Pilsētā

«Jelgavai ir vairāk nekā 750 gadu, bet šobrīd pilsētā ir tikai deviņas vietas, kurās notikuši arheoloģiskie izrakumi. Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki, ja kaut ko izrok, nepaziņo par atradumu. Labāk ierok to atpakaļ zemē un neliekas ne zinis. Bet tā ir mūsu vēsture. Rakt vajag, bet, ja kaut ko atrodat, pasauciet apskatīt,» šonedēļ tematiskajā tūrisma vakarā «Jelgavas noslēpumi mūsdienu arheoloģiskajos izrakumos» uzsvēra vēsturnieks arheologs Andris Tomašūns.

Viņš norāda, ka, lai gan pilsēta ir sena,
arheoloģiskie izrakumi, kas atklāj tās vēsturi, mūsu pilsētā tiek
veikti tikai kopš 1990. gadiem un gaužām mazos apmēros. Jelgavā
valsts vai pašvaldības aizsardzībā atrodas 85 vēstures,
arhitektūras, arheoloģijas un mākslas pieminekļi, bet
arheoloģiskais piemineklis ir tikai viens – 4. līnijā esošais
Naudas (Dieva) kalniņš. «Tas ir mežā lapsu sarakts kalniņš blakus
vietai, kur savulaik atradās šķidro atkritumu izgāztuve. Tur nav
atrasts nekas vērtīgs, vien saglabājušies dažādi nostāsti,» stāsta
A.Tomašūns. Lielākais no pieminekļiem ir Jelgavas pilsētas
vēsturiskais centrs – valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.
«Arī Hercoga Jēkaba laukums, kur savulaik atradās pirmais rātsnams,
Jēkaba kanāli, tirgus laukums, varētu būt arheoloģiskais
piemineklis, taču neviens to nav ierosinājis. Ne reizi vien esmu
domājis, kāpēc gan Hercoga Jēkaba laukumā nevarētu veikt
arheoloģiskos izrakumus, un, ja tur ko atrod, to iekonservēt un
Jelgava kļūtu par vēl vienu vēsturisku tūrisma objektu bagātāka,»
spriež vēsturnieks.

Viņš atzīts, ka galvenā sāpe arheoloģijā ir
par to, ka šodien cilvēki rok un neskatās, kādas vērtības varētu
glabāt zeme. «Man ir liels prieks par tām reizēm, kad cilvēki kaut
ko rok un, lai gan viņiem nav noteikta obligāta prasība veikt
arheoloģiskos izrakumus, tomēr man piezvana: «Atnāc, apskaties!».
Tiesa, tas notiek reti, taču gribētos, lai šī domāšana mainītos
straujāk, saprotot, ka zem zemes tomēr glabājas Jelgavas vēsture,»
saka A.Tomašūns, norādot, ka arheoloģiskajos izrakumos tik svarīga
nav atrastā manta, bet gan stāsts, ko tā var iedot, pastāstot par
konkrēto laiku, atklājot, kas konkrētajā vietā varētu būt
atradies.

Arheologs norāda, ka ievērojams skaits
vērtīgu priekšmetu, kas atklāj Jelgavas vēsturi, atrasti Lielās
ielas rekonstrukcijas laikā. Atrastas slēdzenes, stikla pudelīte,
koka šķīvis un koka šķīvja vāciņš, ādas cimds, svina plāksnīte, no
kā izgriezts cilvēka profils, svečturi, eļļas lampiņa… «Par vienu
svečturīti man ar traktoristu, kurš to atraka, sanāca ķīviņš. Viņš
uzskatīja, ja ir to atradis, tas pieder viņam, bet diemžēl tā jau
nenotiek. Diezgan ilgi strīdējāmies, līdz viņš piekāpās,» piebilst
A.Tomašūns. Interesants ir arī stāsts par atradumiem, rekonstruējot
Zemgales prospektu. «Krustu šķērsu tur bijām izstaigājuši, bet tad
sastumtas smilšu kaudzes pašā galā atradām 17. gadsimta piesi,»
piebilst A.Tomašūns. Izrakumos Pils salā izdevies atrast ausu
tīrāmo karotīti, svina plombu ar robiņiem, ar ko ķēra gnīdas.

«Ja Smilšu ielā, rokot pamatus malkas šķūnim,
atrod romiešu monētas, tad iedomājieties, kāda vēsture nāk ārā,»
pārdomās dalās vēsturnieks, norādot, ka pusotrā stundā nav
iespējams izstāstīt visu piedzīvoto un parādīt visu atrasto. Taču
tiem, kuriem ir interese par atradumiem, tos iesējams apskatīt
internetā. «Visus atradumus no izrakumiem var apskatīties manos
sociālo tīklu kontos draugiem.lv un facebook.com, kur glabājas
vairāki tūkstoši bilžu,» piebilst A.Tomašūns.

Tikšanās noslēgumā arheologs uzsvēra: «Ja
kaut ko rociet un atrodiet, pasauciet paskatīties! Tas nenozīmē, ka
viss uzreiz būs jāatdod. Svarīgākais ir kopā atklāt pilsētas
vēsturi.»

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»