Biznesa konsultāciju uzņēmumiem mainījusies pakalpojumu struktūra. Pirms diviem trim gadiem uzņēmējiem visvairāk interesēja darbs ar klientu un darbinieku motivācijas sistēma. Pašlaik jau otro gadu galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu stratēģijas attīstībai un paša uzņēmuma iekšējai efektivitātei un izmaksu optimizācijai. Tas izskaidrojams ar ekonomisko krīzi, kas pieņemas spēkā.
Anna Afanasjeva
Efektivitāte aptver uzņēmuma stratēģiskos mērķus, preču grupu un pakalpojumu piedāvājumu, darbinieku uzdevumu pārskatīšanu, lai atrastu finanšu rezerves krīzes situācijā. Biznesa izglītības centra «Educatio» programmu direktors Arturs Štamers atzīst, ka visbiežāk uzņēmumos tiek atklāta nepareiza budžeta plānošana. Tā vietā, lai skatītos uz reālo tirgus situāciju, rēķinātos ar iespējamo naudas plūsmu no klientiem, iepriekšējā gada budžetam vienkārši pieliek desmit procentus. Tādējādi tas nav spējīgs nosegt izmaksas un rodas vajadzība pēc pozīciju «apgraizīšanas». Visbiežāk rezerves tiek meklētas vai nu izejvielu, vai darbinieku kategorijā.
Konsultants strādā ar uzņēmuma vadību Arī darbinieku algas tiek plānotas nevis no pastāvīgās un mainīgās daļas, tāpat kā budžetā, tām gadā pieliek desmit procentus. Koriģējot atalgojumu, strādājošie, protams, apvainojas, viņi ir rēķinājušies ar attiecīgu naudas plūsmu, paņēmuši kredītus, nu jāizvēlas pozīcijas, no kā atteikties – no ceļojumiem vai benzīna patēriņa, bērnu skolas vai kredīta… Lai nemazinātu darbinieku lojalitāti, jārīkojas pareizi. Plānošanas sesijā jāskatās, lai uzņēmumā paliktu vērtīgākie darbinieki, kas veido zināmu procentu strādājošo. Pārējie ir aizstājami. «Apgriezt» algu vērtīgākajiem nedrīkst. No krīzes ir arī savs labums – zināma daļa darbinieku pēc apvainošanās uz darba devēju nonāk brīvajā darba tirgū. Viņi konstatē, ka pašlaik tajā ir diezgan daudz cilvēku un viņiem vairs neviens pakaļ neskrien un nelūdzas, lai par katru cenu nāk strādāt. Uz jautājumu par uzņēmēju elastību un gatavību pieņemt biznesa konsultantu ieteikumus A.Štamers norāda, ka biznesa konsultantu stratēģiskā plānošanas sesija nav seminārs, tas ir moderatora darbs ar uzņēmuma vadību. Līdz ar to vadība ne tikai pieņem, bet kopā izstrādā nākamo trīs vai piecu gadu attīstības tendences, konkretizējot pozīcijas, kas izsvītrojamas, par kādu daļu samazināmas algas, ievieš korekcijas klientu un piegādātāju pozīcijā u.c. Tiek izveidots mehānisms, kam reāli jādarbojas. «Ja uzņēmums pakalpojumu ir pasūtījis un maksā par to naudu, viņš to pieņem simtprocentīgi. Uzņēmēji piekrīt, ka teorētiskie semināri nedod tūlītēju rezultātu. Savukārt plānošanas sesijā galvenokārt izstrādā konkrētu rīcības programmu, ko atliek izpildīt,» stāsta programmu direktors. Tapšanas gaitā neizbēgamas ir diskusijas ar uzņēmuma vadību par pozīcijām, ko aizskart. Tas atkarīgs no moderatora profesionalitātes. Viņš pieslēdzas kā koordinators, uzdod uzvedinošus jautājumus par konkrētām pozīcijām, uzņēmuma vadība vienojas un sniedz atbildes. Nestrādājot uzņēmumā, nevar zināt, vai no 100 darbiniekiem atlaist 40 vai vairāk. Moderatoram jāseko līdzi, lai tiek apspriesti pareizie akcenti, nevis personiskās simpātijas.
Darbinieku skaita un darāmā pārskatīšana Biznesa problēmas A.Štamers pielīdzina zobu sāpēm, ko vajag ārstēt pirms neciešamu sāpju parādīšanās. Stratēģiskā plānošanas sesija nozīmē uzņēmuma darbības apturēšanu uz trim, piecām dienām, lai ar skaidru aci uz visu paskatītos no malas. «Atkarībā no tā, vai uzņēmums sniedz pakalpojumus, vai ražo, rīcība var būt dažāda. Līdztekus darbinieku un atalgojuma optimizācijai ražotājiem ir arī papildu pozīcijas – izejvielas un loģistika. Vēl viena iespēja, kā tikt pie līdzekļiem, ir cenu celšana. Bet tas ir ļoti jutīgs moments. Krīzēs parasti visiem sāk pietrūkt naudas, līdz ar to klienti nebūs tie, kas nosegs uzņēmuma caurumus,» skaidro konsultants. Viņš akcentē arī pie mums dominējošo cenu celšanas principu, iepriekšējai cenai pieliekot klāt inflācijas procentu. Tas nav profesionāli un vairo ekonomiskās situācijas nestabilitāti, ir jāvadās no izmaksu veidojošajiem faktoriem, nevis no 17 procentu inflācijas. «Bet līdz tam lielākā daļa mūsu uzņēmēju vēl nav izaugusi,» secina A.Štamers. Jautāts par optimizācijas pasākumu efektivitāti, viņš norāda, ka vislielākā tā ir darbinieku struktūras – skaita un darāmā – pārskatīšanai, nevis atalgojumam. Ne vienmēr darbinieks nodarbināts pat par 50 procentiem, ir gadījumi, ka viņš pieņemts, jo uzņēmums to vienkārši varēja atļauties. Darbiniekus atlaiž vienīgi tad, ja redz, ka tam ir kāds pamats, nevis lai ietaupītu simts latus, kā lielākā daļa uzņēmumu izdara. Ja konstatēts, ka struktūra ir optimāla un uz darbinieku pienākumu rēķina ietaupīt nav iespējams, sāk skatīties algas, ražotāji – arī izejvielu piegādi vai loģistiku. Tad lieko līdzekļu atrašanā seko cenu celšana.
Izdzīvo nevis lielākie, bet profesionālākie Klientu dažādība liecina, ka konsultācijas ir aktuālas visās nozarēs, jo uzņēmumu vadība diezgan stipri klibo. «Uzskata, ka vadīt uzņēmumu prot visi, bet rietumvalstīs tā ir atsevišķa profesija. Ekonomiskās krīzes gadījumā izdzīvo nevis lielākie un bagātākie, bet profesionālākie uzņēmumi, kas īstajā laikā veic pareizās darbības – paspēj pārstrukturēties un pareizi rīkoties,» uzsver A.Štamers, atgādinot, ka ekonomiskā attīstība klasiski ir cikliska un bībeliska – septiņiem ražas gadiem seko septiņi bada gadi. Tagadējā krīze vēl padziļināsies, par vieglo piezemēšanos vairs nav ko runāt. Tā bija iespējama, ja 2005. gadā, kad Pasaules Banka brīdināja par ekonomikas pārkaršanu, valdība būtu attiecīgi rīkojusies. Arī inflācija augs, pašreizējie procenti vēl nenozīmē griestus. Taču lielākā daļa uzņēmumu un cilvēku vēl nav īsti apjautuši, ka krīze ir sākusies, viņi dzīvo pēc inerces. Tiesisko aizsardzību konsultants vērtē kā labu iespēju, viss atkarīgs no šajā laikā izdarītā. «Ja maksājumus vienkārši atliek, nav lielas atšķirības – nobankrotē tagad vai pēc gada. Tad labāk ātrāk. Bet ja laikā, kad uzņēmums ir aizsargāts pret parādu piedziņu, tas spēj sakārtot vidi un reorganizēties, ir ļoti labi,» teic A.Štamers, piebilstot, ka dažkārt bankrots nav sliktākais risinājums. «Tāpat kā pēc avarēšanas pērkam jaunu mašīnu, pēc bankrota var pievērsties kādai jaunai jomai. Valstī ir labi ja ducis uzņēmumu, kura vārds ir būtisks. Pārējie saucas SIA «Nezinu, kas tu tāds esi»,» speciālists ir kategorisks.
Rūpniecības produkcijas izlaide • Šī gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 5,5%. Tajā skaitā apstrādes rūpniecības apjomi kritās par 9,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē bija pieaugums par 3,6%. • Bažas rada situācija būvniecībā, kas ieguves rūpniecības darbības apjomus varētu samazināt vēl vairāk. Situācija sektorā ietekmēs arī būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanu. Būvmateriālu apjomi martā salīdzinājumā ar pērno gadu ir samazinājušies par 21,4%. Metālizstrādājumu ražošanas apjomi pieauguši par 8,6%, šis kāpums tomēr salīdzinājumā ar februāri kļūst aizvien piezemētāks un krities par 10%. • Sevišķi kritiska situācija veidojas mēbeļu ražošanā, kur produkcijas izlaide gada laikā samazinājusies par 25,2%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem