Jau tad, kad frizētavas plauka un zēla, meistariem darba netrūka, ne katra frizētava bija gatava savā paspārnē ņemt mācekli – topošo frizieri, kam nepieciešams apgūt praksi. Taču tie, kas šo iespēju izmantoja, pat maksāja praktikantiem par darbu. Tagad valstī ar prakses iespējām situācija krasi mainījusies – pirmkārt, jauniešiem vispār grūti atrast vietu, kur viņus būtu gatavi apmācīt, otrkārt, cerēt uz samaksu prakses laikā esot naivi. Gluži pretēji – ir uzņēmumi, kas prasa naudu no praktikanta par aroda ierādīšanu. Par laimi, vismaz šajā jomā Jelgavā situācija ir visai stabila.