«Jā, pirms astoņiem gadiem monopols bija ļoti populāra lieta. Acis vien zibēja, ka tik varētu uzspēlēt, sacensties ar kādu gudrībā, nopirkt labāko uzņēmumu, uzcelt vairāk īpašumu. Tā arī nokļuvu «NO-DO-MO» un «saslimu» ar galda spēlēm. Tiesa, šodien viss ir citādāk, mūsdienu skolēns uz galda spēlēm skatās ar smīniņu un domā: tie nu gan ir jocīgi, kas tās spēlē. Taču es gribu teikt, ka galda spēles neiziet no modes un patiesībā tas ir baigi forši,» saka jelgavnieks Amatniecības vidusskolas audzēknis Sergejs Makarenkovs, kurš piedalījies pilnīgi visās galda spēļu triādēs skolēniem «NO-DO-MO».
Ritma Gaidamoviča
Jelgavnieks šajā galda spēļu triādē nonācis, kad mācījies vēl 3. pamatskolas 6. klasē, tieši pirms astoņiem gadiem, kad šīs spēles arī sākās. Bet nu viņš mācās Amatniecības vidusskolas pēdējā kursā, lai kļūtu par datorsistēmu speciālistu. Viņa «kontā» ir deviņi šo spēļu kausi, 21 medaļa un diploms. «Kad viss sākās, šajās sacensībās bija jāspēlē tikai monopols. Atceros, kad pirmo reizi devos uz sacensībām, man, mazam puikam, iekšēji bija cerība, ka varbūt Top 20 tomēr tikšu, jo monopols taču mājās spēlēts, galīgs ābečnieks neesmu. Bet priekšā bija 45 skolēni, un cerības noplaka. Taču rezultātā man bija 1. vieta. Tieši tas laikam arī bija tas āķis, kas mudināja sevi pierādīt vēl,» stāsta Sergejs, piebilstot, ka svarīgi bijis sajust uzvaras garšu. Vēlāk sacensībām secīgi pievienojies novuss un domino. Arī tos Sergejs pašmācības ceļā apguvis un ne vienu reizi vien ieņēmis kādu no pirmajām trim vietām. «Var jau jautāt – kāpēc galda spēles, vai tad nav normālu sporta veidu, ar ko džekam nodarboties? Taču šī nebūt nav tikai skuķu padarīšana. Patiesībā galda spēles ir ļoti izglītojošas, esmu daudz mācījies. Piemēram, monopols man iemācījis plānošanu, noteikti arī labāk rīkoties ar naudu, novuss – precizitāti, domino attīstījis loģisko domāšanu,» stāsta Sergejs. Viņš atzīst, ka katru gadu uz šīm spēlēm galvenokārt dodas, lai sajustu sacensību garšu. «Man patīk spēlēt, ja par to var kaut ko iegūt. Es, piemēram, ar draugiem novusu uz čipsu paku esmu spēlējis. Smieklīgi, bet tā tomēr ir balva. Vienkārši uzspēlēt nav tas. Ja ir kaut nieciņš, par ko cīnīties, ir cita sacensību gaita un cita attieksme pret spēli,» atzīst Sergejs. Viņš stāsta, ka sacensības skolēniem «NO-DO-MO», protams, ir daudz nopietnāk. «Pirmajos gados sacentāmies par naudas balvām, tagad – vērtīgām grāmatām, kuras šodien ne katrs var atļauties. Piemēram, var iegūt enciklopēdijas, kas maksā vairāk nekā 20 latus,» piebilst Sergejs.
Tiesa, šis gads Sergejam bija pēdējais šajās spēlēs, jo vecums vairs neatļauj piedalīties. «NO-DO-MO» ir galda spēļu triāde skolēniem – novuss, domino un monopols –, kuru no 2004. gada Jelgavā pēc paša iniciatīvas organizē entuziasts Jānis Edvīns Platais. Viņš aicina skolēnus, meklē sponsorus un pats sacensības tiesā. Tajās var piedalīties skolēni no 5. līdz 12. klasei. Taču Sergejs nolēmis neapstāties un jau noskatījis Latvijas galda spēļu čempionātu, kas katru gadu norisinās Dobelē bez vecuma ierobežojuma. Sergejs stāsta, ka ar «galda spēļu slimību» aplipinājis arī vairākus draugus. «Jāteic gan, žēl noskatīties, kā ar katru gadu šī spēļu triāde gūst arvien mazāku atsaucību. Šodien esam pievērsušies citām vērtībām, dažādām simulāciju spēlēm, datorspēlēm un vecās labās galda spēles atstājam novārtā,» tā Sergejs, aicinot tomēr jauniešus pārdomāt.
Foto: Ivars Veiliņš
27.1 °C,
4.1 m/s,
57.1 % 
27.1 °C,
4.1 m/s,
57.1 %