Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, 68% par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina «Swedbank» veiktā aptauja.
Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2009. gadā, kad naudu sen kārotu lietu iegādei būtu tērējuši tikai 36% iedzīvotāju. Nemainīgi starp populārākajiem brīvo līdzekļu izlietojuma mērķiem gan šogad, gan pirms četriem gadiem ir parādu atdošana un esošo uzkrājumu veidu papildināšana.
No aptaujātajiem 36% atdotu parādus, 16% – papildinātu jau esošo uzkrājumu veidu, 14% – ieguldītu summu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu pakalpojumiem, 13% – izmantotu ikdienas tēriņiem, bet 6% glabātu mājās.
Aptaujas dati rāda, ka šogad salīdzinājumā ar 2009. gadu par septiņiem procentpunktiem līdz 10% audzis to iedzīvotāju skaits, kas visu vai daļu no brīvajiem līdzekļiem labprāt kādam uzdāvinātu – ziedotu labdarībai vai palīdzētu radiniekam .
Sievietes biežāk nekā vīrieši (73% sieviešu pret 62% vīriešu) pakļautos kārdinājumam un par brīvajiem naudas līdzekļiem 1000 latu apmērā veiktu kādu sen kārotu pirkumu. Turpretī vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlētos atdot parādu (39% vīriešu pret 32% sieviešu), izmantotu naudu ikdienas tēriņiem (18% vīriešu pret 9% sieviešu) vai arī ieguldītu to kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem (17% vīriešu pret 12% sieviešu).
Brīvos līdzekļus sen kārotam pirkumam biežāk tērētu iedzīvotāji ar vidējiem, vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (250 līdz 600 lati), bet respondenti ar vidēji zemiem ikmēneša ienākumiem (150 līdz 250 lati) izteikti biežāk šos līdzekļus atvēlētu parādu apmaksai. Respondenti ar augstiem ikmēneša ienākumiem (virs 600 latiem mēnesī) gandrīz divas reizes biežāk atvēlētu brīvos līdzekļus jau esošiem uzkrājumiem (31%) salīdzinājumā ar iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (16%).
LETA
16.5 °C,
2.9 m/s,
49.9 % 
16.5 °C,
2.9 m/s,
49.9 %