Dodoties ceļojumā, ierastākais veids ir izmantot kāda tūroperatora pakalpojumus, kas saplāno ceļojumu, sākot no transporta, ekskursijām un beidzot ar naktsmājām. Daļa ceļojumu no A līdz Z plāno un naktsmājas rezervē paši, taču ievērojams skaits cilvēku, tostarp jelgavnieki, ceļojot priekšroku dod sociālajam tīklam couchserfing.org, kur iespējams sarunāt naktsmājas dažādās pasaules valstīs.
Ritma Gaidamoviča
Dodoties ceļojumā, ierastākais veids ir izmantot kāda tūroperatora pakalpojumus, kas saplāno ceļojumu, sākot no transporta, ekskursijām un beidzot ar naktsmājām. Daļa ceļojumu no A līdz Z plāno un naktsmājas rezervē paši, taču ievērojams skaits cilvēku, tostarp jelgavnieki, ceļojot priekšroku dod sociālajam tīklam couchserfing.org, kur iespējams sarunāt naktsmājas dažādās pasaules valstīs. Kāda ir jelgavnieku pieredze, izmantojot koučsērfinga iespējas?
Tautā sauktais kaučsērfings nozīmē: ceļo un paliec nevis viesnīcā, bet pie kāda vietējā, kurš tevi uzņem. Jāteic, ka jelgavnieki šādi ne tikai ceļo pa Eiropu, uz ASV, Maroku, Keniju, Japānu, Austrāliju, bet arī paši uzņem ceļotājus savās mājās no Itālijas, Nīderlandes, Marokas, Dienvidkorejas, Turcijas, Armēnijas, Vācijas un pat Nikaragvas. Tiesa, precīzu datu par to, cik jelgavnieku izmanto šī portāla iespējas ceļojot, nav, taču portāla domu grupā «Jelgava» reģistrējušies ap 200 jelgavnieku. Šoreiz jelgavasvestnesis.lv no pašiem kaučsērferiem izzina viņu pieredzi ceļojot un uzņemot viesus. Kāpēc viņi priekšroku dod šim ceļošanas veidam, kādi ieguvumi un no kā jāuzmanās?
Ir jelgavnieki, kuri ar kaučsērfingu aizrāvušies jau vairāk nekā desmit gadus un izbraukājuši pasauli krustu šķērsu, un ir tādi, kuriem šis ir pēdējā gada atklājums. Visi kā viens atzīst: neatkarīgi no tā, cik ilgi ar to nodarbojas, tā ir kā atkarība – gribas vēl un vēl. Jāteic gan, ka jelgavnieki biežāk paši dodas iepazīt citas valstis, retāk – uzņem viesus pie sevis, jo Jelgava īsti neesot tūristu galapunkts. Gadījies, ka Jelgavu sajauc ar Jūrmalu, taču pēc tam atzīst, ka arī pie mums ir ļoti skaisti.
Lai gan daļai varētu šķist, ka šī jau tāda jauniešu padarīšana vien ir, izrādās, tā nav – šādā veidā ceļo cilvēki no 18 līdz 60 gadu vecumam un pat vecāki. Galvenais princips – tu man, es tev. Visi ceļotāji portālā izveido savu profilu un tad izvēlētajā valstī, pilsētā meklē naktsmājas. Ja naktsmītne tiek meklēta ārpus Latvijas robežām, jārēķinās, ka būs jānodrošina naktsmītne arī kādam citam, kas ieplānojis doties uz Latviju.
Uzrunātie jelgavnieki, kuri ceļo šādi, atzīst, ka tam ir vairāki plusi. Vispirms jau, izmantojot kaučsērfingu, var ievērojami ieekonomēt izdevumus, jo par naktsmītni nav jāmaksā. Bet, ja cilvēks ir reģistrējies šajā portālā, tad viņš rēķinās, ka, uzņemot ciemiņus no citas valsts, būs izdevumi no viņa kabatas. Taču tas neesot galvenais. Daudz svarīgāka ir iespēja, dzīvojot vietējā ģimenē, tuvāk iepazīt valsti un tās iedzīvotāju ikdienu un apmeklēt vietas, uz kurām tūristi netiek vesti. «Ja braucam ekskursijās, mums parāda tikai valsts skaistākos objektus, mēs visu redzam it kā no malas, taču, ja ceļo šādi, esi vairāk visā «iekšā». Tu vairāk uzzini par vietējo ikdienu, kultūru, tradīcijām,» atzīst jelgavniece Maruta Česnauska, kura šādā veidā apceļojusi Eiropu, vienu reizi ar ģimeni – vīru un divām meitiņām – devusies uz Itāliju, bet šobrīd ceļošanu šādā veidā uz kādu laiku atlikusi, jo jaunākā meita tam tomēr vēl ir pārāk maza. Taču viņa labprāt uzņem viesus pie sevis Jelgavā.
«Veids, kā labāk iepazīt pasauli»
Jāteic, ka ciemošanās neaprobežojas ar izguldīšanu vien – katrs, kurš uzņem ciemiņus, ir padomājis arī par īpašu izklaides programmu – ko parādīs, kur aizvedīs. «Un tas cilvēks tevi aizvedīs uz vietām, kas reti kad tūristu acīm redzamas. Piemēram, Kenijā mūs aizveda uz «kreiso» bāriņu mājas devītajā stāvā, kur tikai vietējie tusējas,» stāsta Andis Zeidmanis, kurš ar kaučsērfingu saistīts jau vairāk nekā desmit gadus un apceļojis visu Eiropu, pabijis arī tādās valstīs kā Indonēzija, Singapūra, ASV, pirms neilga laika atgriezies no Kenijas un šobrīd jau gaida atvaļinājumu, lai atkal kaut kur dotos. Tāpat ceļotāji uzskata, ka šādā veidā ir iespēja vairāk izjust kultūras «garšu». «Marokā es dzīvoju vietējā ģimenē, piedalījos viņu tējas dzeršanā, kopīgajās maltītēs. Krievijā ģimene bija īsteni dabas bērni, un kopā ar viņiem devos pārgājienā,» stāsta Alise Raupe, piebilstot, ka reiz, šādā veidā ceļojot, iepazinusies ar itāļu puisi, ar kuru izveidojušās attiecības. Šis noteikti esot veids, kā iepazīt visu labāk nekā nakšņojot hotelī. Ja tev ir vietējais gids, noteikti arī uzzināsi par lētākajiem, labākajiem variantiem visās jomās. Un tevi neapšmauks. «Gruzijā hosta puisim pašam nebija laika ar mums «krāmēties», tāpēc «pieslēdzās» viņa mamma. Kļuvām par labām draudzenēm. Viņa mūs Tbilisi veda uz labākajiem tirgiem, stāstīja par garšvielām, mācīja gatavot dažādus ēdienus. Atceros, kad gribējām braukt ar taksi, viņa noskaidroja, cik mums tas maksās – lai mūs neapšmauc,» pieredzē dalās Alise.
Vienā gultā ar īpašnieku
Neatsverams ieguvums, viņuprāt, ir jauni draugi, jo visbiežāk ceļotājs nokļūst pie jaukiem un draudzīgiem cilvēkiem, kas ne tikai nodrošina naktsmājas, pozitīvas emocijas, jauku atmosfēru, bet arī iemāca daudz jauna. «Katrs tā sauktais hosts cenšas būt labākais saimnieks savam viesim. Protams, cits jautājums – cik tu no tā esi gatavs ņemt pretī,» uzsver Mārtiņš Beņķītis, kurš savās mājās Jelgavā uzņēmis vairākus viesus, bet nu jau divus gadus mācās Roterdamā un labprāt uzņem ciemiņus arī tur. Kaučsērferi atzīst, ka pieredze no ceļojumiem un viesu uzņemšanas tiešām ir dažāda – katrs ceļojums ir kā piedzīvojums. Tiesa, to var izturēt tikai atvēri cilvēki, kas gatavi uz visu, jo ne vienmēr viss var izdoties tik skaisti kā iecerēts. «Reiz Maltā ar draudzeni aizbraucām pie hosta un sapratām, ka dzīvoklī ir tikai viena milzīga gulta un mums jāguļ kopā ar saimnieku. Mulsinoši. Taču tajā pašā laikā viņš bija tik gādīgs – visu laiku rūpējās, lai mēs esam paēdušas, ja kur vajadzēja, aizveda ar mašīnu,» stāsta Alise.
Liela nozīme esot uzticībai un intuīcijai
Tiesa, jāatzīst, ka kaučsērfings ir diezgan nedrošs pasākums, tāpat kā autostopēšana. Nekad īsti nevari zināt, kādā vietā un pie kādiem cilvēkiem nonāksi, un otrādi – kas nonāks pie tevis! Liela nozīme esot uzticībai un intuīcijai. Ja jūti, ka kaut kas nav kārtībā, tad aši jāreaģē un jādomā, ko darīt tālāk.
«Mans pirmais ceļojums bija uz Maroku 17 gadu vecumā kopā ar vēl četriem draugiem. Izklausās jau bīstami šādi ceļot, turklāt tā ir islāma valsts. Naktsmājas sameklējām jau mēnesi iepriekš, taču, aizbraucot pie hosta, izrādījās, ka pie viņa īsti nav kur palikt, tāpēc vedīs mūs pie brālēniem. Mums – īrēta mašīna, viņš sēž pie stūres un ved mūs kalnā – uz nekurienes vidu. Sasniedzām mazu mājiņu, un Ali sāk diskutēt ar saviem brālēniem – vispirms mierīgi, tad jau «augstos toņos», līdz beidzot paziņo, ka varam droši iekārtoties blakus istabiņā. Paskatos pa labi – tur vesels bars aizdomīgu vīru. Istabiņā dažas kaudzītes salmu, neviena loga. Dzīvojiet! Tā kā mums līdzi bija divas meitenes, atteicāmies no šīs iespējas un devāmies meklēt kādu viesnīcu,» stāsta Mārtiņš, piebilstot, ka Ali vismaz viņiem palīdzējis sameklēt dzīvokli, ar vietējiem to sarunājot par 20 eiro dienā, plus vēl pats palicis dzīvot ar viņiem, gatavojis ēst un izrādījis pilsētu.
«Aizbraucu – priekšā liela savrupmāja, pie mājas – «Porshe Cayenne»»
Situācijas patiešām mēdz būt dažādas. Andis ir priecīgs par pirms dažiem mēnešiem piedzīvoto Kenijā, kur hosts vienistabas dzīvoklī uzņēmis viņus četrus. «Tā mēs pieci dzīvojām. Nekādu problēmu! Tas džeks tik ļoti rūpējās par mums,» tā Andis. Tam, ka uzņemšana atšķiras, piekrīt arī Mārtiņš. «Gluži pretēji bija Londonā. Aizbraucu, un priekšā liela savrupmāja, pie mājas – «Porshe Cayenne», gardas franču vakariņas, vēl ierāda milzīgus apartamentus ar gultu sirds formā. No rīta pelde apsildāmā baseinā…» atceras Mārtiņš. Visi kaučsērferi norāda, ka būtiski vienmēr atcerēties, ka tu esi ciemiņš, un neizmantot hosta viesmīlību ļaunprātīgi.
Ieteicamais laiks, ko pavadīt vienā mājā, ir trīs četras dienas, lai nekļūtu par apgrūtinājumu. Kaučsērferi atklāj, ka dažkārt hosti uztic pat mājas atslēgas, lai pats vari izvēlēties, ko un kā darīt. Ir arī situācijas, kad hosts nevar kopā ar tevi pavadīt visu dienu, un tad jau jārēķinās, ka pulksten 8 tev jāiziet no mājas, bet saimnieks atgriezīsies tikai pulksten 20. Tādā gadījumā pašam jāizdomā programma. «Tad labs veids ir portālā sameklēt kādu cilvēku, ar ko kopā tajā pilsētā padzert kafiju un kurš gribētu būt tavs gids. Tā man reiz gadījās Romā,» stāsta Alise.
Jelgavā uzņemts 60 gadus vecs skolotāju pāris
Lai izvairītos no dažādām neveiklām situācijām, portālā ir vieta, kurā ierakstīt atsauksmes, kā arī iepazīties ar citu atsauksmēm, tāpēc, izvēloties, pie kā doties vai ko uzņemt, jāpārbauda un jāuzzina pēc iespējas vairāk informācijas par konkrēto personu, lai nerastos problēmas. Jāpiebilst, ka komentārus izdzēst nevar.
Par ļoti uzticamiem saimniekiem Jelgavā atzīta skolotāja Natālija Martinova ar vīru, kuri divu gadu laikā uzņēmuši viesus no Nikaragvas, Čehijas, ASV, Francijas, Ukrainas un citām valstīm. «Paši šādi neceļojam, taču man ļoti patīk uzņemt viesus. Pagājušajā nedēļā pie mums dzīvoja puisis no Izraēlas. Kāpēc es to daru? Ja pats neceļo, tad jāļauj, lai cita kultūra ienāk tavās mājās! Tā man ir iespēja praktizēt angļu valodu, uzzināt ko jaunu. Tas ir tik interesanti – valoda, tradīcijas. Gandrīz katrs ciemiņš pie mums ir arī pagatavojis kādu ēdienu. Piemēram, puisis no Francijas cepa maizi, lietuvietes – torti, puisis no Nikaragvas mums pusdienas un vakariņas mājās gatavoja – viņam tas ļoti patika,» stāsta Natālija, piebilstot, ka viņu mājās jaunākajam viesim bijis 22 gadi, bet vecākajiem – pārim no ASV – 60. «Viņi pie mums pavadīja divas naktis. Pilsētā tieši tobrīd bija talantu konkurss, un aizvedām to parādīt. Viņiem interesants šķita dievkalpojums pareizticīgo baznīcā. Savukārt puisi no Nikaragvas paņēmu līdzi uz Jelgavas 6. vidusskolas 12. klases izlaidumu, kas viņam ļoti patika,» tā skolotāja. Protams, ciemiņi tiek vesti arī uz mūsu tūrisma objektiem.
«Skatās uz Lielupi un prasa: tā ir tā jūra?»
Tiesa, kaučsērferi atzīst, ka Jelgava parasti nav galamērķis. Vienkārši Rīgā naktsmājas atrast ir grūtāk, taču nereti gadās, ka mūsu pilsēta tiek sajaukta ar Jūrmalu. «Reiz Jelgavā uzņēmu spāni – izrādās, viņš tāds pazīstams dziedātājs, uzdāvināja vairākus savus diskus. Viņš atbrauc, skatās uz Lielupi un prasa: tā ir jūra? Es saku, nē, šeit ir Jelgava, ne Jūrmala. Sākumā viņš bija tāds noskumis, bet beigās viņam iepatikās, pat uzkavējās ilgāk nekā plānots,» tā Alise, uzsverot, ka šādas ceļošanas priekšrocība arī ir tas, ka var variēt maršrutu un plānus.
Jelgavnieki gan atzīst, ka ne vienmēr akceptē visus pieprasījumus. «Reiz pieteicās Polijā dienējošs Irānas pilsonis, kas knapi runā angliski. Nu, saprotams, ka viņu neuzņēmām. Nereti mums uzdod jautājumu, vai nav bail, ka viesis kaut ko nozags. Nē, mājās ir divi bērni, kaut kāds pašsaglabāšanās instinkts jau tomēr ir,» smaidot nosaka Maruta.
Ieteikumi kaučsērferiem:
– mājas lapā couchserfing.org kārtīgi aizpildi savu profilu, lai cilvēki var izpētīt, kāds tu esi;
– palikšanas vietu meklē vidēji mēnesi pirms brauciena;
– iepazīsties ar atsauksmēm par cilvēkiem, pie kuriem plāno palikt un kuri lūdz naktsmājas tev;
– īpaši piestrādā pie vēstules rakstīšanas cilvēkam, pie kura vēlies palikt, – tev viņš ir jāieinteresē. Īpaši tas attiecas uz pilsētām, kurās ir liela tūristu plūsma;
– nosūti vairākas vēstules un drošības nolūkos atrodi tomēr divus variantus, kur apmesties;
– obligāti atbildi uz vēstulēm;
– esi atvērts un elastīgs;
– pirms brauc, padomā arī par plānu B un paņem līdzi lieku naudu;
– pie viena cilvēka nepaliec ilgāk par trim četrām dienām, jo citādi vari kļūt par apgrūtinājumu;
– rēķinies, ka tavs sagaidītājs var būt sagatavojis īpašu pasākumu programmu, tāpēc cieni viņa darbu;
– paņem līdzi mazu dāvaniņu, ko atstāt par piemiņu cilvēkam, kurš tevi uzņēmis savās mājās.
Foto: no personīgā arhīva