«Šogad Jelgavā trīs darba devēji ir radījuši pilnīgi jaunas darbavietas, apmācot sev nepieciešamos darbiniekus Eiropas Sociālā fonda projekta gaitā, lai pēc tam viņus pieņemtu pastāvīgā darbā. 2016. gadā šī paša projekta ietvaros mūsu pilsētā radītas deviņas jaunas darbavietas,» skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles koordinējošā eksperte Ilvija Graumane-Koka. Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Atbalsts bezdarbnieku izglītībai» pasākumā «Apmācība pie darba devēja» joprojām turpina pieņemt darba devēju pieteikumus nepieciešamo darbinieku apmācībai. Tā ir bezdarbnieka praktiska apmācība, kas ilgst pusgadu – darba devējs pats sagatavo sev nepieciešamo speciālistu, saņemot dotāciju no NVA.
NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam. Pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā – 120 eiro, bet pēdējos divos mēnešos – 90 eiro. Savukārt darba devējam, īstenojot praktisko apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA dotāciju tā būtu ne mazāka par valstī noteikto minimālo algu. Tāpat darba devējam jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. NVA nodrošina arī ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam 50 procentu apmērā no minimālās algas. Tāpat NVA apmaksā izdevumus (līdz 28,46 eiro) par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi bezdarbniekam un piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (līdz 50 eiro), kā arī vienreizēju dotāciju darbavietas pielāgošanai bezdarbniekam ar invaliditāti (līdz 711 eiro).
Projektam var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikumus nepieciešamā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem jāiesniedz NVA filiālē. Svarīgi, ka darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darbavieta vai darbavietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktisko apmācību uzsākšanas.
Pēc praktisko apmācību pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja.
Detalizētāk ar projekta nosacījumiem var iepazīties NVA mājaslapas www.nva.gov.lv sadaļā «Darba devējiem».
Situācijas Jelgavas uzņēmēju vidū, kas šajā projektā radījuši jaunas darbavietas, ir dažādas – kādam konkrētais amats bijis vakants jau piecus gadus, cits, tikai pateicoties projekta līdzfinansējumam, izšķīries par jauna darbinieka pieņemšanu, bet vēl kāds izmanto projektu, lai jaunā uzņēmumā apmācītu specifiskas jomas speciālistus.
Projekts kā iespēja inovatīvam uzņēmumam apmācīt specifiskas jomas speciālistus
«Baltic Innovation Holding» Jelgavas Biznesa parkā atrodas vien gadu – līdz tam tas bijis Rīgas uzņēmums, kas Latvijā radījis un patentējis inovatīvu produktu, savukārt šobrīd konkrēto produktu «Firepen» sāk ražot mūsu pilsētā. «Tas ir absolūti inovatīvs produkts, kuram nav analoga visā pasaulē. Savienojot zināšanas pulvermetalurģijā un ķīmijā, esam radījuši izstrādājumu, kas ļauj ekstremālās situācijās, kad nav pieejama gāze vai elektrība, ar mūsu produkta «Firepen» un viena termosērkociņa palīdzību pārgriezt tēraudu pat 18 milimetru biezumā,» stāsta Jelgavas ražotnes vadītājs Vladimirs Panovs.
Šāds skābekļa griešanas elektrods, kas vizuāli izskatās kā kompakts 30 centimetru garš stienis un kuru, aizdedzinot ar termosērkociņu, rodas 2800 grādu degšanas temperatūra, īpaši aktuāls varētu būt glābšanas dienestiem visā pasaulē. Jau šobrīd uzņēmums ar savu produktu ir iepazīstinājis 190 valstu pārstāvjus, un interese esot liela. «Piemēram, mūsu pasūtītājs no ASV atzīst, ka, izmantojot līdzšinējās tehnoloģijas, viņiem pēc avārijas cietušā izgriešanai no automašīnas bija nepieciešamas trīs minūtes. Savukārt ar mūsu «Firepen» šis laiks ir samazinājies par veselu minūti, kas ārkārtas situācijā ir milzīgs periods,» stāsta V.Panovs, piebilstot, ka «Firepen» griež ne tikai metālu, bet, piemēram, arī stiklu.
Saprotams, ka speciālistus tik inovatīva produkta ražošanai ir iespējams apmācīt tikai pašā uzņēmumā, tāpēc šobrīd ražotnē visi no sešiem tur esošajiem darbiniekiem apmācīti no nulles. «Šobrīd visi mūsu darbinieki ir jelgavnieki. Jā, kad pārcēlāmies uz šejieni no Rīgas, sākumā daži darbinieki centās izbraukāt uz Jelgavu, bet tad sapratām, ka tas nav perspektīvi. Šī iemesla dēļ meklējām darbiniekus Jelgavā, katru no viņiem speciāli apmācot mūsu vajadzībām,» saka V.Panovs.
Uzņēmuma pārstāve Anna Gribovska atzīst, ka tieši šī specifika un arī fakts, ka uzņēmums šobrīd vēl tikai meklē savu tirgu un nostiprinās, bija tieši laikā, lai iesaistītos NVA projektā. «Šobrīd projekta ietvaros esam radījuši divas jaunas darbavietas – metāla pulverizēšanas operatoram un presēšanas iekārtu operatoram. Taču jau tagad ir skaidrs, ka labprāt tuvākajā laikā piedāvāsim vēl divas vakances, kurām darbiniekus apmācīsim paši. Patlaban mēs atrodamies savas darbības sākuma punktā, un darbavietu skaits mūsu uzņēmumā būs proporcionāli saistīts ar noieta tirgu,» skaidro A.Gribovska.
Ar iesaistīšanos NVA projektā uzņēmums ir ļoti apmierināts un atzīst, ka abi jaunie darbinieki ir perspektīvi un jau šobrīd jūtas kā daļa no pagaidām vēl nelielā uzņēmuma.
Tikai pateicoties NVA projektam, izšķiras par jaunas darbavietas radīšanu
«Tā sajūta sākumā, pirms septiņiem gadiem, bija mazliet dīvaina – pēc ilgiem darba gadiem tirdzniecības jomā, kur dažādos kolektīvos, tostarp «Mego», «Iki», «Jelgavas maiznieks» un citos, biju vadījusi pat 50 cilvēku darbu, pēkšņi sēdēju viena savā jaundibinātajā uzņēmumā, un visapkārt valdīja klusums,» atceras tūrisma firmas «N Travel» īpašniece Nadežda Parinova.
Viņa savu biznesu uzsāka tieši tajā vasarā, kad Mātera ielā notikuši remontdarbi. «Īrēju tur telpas, uz ielas norisinājās remonts, šķita, ka manām durvīm visas dienas laikā pat neviens cilvēks nepaiet garām… Tas bija īsts pārbaudījums savas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tad, kad ielas remonts bija pabeigts, sapratu – ja pārdzīvoju šo, mans uzņēmums pastāvēs. Un tā arī ir noticis – ja sāku viena, tad šobrīd man jau ir četri darbinieki,» stāsta N. Parinova.
Šobrīd gan viņa nav intensīvi meklējusi jaunu darbinieku. «Ļoti, ļoti ilgi domāju, šaubījos. It kā vajadzētu, bet, vai spēšu pavilkt… Šī iemesla dēļ iespēja iesaistīties NVA projektā un apmācīt sev darbinieku nāca īstajā brīdī. Teikšu godīgi – bez projekta finansiālā atbalsta, visticamāk, šobrīd ceturto darbinieku nebūtu pieņēmusi, būtu mazliet vēl nogaidījusi. Taču, pateicoties projektam, esmu radījusi jaunu darba vietu, ko noteikti nenožēloju. Jaunā meitene ir ļoti apķērīga, ātri mācās, un arī klienti ar viņas darbu ir apmierināti, tāpēc ceru, ka mums izdosies un Jūlija pēc dažiem mēnešiem kļūs par pilntiesīgu uzņēmuma darbinieku,» atzīst N.Parinova.
Jūlija Tarasova neslēpj, ka darbs tūrisma jomā ir bijis viņas sapnis. «Es apzinos, ka atrast darbu šādā sfērā Jelgavā ir praktiski neiespējami. Man pat ir grūti noticēt, ka man tā ir paveicies! Darbs ir interesants, radošs, jo mans uzdevums ir sagādāt svētkus citiem. Jā, varu atzīt, ka pirmie klienti man jau ir atveduši pateicības suvenīrus no saviem ceļojumiem, un tas ir lielākais gandarījums – man ir izdevies!» Pirms tam Jūlija centusies strādāt par oficianti, bet darbs nav aizrāvis, mācījusies par vizāžisti, taču arī šī nodarbe nav īsti gājusi pie sirds.
«N Travel» katram darbiniekam ir sava specifika – kāds tirgo čarterlidojumus, cits organizē eksotiskus ceļojumus uz Meksiku, Bali, Dominikānu. Tāpat uzņēmums atradis savu nišu bērnu nometņu organizēšanā kopā ar sadarbības partneriem Grieķijā. «Mūsu klients nav tikai jelgavnieks – pie mums ceļojumus iegādājas pat cilvēki no tālākajām Latgales pilsētām, tāpēc var teikt, ka sevi esam pierādījuši. Jāatzīst, ka aizvien pārdomas rada klienti, kas pie mums ierodas pirmo reizi un saka, ka par mūsu uzņēmumu Jelgavā neko nav dzirdējuši. Tā jau ir, ka reklāmas nekad nevar būt par daudz. Man gan pašai šķiet, ka vislabāk darbojas «no mutes mutē» reklāma, kad viens apmierināts klients mūs iesaka citiem,» spriež N.Parinova.
Ar NVA projekta palīdzību aizpilda vakanci, kas bija brīva piecus gadus
SIA «Mārīte» ir trikotāžas šūšanas uzņēmums, un tas, līdzīgi kā daudzi citi šūšanas uzņēmumi mūsu pilsētā, izjūt problēmas saistībā ar darbaspēku. «Mums bija divas vakances, kurām darbiniekus meklējām jau četrus, piecus gadus, taču bez rezultātiem – cilvēki negrib strādāt! Pieteicāmies projektam, jo nebija, ko zaudēt. Ja strādāt nevēlas profesiju ieguvušās šuvējas, nolēmām, ka tādējādi varam dot iespēju jauniem cilvēkiem bez pieredzes un profesijas, projekta gaitā apmācot sev nepieciešamo darbinieku no nulles. Mums valstī tiek sacīts, ka jauniešu bezdarbs esot plašs – jaunas meitenes neiegūst profesiju, nodibina ģimeni, piedzimst bērniņš, kā rezultātā viņas no darba tirgus izkrīt. Bez pieredzes un izglītības cilvēku neviens negribot ņemt darbā. Taču izrādās, ka arī tā ir tikai atruna, jo no divām mūsu vakantajām vietām NVA varēja piedāvāt aizpildīt tikai vienu – otra joprojām ir brīva,» saka SIA «Mārīte» valdes loceklis Valdis Vzenkovskis.
Uzņēmējs pēc savas pieredzes secina, ka ne jau šķietami zemās algas šūšanas nozarē ir tās, kas neļauj atrast darbinieku. «Pie mums ir jāveic gabaldarbs – kā strādā, tā arī saņem. Un tad tu redzi, ka ir cilvēks, kurš mēnesī nevar vai negrib nopelnīt vairāk par 200 eiro, turpretī cits tajā pašā laikā un ar to pašu darbu nopelna 600 eiro. Turklāt mēs strādājam tikai astoņu stundu darba dienu, jo esmu sapratis, ka garākas stundas darbinieki nav gatavi strādāt. Tāpat, kā jau sieviešu kolektīvā, neizpaliek arī kafijas pauzes un aizskriešana līdz tuvējam veikalam. Ne jau mēs to sakām – to pat ir atklājuši mūsu valsts ierēdņi, jo valstī ir radīta jauna profesija – pabalstu saņēmējs. Ir jau dzirdēts, ka cilvēki mēdz strādāt tikai tik daudz, lai nopelnītu ne vairāk par minētajiem 200 eiro mēnesī, jo jau viens eiro par daudz var izjaukt konkrētās personas plānus. Šie pabalstu saņēmēji skrupulozi ir sarēķinājuši – lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, bērnu ēdināšanas, skolas piederumu iegādes un vēl citus pabalstus, cilvēks vairāk strādāt nevar. Un tad mēs brīnāmies par lēnu strādāšanu,» spriež V.Vzenkovskis, piebilstot, ka pēc viņa pieredzes šuvējas
20. gadsimta 80. gados vidēji bija četras reizes ražīgākas nekā šodien.
Lai arī viņš nav gatavs spriest par šūšanas uzņēmumu nākotni mūsu valstī, vienu uzņēmējs atklāj skaidri – mīts, ka citās valstīs pasūtījumi tiek īstenoti lētāk un labāk, nav patiess. «Piemēram, mēs septembrī sāksim veikt pasūtījumu, no kura izpildes atteicās ķīnieši,» informē valdes loceklis.
Vaicājot par to, pie kādas uzņēmēju kategorijas sevi ierindo «Mārīte», V.Vzenkovskis pasmaida. «Ja ņemam par pamatu mūsu valstī noteikto, tad mēs jau esam uzņēmums krietni virs vidējā lieluma. Taču tas man liek pasmaidīt, jo šķiet, ka mūsu valstī ir šādi – katrs «1 plus 1» jau ir mikrouzņēmums. Spriediet paši, vai varu sevi ierindot kategorijā «virs vidējā» – šobrīd uzņēmumā strādā 35 darbinieki, bet savulaik bija 200,» tā uzņēmējs.
Par to, vai projektā iesaistītā bezdarbniece būs labs uzņēmuma darbinieks nākotnē, vēl esot par agru spriest. «Viegli mums neiet, jo cilvēks ir jāapmāca no nulles, bet, protams, mēs ļoti ceram, ka būsim ieguvuši jaunu darbinieku, ar kuru pēc sešus mēnešu ilgas apmācības varēsim noslēgt pastāvīgu darba līgumu,» atzīst V.Vzenkovskis.
Foto Ivars Veiliņš
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 % 
22.5 °C,
2 m/s,
76.4 %