Var jau regulāri veikt pārbaudes, sodīt, atkal pārbaudīt, censties pierādīt, pakratīt ar pirkstu, bet skaitļi neapgāžami rāda, ka tas nedarbojas. Pēdējo četru gadu statistika apliecina – nelaimju skaitam darba vietās ir tendence pieaugt. «Nezinu, kāpēc mūsu valstī nav vēlmes situāciju mainīt kardināli – tā, lai tiešām reāli apkarotu nelaimes darba vietās. Mēs varam saņemties un vērsties pret dzērājšoferiem, un tas strādā. Es saku, tas strādātu arī mūsu gadījumā. Piemēram, Lielbritānijā ir izveidota kolosāla reklāmas kampaņa, līdzīgi kā pie mums «Dzer. Brauc. Pievienojies» – vispieprasītākajā reklāmas laikā televīzijās tiek pārraidīts iespaidīgs reklāmas rullītis, kurā atklāti rāda nelaimes gadījumus būvniecībā: spēcīgs vīrs strādā… līdz nelaime, un viņš jau ir invalīds ratiņkrēslā. Ja tu neziņo par to, noklusē, tad paliec viens ar savu invaliditāti. Tev nav cerību nedz uz valsts sociālo palīdzību, nedz garantijām. Tu esi invalīds. Un patiesībā katrs no mums, kurš vieglprātīgi uztver darba drošību, parakstās zem tā, ka ir gatavs kļūt par invalīdu. Skarbi? Varbūt, bet tas ir fakts,» uzskata V.Dūms. Viņš atklāj vēl kādu shēmu, kas sekmīgi darbojas citās valstīs un noteikti palīdzētu arī Latvijā apkarot negodīgus darba devējus, kuriem nav vēlmes rūpēties par savu darbinieku drošību. «Kā ir ar auto apdrošināšanu? Ja izraisi avāriju, saņem apdrošināšanu, ja avārijas atkārtojas, jau vairs nevari cerēt, ka tavas apdrošināšanas iemaksas būs iepriekšējās – tās strauji aug. Tāpat citās valstīs ir ar darba drošības jautājumiem: tavā uzņēmumā notiek nelaimes gadījums, un – hop! – uz gadu tev būtiski tiek paaugstināta nodokļu likme. Tas liek aizdomāties, vai tomēr nebija izdevīgāk jau laikus domāt par strādniekiem, nevis tagad maksāt patiesi augstas nodokļu likmes,» stāsta V.Dūms. Pirmie divi līderi darba drošības noteikumu pārkāpšanā daudziem jau var šķist pašsaprotami – būvniecība un kokapstrāde. Tieši tur ik gadu cieš un iet bojā visvairāk cilvēku. Bet izrādās, ka trešajā vietā ir medicīnas iestādes. «Jā, arī tur notiek ļoti daudz negadījumu – patiesībā par katru gadījumu, kad medmāsiņa sev ar šļirci ieskrāpē rokā, būtu jāraksta akts. Jūs teiksiet – cilvēks jau nav zaudējis darba spējas, tas taču sīkums, bet padomājiet, ja pēc laika viņai tiek atklāts HIV vai hepatīts. Tad jau būs par vēlu, cilvēkam ar savu likstu nāksies tikt galā pašam,» uzsver V.Dūms. Un arī šādu gadījumu, kad cilvēks vienkārši nezina savas tiesības, nav mazums. «Tik pat labi cilvēks darbā var vienkārši sagriezt pirkstu. Atkal sīkums – apsien un turpini strādāt. Bet ir gadījies, ka vēlāk pirkstā rodas infekcija. Var nonākt pat līdz amputācijai – cilvēks viens, turklāt invalīds,» tā V.Dūms, piebilstot, ka nereti darbinieki nezina, ar ko jāsaprot darba trauma. «Tas ir jebkurš nelaimes gadījums, kas noticis darba vietā un darba laikā. Jā, arī tad, ja skolotāja vienkārši skolā nokritusi uz tikko novaskotas grīdas un guvusi kādu lūzumu. Ziniet, patiesībā 1. septembrī tie nemaz nav tik reti gadījumi,» atzīst V.Dūms. Vēl, ja runājam par darbinieku tiesībām, visbiežāk cilvēks pēc nelaimes «uzķeras» uz darba devēja solījumiem. «Neuztraucies, mēs palīdzēsim, samaksāsim, rūpēsimies, tikai nestādīsim aktu, nevienam neziņosim. Tā paiet mēnesis, viens, otrs, slimība ievelkas, darba devējs par savu solījumu jau aizmirsis, un cilvēks atkal paliek viens un neaizsargāts. Tāpēc, cilvēki, neklusējiet, izmantojiet savas tiesības,» aicina V.Dūms.
Kurš ir miris – rumānis vai ukrainis? Otra ļoti būtiska problēma, ar ko ik dienas cīnās darba inspekcija, ir nelegālā nodarbinātība. Un atkal jau Latvijā viss tikai uz papīra – neskaitāmi dokumenti, rīkojumi, saistības. Dažas pat absurdas – Ministru kabineta rīkojums liek Valsts darba inspekcijai katru mēnesi noķert 20 nelegāli nodarbinātos. Kāds nežēlīgs, bet skarbi patiesību atklājošs stāsts: pagājušajā vasarā, rekonstruējot RAF administratīvo ēku, no liela augstuma nokrita un darba vietā mira strādnieks. Viss oficiāli – cilvēks pieņemts darbā, papīri kārtībā. Vīrietis bija rumāņu tautības Latvijas pilsonis. Taču pēc pāris dienām morgā ierodas sieviete, kas meklē savu bojā gājušo civilvīru ukraini. Izrādās, ukrainis nelegāli iebraucis Latvijā, darbā iekārtojies uz sveša vārda un, neviena neatklāts, strādājis. «Nebūtu sieva viņu atnākusi meklēt…» nosaka V.Dūms. Lai gan patiesībā Jelgavā inspektoriem vairāk jācīnās ar vietējiem, kas negrib un negrib legāli strādāt. «Atkal tā pati vecā dziesma – nu nav tas izdevīgi ne darba devējam, ne ņēmējam. Saņem uz rokas, un viss. Vēl tik nosmej, kādi nodokļi, tāpat līdz pensijai neizvilkšu. Bet neviens jau nepadomā par to, kas notiks, kad darba spējas beigsies, un agri vai vēlu tas notiks – nekādu garantiju, paliec viens bez iztikas līdzekļiem,» saka V.Dūms. Tomēr viņš atzīst, ka situācija kaut nedaudz, bet palēnām mainās. «Lai arī to pašu minimālāko, bet cilvēki tomēr grib, lai par viņiem nodokļi tiktu maksāti. Un tad mums te parādās tādi celtnieki, kas saņem 200 latus mēnesī, kaut ikvienam skaidrs, ka tur līdz patiesībai tālu,» atzīst V.Dūms. Tagad parādās arī cita tendence – cilvēki nāk un meklē palīdzību Valsts darba inspekcijā. «No vienas puses, jā, šobrīd atbildība par nelegāli strādājošo ir tikai darba devējam: viņam var uzlikt sodu, bet darbiniekam nav nekādas atbildības. Tiek diskutēts, vai to nevajadzētu mainīt, paredzot atbildību arī nelegāli strādājošajam. Bet ziniet, Lietuva to jau izmēģināja – nedarbojas. Tad vispār nelegālais darbs aiziet pagrīdē – klusē darba devējs, jo viņu var sodīt, un neko neatklāj darbinieks, jo arī viņam draud sods. Pie mums vismaz tajos gadījumos, kad, tā teikt, darba devējs uzmet darbinieku – sola maksāt, bet alga izpaliek, cilvēks nāk uz inspekciju un lūdz palīdzību. Protams, pirmais jautājums ir: kur tad tu, mīlīt, biji, kad nodokļi jāmaksā un līgums jāslēdz? Bet labi, vismaz kaut kas. Mēs ķeramies klāt katrai šādai lietai, un ir tomēr gadījumi, kurus izdodas atklāt. Konkrētajam cilvēkam tā varbūt ir mācība, bet nevar gaidīt, ka tas mainīs kopējo situāciju valstī,» spriež V.Dūms, piebilstot gan, ka klusēšana arī gadījumos, kad šķiet – viss jau pazaudēts, nav pareiza. «Lai arī pats grēkojis, cilvēkam vēl tomēr ir cerība, ka viņš atgūs zaudēto.» Tas par mūsu pašu cilvēkiem, bet, jautāts, kas tad Jelgavā notiek ar ārvalstu viesstrādniekiem, V.Dūms atbild, ka situācija kopumā nav tik traka. «Tagad ir izstrādājusies tāda interesanta shēma – šķiet, vai katrā nozarē nu jau strādā pa kādam Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas vai Uzbekijas cilvēkam, bet viņus darbā nav pieņēmušas mūsu firmas. Te darbojas starpnieki – Rīgas firma piedāvā savu pakalpojumu mūsu uzņēmējiem: jums vajag strādniekus, lūdzu! Un Jelgavas ražotāji slēdz līgumu ar Rīgas firmu, saņem pakalpojumu – viesstrādniekus, bet visus maksājumus kārto nevis ar konkrēto cilvēku, bet starpnieka firmu. Tātad no juridiskā viedokļa uzņēmējam nav nekādas atbildības pret šo cilvēku, viņi samaksā starpniekam, un beigta balle,» skaidro V.Dūms. Viņš arī piebilst, ka pagaidām, šķiet, mūsu uzņēmēji ir visai piesardzīgi. «Jelgava tomēr ir samērā maza, tāpēc, ja te notikt šausmu lietas ar nelegāli nodarbinātajiem, tas būtu pavisam īsa laika jautājums, līdz nāktu gaismā. Tāpēc nedomāju, ka mēs tik drīz dzirdēsim par šķūnī izmitinātiem desmitiem mongoļu. Bezdrāts telefons strādā perfekti,» spriež V.Dūms.
19.2 °C,
3.1 m/s,
70.3 % 
19.2 °C,
3.1 m/s,
70.3 %