Kultūra

Latvijas 20. gadsimta vēsturē jūnijs ir traģisku notikumu pārpilns – 1940. gada 17. jūnijā notika Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā – iedzīvotāju deportācija un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas vara nomainīja otru.

Latvijas 20. gadsimta vēsturē jūnijs
ir traģisku notikumu pārpilns – 1940. gada 17. jūnijā notika
Latvijas okupācija, 1941. gada 14. jūnijā – iedzīvotāju deportācija
un karadarbības sākums Latvijas teritorijā, kad viena okupācijas
vara nomainīja otru.

1940. gada 17. jūnijā Padomju armijas tanku
kolonas no Lietuvas iebrauca Jelgavā – sākās padomju okupācijas
laiks.

1941. gada 14. jūnijā pret Latvijas tautu tika
veikts noziegums, ko Latvijas teritorijā īstenoja padomju
okupācijas vara, noziegums, kuram nav noilguma Latvijas tautas
vēsturiskajā apziņā. Naktī no 14. uz 15. jūniju no Latvijas
deportēja 15 424 cilvēkus. Tāda apjoma teroru tik īsā laikā Latvija
savā vēsturē nebija piedzīvojusi. No Jelgavas apriņķa tika
deportētas 953, bet no Jelgavas pilsētas – 443 personas, bet no
Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 7844
cilvēki.

«Baigais gads», īpaši 14. jūnija deportācijas,
radīja iedzīvotājos naidu un bailes no padomju terora, īsā laikā
mainījās gadsimtu gaitā izveidojušies priekšstati par vāciešiem vai
melno bruņinieku, un 1941. gada jūnijā galvenais ienaidnieks bija
komunisti un Krievija.

Represijas turpinājās tūlīt pēc Sarkanās
armijas ienākšanas Latvijā 1944. gada vasarā. Masu deportāciju un
citu represiju īstenošanā okupācijas vara iesaistīja vietējos
komunistus, komjauniešus, padomju darbiniekus un aktīvistus, kā arī
tā sauktos iznīcinātājus – militarizēto vienību dalībniekus.
Jelgavā notika kulaku sarakstu sastādīšana un fašistu līdzskrējēju
medības. 1945. gada 5. februārī no Cukurfabrikas stacijas ceļā uz
Sibīriju devās vilcieni ar mūsu pilsētas un novada iedzīvotājiem.
1949. gadā no 25. līdz 30. martam no Jelgavas apriņķa tika
deportētas 2062, no Jelgavas pilsētas – 25 personas, bet pavisam no
Jelgavas stacijas vagonos uz Sibīriju tika nosūtīti 4777 cilvēki.
No Latvijas 1949. gada 25. – 30. martā izsūtīja 29 252 cilvēkus, un
kopumā 1949. gada marta beigās izsūtījumā īsāku vai ilgāku laiku
atradās 44 191 cilvēks.

1941. un 1949. gada iedzīvotāju deportācijās
tika sagrauts latviešu nācijas lepnums un mugurkauls, bet ne pati
tauta.

Attēls: Vilciena vagons